Krievijas Pareizticīgo baznīca pēdējo gadu laikā faktiski kļuvusi par "milzīgu uzņēmējsabiedrību", kas cieši saistīta gan ar legālo, gan ēnu biznesu, iesaistīta korupcijas, noziedzīgas naudas legalizācijas un nodokļu nemaksāšanas skandālos.
Tāds atzinums ietverts Maskavas Universitātes Nelegālo ekonomisko sistēmu pētījumu centra zinātnieku pārskatā par Pareizticīgo baznīcas saimniecisko darbību, kas veikts pirmo reizi pēc komunisma sabrukuma.

Izmantojot savu īpašo priviliģēto stāvokli un labās attiecības ar valsts vadītājiem pēc sabiedriskā režīma maiņas, baznīca izveidojusi sazarotu saimnieciskās darbības tīklu un tās ikgadējais naudas līdzekļu apgrozījums mērāms simtos miljonu, iespējams pat - miljardos dolāru, atzīst pētnieki.

Faktiski Krievijas Pareizticīgo baznīca kļuvusi par "gigantisku ārzonu", kurai ir savas, no valsts neatkarīgas aktivitātes finansu un ražošanas jomā. Baznīcas īpašais statuss rada ļoti plašās iespējas noziedzīgi gūtu ienākumu legalizācijai, teikts pārskatā.

Pasaules lielākā ortodoksālā baznīca nepublicē savus finansu pārskatus, priekšstatus par tās naudas plūsmu iespējams iegūt tikai pastarpināti, atzīst pētnieki. Tomēr atklātībā nonāk pietiekami daudz ziņu, lai secinātu, ka Krievijas Pareizticīgo baznīca ir iesaistīta plaša mēroga naftas eksporta, cigarešu importa un pat dimantu ieguves darījumos.

Tās necaurskatāmās finanses un neskaitāmie nodokļu atvieglojumi rada ļoti pievilcīgu vidi gan korupcijai pašā baznīcas iekšienē, gan pievilina dažāda veida likumpārkāpējus, kuri saskata lieliskas iespējas naudas legalizācijai. Šādas legalizācijas iespējas pastāv pat vienkārši ziedojot kādam dievnamam vai klosterim un vēlāk saņemot šo naudu atpakaļ, jo grāmatvedības uzskaite par šādiem ziedojumiem tikpat kā netiekot veikta.

Ļoti plašas nelikumību iespējas pastāv arī sakarā ar baznīcai piešķirtajiem nodokļu atvieglojumiem zelta iegādē, kas nepieciešams baznīcu ēku rotājumu atjaunošanai. Plašas nelikumības sastopamas arī sadalot humānās palīdzības sūtījumus no ārzemēm, ar kukuļdošanu baznīcas centrālajās iestādēs varot atrisināt gandrīz ikvienu jautājumu, norādīts pētījumā.

Vienlaikus pētījums atzīst, ka no plašās saimnieciskās darbības labumu gūst tikai šaurs baznīcas augstāko vadītāju slānis, kamēr daudzas draudzes tālu no Krievijas lielpilsētām slīgst dziļā nabadzībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!