Krievijas Bankas izdotās monētas, uz kurām attēlotas Otrajā pasaules karā padomju armijas ieņemtās Eiropas valstu galvaspilsētas, ir daļa no ilgstoša procesa, kurā Kremlis atgādina par savām ārpolitikas nostādnēm nekad neatteikties no savas ģeopolitiskās kultūrtelpas, intervijā portālam "Delfi" pieļauj Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) eksperts Rinalds Gulbis.
Krievijas Banka augustā apgrozībā ir laidusi piecu rubļu nomināla monētu sēriju "Valstu galvaspilsētas, kuras padomju karavīri atbrīvoja no vācu fašistiskajiem iebrucējiem", uz kurām attēloti padomju monumenti un pieminekļi virknē Eiropas galvaspilsētu, tostarp Rīgā, Viļņā un Tallinā, kā arī datums, kad pilsēta "atbrīvota".
Bez Baltijas valstu pilsētām piecu rubļu monētas veltītas arī Kijevai, Minskai, Kišiņevai, Bukarestei, Belgradai, Varšavai, Budapeštai, Bratislavai, Vīnei, Berlīnei un Prāgai.
Otrā pasaules kara beigu 70 gadu jubileja ir atzīmēta jau pērn un nav nekāda pamatojuma, kāpēc šīm monētām būtu jāparādās tieši šobrīd, atzīmē Gulbis, kurš sliecas piekrist vairāku Krievijas politikas vērotāju jau paustajam viedoklim, ka tā ir Kremļa "troļļošanas" taktika – kārtējā savas ietekmes zonas demonstrēšana.
"Protams, sākotnēji tas var šķist gana nebūtiski, jo tās ir tikai dažas monētas, bet kopumā tas ir ilgstošs atgādināšanas process," stāsta pētnieks, skaidrojot, ka šādi atgādinājumi par Krievijas ietekmes zonas robežām ik pa brīdim parādās dažādās formās – vai tās būtu monētas, grāmatas vai amatpersonu un ekspertu intervijās paustais.
Monētu kolekcija arī ilustrē Krievijā apgriezienus uzņēmušo tendenci ekspluatēt savu vēstures izpratni, apsūdzot visu pasauli, ka tajā tiek izkropļots Otrā pasaules kara notikumu skaidrojums, pasvītro pētnieks.
Aisberga redzamā daļa
Šādu monētu izdošana ir tikai aisberga redzamā daļa, uzskata Gulbis. Piemēram, Vācijā daudzi Krievijas politiķi un valsts korporāciju vidējā un augstākā menedžmenta pārstāvji uzstājas ar lekcijām, kurās uzsver, cik svarīga Vācijai ir Krievijas ekonomika.
"Šādas publiskās un kultūras diplomātijas darbības, ko Krievija īsteno nepārtraukti, ir devušas ļoti labu rezultātu," stāsta eksperts. "Vēl vakar skatījos, ka daži spāņu politiķi ir sākuši runāt par to, ka Krimas okupācija nav tik peļama un ka pussala vienmēr ir bijusi Krievijas daļa," turpina Gulbis.
Tas parāda, ka šādi mehānismi ik pa brīdim atgādināt un nepārtraukti "pilināt" savu viedokli acīmredzot dod savu rezultātu, secina pētnieks. Tāpat Krievija ļoti labi izmanto Eiropā pieaugošās nacionālisma tendences, sakot, ka Krievijas atbalstītās konservatīvās vērtības spēs nosargāt Eiropas Savienības (ES) nacionālo valstu ideju, papildina Gulbis.
Reaģēt vai ignorēt
Gulbis neuzskata, ka Latvijai būtu kā īpaši jāreaģē uz Krievijas izdoto monētu ar Rīgas Uzvaras pieminekli. "Kā teica [Edgars] Rinkēvičs, ja mēs reaģēsim uz pilnīgi visu, kas notiek Krievijā, tad Ārlietu ministrijai vajadzēs atsevišķu departamentu," atbild Gulbis.
Taču arī pilnībā ignorēt šo faktu nevar, viņš atzīst. Ir jāanalizē, kāpēc Krievijas Banka ko tādu ir darījusi, kas ir cilvēki, kuri to izdomāja un kādi bija kolekcijas izdošanas motīvi. "Varbūt vienkārši to nepaspēja izdarīt uz jubileju un tagad ir atgūts iekavētais un motīvi ir gana nevainīgi, bet varbūt tā ir daļa no kāda lielākā plāna, par ko mēs nenojaušam," analizē Gulbis.
Vēstīts, ka Otrā pasaules kara beigās PSRS padzina nacistiskās Vācijas karaspēku no virknes Eiropas valstu, kuras nonāca vai nu tiešā PSRS okupācijā, vai tajās tika izveidoti Kremlim pakļauti režīmi. Par spīti tam Kremļa oficiālajā vēsturē tā tiek saukta par atbrīvošanu, ignorējot faktu, ka "atbrīvotās" zemes vēl gadu desmitiem bija pakļautas Maskavai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
