Foto: AFP/Scanpix
Krievijas vēstnieks Polijā Sergejs Andrejevs, kurš izteicies, ka Polija esot "līdzatbildīga" par Otro pasaules karu, pirmdien bija spiests atvainoties par šiem spriedumiem.

"Es nožēloju to, ka biju neprecīzs, kas noveda pie kļūmīgām interpretācijām par līdzatbildību Otrā pasaules kara laikā," pēc Polijas Ārlietu ministrijas apmeklējuma, uz kurieni viņš bija oficiāli izsaukts, sacīja vēstnieks.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Ukrainas krīzes dēļ attiecības Krievijas un Polijas starpā ir sliktākās kopš Otrā pasaules kara noslēguma.

Polijas Ārlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka ir Andrejevam izteikusi "stingru protestu" par viņa izteikumiem, kas, kā uzsvēra ministrijā, nav balstīti vēsturiskos faktos.

Taču arī pirmdien vēstnieks no jauna pauda viedokli, kuru viņš piedēvēja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka "Polijas trīsdesmito gadu politika noveda pie katastrofas" 1939.gadā, kad Vācija un Padomju Savienība sadalīja Poliju, izraisot Otro pasaules karu.

"Mums ir dažādas idejas par mūsu kopīgo vēsturi. Tas ir jāpieņem, un tāpēc nav jājūk prātā," sacīja diplomāts.

Andrejevs intervijā telekanālam "TVN24" piektdien sacīja, ka Polija esot līdzatbildīga par nacistiskās Vācijas uzbrukumu tai 1939.gadā un Padomju Savienības iebrukums Polijā pēcāk bijis tikai mēģinājums nosargāt Padomju Savienības drošību.

Polijas Ārlietu ministrija izdeva paziņojumu, kurā pauda bažas par Krievijas vēstnieka piektdienas izteikumiem, norādot, ka tie neatbilst vēsturiskajai patiesībai.

Polijas premjerministre Eva Kopača, komentējot vēstnieka izteikumus, sacīja, ka viņai ir tikai viena, bet spēcīga atbilde, proti, Polijā pat bērni zina, ka ne Ribentrops, ne Molotovs nebija poļi.

Nacistiskā Vācija Polijā iebruka 1939.gada 1.septembrī - nedēļu pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas -, bet Padomju Savienība - 17.septembrī.

Molotova-Ribentropa pakts ir pazīstams arī kā Hitlera-Staļina pakts vai nacistu-padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. To 1939.gada 23.augustā Maskavā parakstīja PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops.

Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas "interešu sfērās".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!