Mežs Kuršu kāpās, visticamāk, aizdedzināts ļaunprātīgi  (1)

Vides ministrs Valentīns Mazuronis uzdevis izvērtēt Valsts aizsargājamo teritoriju dienesta vadītājas Rūtas Bašķītes un parka direkcijas vadītājas Aušras Fēzeres darbību, bet pagaidām atteicies spriest, vai abas amatpersonas paliks pašreizējos amatos. Viņš arī parakstījis rīkojumu, kas paredz Kuršu kāpu mežus turpmāk nodot konkrētas mežniecības pārziņā.

Kā pastāstījis izmeklēšanas komisijas vadītājs, vides ministra vietnieks Lins Jonausks, izrādās, ka īpašās novērošanas kameras, kas paredzētas savlaicīgai ugunsgrēku atklāšanai, gan ir bijušas darba kārtībā, bet vienkārši vēl nav bijušas ieslēgtas, un dežūras pie uzraudzības pults vēl nebija sākušās, neraugoties uz augsto ugunsbīstamības līmeni.

Pa trim norādītajiem parka direkcijas telefoniem neviens nav atbildējis. No desmit paredzētajām ūdens ņemšanas vietām ierīkotas tikai astoņas, turklāt ne līdz galam.

Vienlaikus viņš atzinis, ka paši parka darbinieki uz ugunsnelaimi reaģējuši operatīvi un daudz palīdzējuši ugunsgrēka dzēšanā, darbu koordinēšanā un aizdegšanās perēkļu likvidēšanā.

Kā savukārt izteikusies Bašķīte, viņa ir gandrīz pārliecināta, ka mežs aizdedzināts tīšām. "Man par 99 procentiem ir skaidrs, ka tā bija tīša dedzināšana, un to es saku, jo man ir konkrēti fakti. Mēs esam vērsušies prokuratūrā, lai tie tiktu pārbaudīti. Zinu, ka to pierādīt ir diezgan sarežģīti, bet ir vairākas anonīmas vēstules, kas nosūtītas tai pašā dienā," viņa sacījusi radiostacijai "Žiniu radijas".

Pēc Bašķītes teiktā, saņemta anonīma sūdzība no Īpašās izmeklēšanas dienesta, kas pat ļaujot nosaukt konkrētas personas.

Arī Jonausks atzinis, ka tīšas dedzināšanas versiju nevar izslēgt, un daži ugunsdzēsēji pieļāvuši iespēju, ka mežs aizdedzies vairākās vietās vienlaikus.

Tikmēr vides ministrs Valentīns Mazuronis norādījis, ka ugunsgrēku "varēja izraisīt jebkas, bet nav šaubu, ka vainīgs ir cilvēks". "Eksperti strādā, bet viņu atbildes vēl nav. Bet jebkurā gadījumā pie šā ugunsgrēka tīši vai netīši, vai nu nomezdams kādu stikla lausku, vai izsmēķi, vainīgs cilvēks," viņš paziņojis.

Komisija arī ieteikusi palielināt budžeta asignējumus parka direkcijai, ievērojot ar ugunsgrēku prevenciju saistītās vajadzības. Tā atzinusi, ka tieši līdzekļu trūkuma dēļ laikā no 2008. līdz 2012. gadam nav īstenoti vairāki būtiski Vides ministrijas ilgtermiņa programmā paredzētie ugunsdrošības pasākumi.

Ugunsgrēka cēloņu pirmstiesas izmeklēšanu prokuratūra uzticējusi Neringas policijas komisariātam.

Fēzere, kas savā amatā atrodas nepilnu gadu, iepriekš norādīja, ka viņas vadītā institūcija darījusi visu iespējamo, lai novērstu iespējamās nelaimes, taču mēģinājumi savaldīt dabas stihijas Kuršu kāpās nereti atgādina cīņu ar vējdzirnavām. Grantēto piebrauktuvi pie jomas nesen aizputinājušas kāpu smiltis, bet ar akmeņiem nostiprinātā jomas piekraste, kur būtu varējušas piebraukt mašīnas, pirms dažiem gadiem cietusi no milzīgajiem pavasara ledus krāvumiem.

Gan viņa, gan citi eksperti atzīst, ka viens no galvenajiem darbiem būtu izcirst blīvās žuburaino kalnu priedīšu audzes, kurās uguni apturēt faktiski nav iespējams. Lai gan savulaik šīs izturīgās un mazprasīgās priedītes bija vienīgais līdzeklis, kā apturēt ceļojošās kāpas, kuras pamazām ieputināja veselus ciemus, no ugunsbīstamības viedokļa tās uzskatāmas par īstu pulvera mucu.

Vides ministrijas komisija ieteikusi no 2015.-2018. gadam divkāršot rekonstruktīvās ciršanas apjomus kalnu priedīšu audzēs ap Preilas un Pervalkas ciemiem un būtiski paplašināt stigas ap šīm audzēm.

Jau ziņots, ka postošajā ugunsgrēkā, kas 25. aprīlī izcēlās UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā Kuršu kāpu nacionālajā parkā, izdega aptuveni 130 hektārus liela platība.