Krievu valoda ir būtisks vienojošais faktors postpadomju telpas iedzīvotājiem, un referendums Latvijā apstiprina šā jautājuma aktualitāti. Diskusija par krievu valodas statusu bijušajās padomju valstīs ir dabiska un daudzējādā ziņā attaisnojama, tā otrdien paziņoja Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes priekšsēdētājs Sergejs Nariškins.
"Kontekstā ar integrāciju Eiropā nedrīkst aizmirst, ka krievu valoda ir efektīvs līdzeklis starpetniskajā saziņā visā pēcpadomju telpā, tas ir būtisks pēcpadomju telpā dzīvojošos cilvēkus vienojošais faktors," Nariškins teica otrdien diskusijā par krievu valodu.
Valsts domes spīkers norādīja, ka "pirms dažām dienām Latvijā notikušais referendums par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai parāda šīs problēmas aktualitāti".
"Šāda jautājuma uzdošana un diskusija par krievu valodas statusu bijušās Padomju Savienības telpā ir dabiska un daudzējādā ziņā attaisnojama," uzskata Nariškins.
Viņš pauda viedokli, ka pašreizējos informatizācijas un masu komunikācijas apstākļos īpaši jāaizsargā krievu valoda.
Valsts domes priekšsēdētājs atgādināja, ka 160 miljoni cilvēku visā pasaulē krievu valodu uzskata par savu dzimto, bet 278 miljoni cilvēku to izmanto savā ikdienas saziņā.
Savukārt Valsts domes deputāts no valdošās partijas "Vienotā Krievija", fonda "Krievu pasaule" izpilddirektors Vjačeslavs Ņikonovs uzsvēra, ka, pēc dažādu analītiķu vērtējuma, pēdējo 20 gadu laikā krievu valodā runājošo cilvēku skaits sarucis par 40–70 miljoniem. Tomēr viņš atzina, ka pašlaik interese par krievu valodu joprojām ir ļoti liela.
Aptaujājot daudzu bijušo padomju republiku pilsoņus, vai viņi vēlētos, lai viņu bērni apgūst krievu valodu, 90% atbildēja, ka jā, paziņoja Ņikonovs.
Krievijas Zinātņu akadēmijas Valodu institūta direktora vietniece Vida Mihaļčenko sacīja, ka valodu nedrīkst izmantot politisku mērķu vārdā.
"Valoda ir radīta, lai sazinātos un panāktu abpusēju sapratni. Izmantot to par politisku ieroci nav vērts – tas ir bīstami," viņa teica diskusijas dalībniekiem.
Jau vēstīts, ka provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka par oficiālu divvalodību Latvijā sestdien nobalsojuši 273 347 balsstiesīgo, savukārt 821 722 balsoja pret. Līdz ar to saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Latvijā vienīgā valsts valoda paliks latviešu valoda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
