Krievijas Valsts dome piektdien trešajā lasījumā apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz aizliegumu Krievijas bērnu adopcijai uz ASV, vēsta ārvalstu mediji.
Likumprojektu atbalstīja 420 deputāti, pret bija septiņi, bet atturējās viens. Likums, kurš ir kā atbildes reakcija ASV pieņemtajam normatīvajam aktam, kas paredz noteikt sankcijas pret tiem, kurus uzskata par vainīgiem advokāta Sergeja Magņitska nāvē, vēl ir jāizskata Federācijas padomē un jāparaksta valsts prezidentam.
Savu atbalstu likumprojektam valsts vadītājs Vladimirs Putins apstiprināja jau ceturtdien. Likums varētu stāties spēkā 1. janvārī.
Likumprojekts paredz arī aizliegt valstī darboties ASV finansētām nevalstiskām organizācijām, kuras realizē jebkādu politisku darbību.
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru BNS, jau vēstīja, ka trešdien Krievijas Valsts dome otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas izstrādāts kā atbilde uz ASV parlamenta abu palātu pieņemto tā dēvēto Magņitska likumu, kas paredz iebraukšanas un finanšu sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas, Vašingtonas vērtējumā, saistītas ar advokāta Sergeja Magņitska nāvi cietumā 2009.gadā.
Likumprojektā iekļauta norma, kas aizliedz Krievijā darboties tādām nekomerciālām organizācijām, kuras saņem līdzekļus no ASV pilsoņiem vai Krievijā īsteno projektus, "kuras apdraud Krievijas intereses".
Vēl Krievijas pilsoņiem, kuri ir arī ASV pilsoņi, būs aizliegts darboties nekomerciālās organizācijās, kuras veic politisku darbību Krievijā.
Likumprojekts "Par rīcību pret personām, kas saistītas ar Krievijas Federācijas pilsoņu tiesību pārkāpumiem" Valsts domē tika iesniegts 10.decembrī un pirmajā lasījumā pieņemts 14.decembrī.
Tas paredz aizliegt iebraukt Krievijas teritorijā vairākām ASV pilsoņu kategorijām: pret ārvalstīs esošiem Krievijas pilsoņiem noziegumus pastrādājušie vai ar tādiem noziegumiem saistītie, ar Krievijas pilsoņu nolaupīšanu vai nelikumīgu brīvības ierobežošanu saistītie, kā arī tiem, kas pieņēmuši nepamatotus vai netaisnīgus spriedumus pret Krievijas pilsoņiem vai īsteno nepamatotu juridisko šīs valsts pilsoņu vajāšanu.
Likumprojektā uzskaitītajām ASV pilsoņu kategorijām Krievijā draud viņu finanšu un citu īpašumu arestēšana, kā arī jebkādu darījumu ar īpašumu vai investīcijām liegums.
Sarakstu to ar personu vārdiem, pret kurām attiecināmi ierobežojumi, izveido Krievijas Ārlietu ministrija, paredz likumprojekts, kurā piebilsts, ka ierosinājumus par sarakstā iekļaujamajām personām var izteikt abu parlamenta palātu deputāti, politisko partiju, Sabiedriskās palātas, kā arī valsts institūciju pārstāvji.
Ārlietu ministrijai reizi gadā jāsniedz parlamentam ziņojums par likuma izpildi, norādīts likumprojektā.
ASV prezidents Baraks Obama pagājušajā nedēļā parakstīja tā dēvēto Magņitska likumu, kas paredz normalizēt tirdzniecības attiecības ar Krieviju, vienlaikus nosakot sankcijas pret tiem, kuri tiek vainoti advokāta Sergeja Magņitska nāvē.
Likums paredz normalizēt tirdzniecības attiecības ar Krieviju, atceļot kopš Aukstā kara laika spēkā esošus ierobežojumus - tā dēvēto Džeksona-Venika labojumu, bet vienlaikus paredzot iebraukšanas un finanšu sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas, Vašingtonas vērtējumā, saistītas ar Magņitska nāvi Krievijass cietumā 2009.gadā.
Likumā teikts, ka ASV centīsies attīstīt "abpusēji izdevīgas attiecības ar Krievijas Federāciju, kas balstītas uz cilvēktiesībām un tiesiskumu, un centīsies atbalstīt Krievijas tautu tās centienos realizēt visu savu ekonomisko potenciālu".
Likums paredz, ka ne vēlāk kā 120 dienas pēc tam, kad likumu ir parakstījis ASV prezidents, Kongresa komitejai ir jāizveido atklāts saraksts ar to personu vārdiem, kas ir uzskatāmas par saistītam ar Magņitska aizturēšanu, spīdzināšanu un nāvi, kas mēģinājušas slēpt notikušo, guva finansiālu labumu vai piedalījās noziedzīgajās darbībās, kuras atklāja Magņitskis.
Tāpat "Magņitska sarakstā" plānots iekļaut personas, kas ir atbildīgas par ārpustiesas slepkavībām, spīdzināšanām un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti pret personām, kas centušās atklāt nelegālas Krievijas ierēdņu darbības, iegūt vai aizstāvēt taisnīguma brīvību, vārda brīvību, pulcēšanās brīvību vai brīvību uz taisnīgu tiesu un demokrātiskām vēlēšanām.
Šo likumu asi kritizējuši Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krievijas Ārlietu ministrija.
Magņitskis bija Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā, kurš tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem. Cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitiskis centies atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā nācies saskarties fondam, un 2009.gada novembrī miris apcietinājumā tādēļ, ka viņam nav sniegta medicīniskā palīdzība.
37 gadus vecā jurista nāve saasināja Krievijas un Rietumvalstu attiecības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
