Noliedzot dumpinieku izplatītās ziņas, ka viņi apšaudījuši Sīrijas prezidenta Bašara al Asada kortežu Damaskā, valsts televīzija pārraidījusi kadrus, kuros prezidents redzams lūgšanas laikā mošejā, vēsta raidsabiedrība BBC.
Nemiernieku, Asada pretinieku izplatītajā paziņojumā teikts: "Izlūkošanā iegūta informācija ar Asada korteža maršrutu un šis rajons tika apšaudīts. Mēs lūdzam Allāhu un gadam ziņas par apšaudes rezultātu."
Viens no nemiernieku vadoņiem paziņojis, ka Asada automašīnu kolonna tika apšaudīta ar raķetēm ceļā līdz kādai Damaskas mošejai. "Pats Asads nav cietis, bet mums ir ziņas, ka apšaudē tika ievainoti prezidentam tuvi cilvēki," sacījuši nemiernieki.
Pēc dumpinieku paziņojumiem Sīrijas valsts televīzija pārraidīja kadrus, kuros redzams, ka Asads apmeklē apšaudes rajonā esošo mošeju. Tikmēr atsevišķi Sīrijas valdības pārstāvji paziņojuši, ka dumpinieku runas par Asada auto kolonnas apšaudīšanu ir "izdomājumi un murgi".
Ceturtdien musulmaņi visā pasaulē sāka svinēt svētā mēneša Ramadāna beigas.
Sīrijas eksperti BBC sacījuši, ka vēl nav zināms, vai kadri, kuri pārraidīti televīzijā, ir nesen uzņemti vai tas bija senāks ieraksts. Analītiķi pieļauj, ka televīzija parādīja senākus mošejā uzņemtus kadrus, jo tie pārraidīti apmēram stundu pēc tam, kad dumpinieki nāca klajā ar ziņu par apšaudi.
Tiek pieļauts, ka Asads automašīnā apšaudes brīdī nebija.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vismaz 93 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
