Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Human Rights Watch" (HRW) par divām raķešu apšaudēm Ukrainas austrumos, kurās gāja bojā 41 civiliedzīvotājs, tur aizdomās Krievijas finansētās un apbruņotās nemiernieku bandas.
"Divās nesenajās apšaudēs ar nevadāmām raķetēm Austrumukrainā, kurās gāja bojā 41 civiliedzīvotājs, tai skaitā divi bērni, un tika ievainoti vairāk nekā 100 civiliedzīvotāji, visticamāk, vainojami separātistu dumpinieki," teikts HRW paziņojumā presē.
Kā viens no šiem gadījumiem minēta 24.janvārī notikusī Mariupoles apšaude, kuras laikā, pēc organizācijas rīcībā esošās informācijas, gāja bojā 30 civiliedzīvotāji un viens ukraiņu karavīrs, bet vairāk nekā 90 cilvēki tika ievainoti. Otrs gadījums ir autobusa sašaušana Volnovahā 13.janvārī Ukrainas armijas posteņa apšaudes laikā ar reaktīvajām mīnmetēja iekārtām "Grad", kad gāja bojā 12 cilvēki un tika ievainoti 18.
Saskaņā ar datiem, kurus organizācijas eksperti ieguvuši apšaudīto Mariupoles dzīvojamo rajonu apmeklējuma laikā, "Grad" šāviņi lidojuši no teroristu kontrolētās teritorijas.
"Apšaudītā vieta atrodas vistālāk uz austrumiem valdības kontrolētajā teritorijā... Notikuma vietā iegūtā informācija liecina, ka raķetes izšautas no separātistu kontrolētās teritorijas austrumos," teikts paziņojumā.
Dokumentā arī norādīts, ka netālu atrodas Ukrainas armijas postenis, kas varētu būt bijis apšaudes mērķis.
HRW eksperti ir pārliecināti, ka arī Volnovahas postenis apšaudīts ar "Grad" iekārtām. Šo pieņēmumu apstiprinājusi sprādzienu krāteru izpēte.
"Gan šāviņu lidojuma virziens, gan mērķis liecina, ka apšaude nākusi no dumpinieku kontrolētās teritorijas," teikts dokumentā.
Eksperti arī uzsvēruši, ka apšaudītais valdības spēku postenis atrodas vistālāk uz ziemeļiem šajā teritorijā. Turklāt viņi nepiekrīt teroristu un vairāku Krievijas mediju apgalvojumiem, ka mikroautobusa iznīcināšanu var izskaidrot ar kājnieku mīnas sprādzienu.
"Tāpat kā Mariupoles apšaudes gadījumā, separātistus atbalstošie sociālie tīkli sākumā ziņoja par veiksmīgu uzbrukumu postenim. Tomēr vēlāk šie paziņojumi izdzēsti vai mainīti, dažos gadījumos vainojot Ukrainas valdību," norāda cilvēktiesību aizstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
