Kad 1999. gadā Kremlī tika meklēts sekotājs prezidentam Borisam Jeļcinam, par galveno favorītu kļuva maz zināmais birokrāts Vladimirs Putins. Tomēr, pieaugot spiedienam, vislielākais oponents šai nominācijai sākotnēji bijis pats Putins, "Radio Brīvā Eiropa" atklājis bijušais Jeļcina un Putina vēlēšanu kampaņu konsultants un par oligarhu dēvētais Sergejs Pugačovs.
Viņš atklāj, ka Putins sākotnēji nemaz neesot juties pārliecināts par savām līdera spējām un vairāk gribējis iesaistīties biznesa pasaulē un, iespējams, pat pārcelties uz dzīvi ārvalstīs.
Pugačovs, kurš reiz tika uzskatīts par Krievijas bagātāko cilvēku un dēvēts par "Kremļa kasieri", apgalvo ka bijis pirmais, kurš Putinu uzrunājis kļūt par prezidentu.
Par šādu soli Kremļa cilvēki izšķīrušies, lai novērstu Krievijas drošības dienestu "stingrās līnijas" cilvēku īstenotu Jeļcina gāšanu. Šajā laikā bijušais VDK darbonis Putins bija pacēlies no vidēja līmeņa pozīcijas Sanktpēterburgā līdz Federālā Drošības dienesta (FDD) vadītāja amatam.
"Jeļcins jau praktiski bija zaudējis varu, jo cilvēki no drošības dienestiem regulāri izaicināja liberāļus, kuri ieskāva prezidentu. Ņemot vērā to, ka Putins tajā laikā bija FDD direktors, viņa nominācija tika uzskatīta par vairogu pret potenciālo atentātu," stāsta Pugačovs.
"Kremļa kasieris" Putinu pazinis jau kopš 90. gadu sākuma, kad nākamais prezidents bijis Sanktpēterburgas mēra Anatolija Sobčaka komandā un bija pazīstams kā liberāls reformators. Viņš pats salīdzinoši jauno censoni ieteicis kā "ideālu" kandidātu premjera amatam, kuru Putins arī vēlāk ieņēma līdz brīdim, kad Jeļcins atkāpās, nominējot sanktpēterburgieti par savu sekotāju.
"Viņš apvienoja divus ļoti svarīgus elementus - demokrātisku un liberālu izcelsmi, ņemot vērā viņa bijušo darbavietu, un FDD posteni" Pugačovs skaidro. Viņš arī atminas, ka Putins bija "radījis ilūziju, ka ir ne tikai liberāls, bet arī orientēts uz Rietumiem."
Pretējās domās bijis viņa agrākais priekšnieks Sanktpēterburgas mērs Sobčaks, kurš, tiekoties ar Pugačovu, norādījis, ka Putins nekādā gadījumā nevar kļūt par prezidentu un šo pieņēmumu nodēvējis par joku.
Oligarhs atceras, ka skeptisks par šī amata ieņemšanu bijis arī pats Putins. Vēl pirms viņa apstiprināšanas premjerministra amatā 1999. gada augustā Putins "nevēlējās vadīt valdību un vēlējās no tā izvairīties." "Es domāju, ka viņš lielā mērā domāja, ka tas nav iespējams. Viņš to uzskatīja par īstu spēli un domāju, ka tobrīd viņš sevi vienkārši nespēja iedomāties kā Krievijas prezidentu."
"Radio Brīvā Eiropa" atgādina, ka agrāk ko līdzīgu apgalvoja arī Borisam Berezovskim tuvais Krievijas televīzijas un radio žurnālists Sergejs Dorenko. "[Putins] ilgu laiku atgaiņājās un izrādīja savu nevēlēšanos piedalīties šajā spēlē. Viņi viņu pierunāja," Dorenko 2001. gadā atvērtā lekcijā stāstīja Maskavas Universitātes studentiem.
Pugačovs, kurš savulaik ar Putinu runāja gandrīz katru dienu un kopā atzīmēja dažādus svētkus un jubilejas, apgalvo, ka vēl īsi pirms prezidenta amata pienākumu uzņemšanās viņš "gribēja doties biznesā, pārcelties uz ārzemēm". "Viņam bija dažāda veida fantāzijas," atminas oligarhs.
Šobrīd pats 52 gadus vecais Pugačovs dzīvo trimdā Francijā, jo uzskata, ka Krievijas valdība veic kampaņu viņa biznesa impērijas nogremdēšanai, tostarp izsaka draudus. Krievijā pret oligarhu ierosinātas civilprasības un krimināllietas, apsūdzot viņu paša kontrolētās bankas izzagšanā. Pugačovs gan savu vainu noliedz.
Londonas Augstākā tiesa pēc Krievijas institūciju lūguma izsludinājusi starptautisku viņa līdzekļu iesaldēšanu, kas varētu skart Pugačova īpašumus aptuveni divu miljardu ASV dolāru apmērā. Krievijas Depozītu apdrošināšanas aģentūra viņu apsūdz līdzekļu izzagšanā no viņa vadītās "Mezhprombank" aptuveni viena miljarda ASV dolāru apmērā. Banka 2010. gadā pieteica maksātnespēju.
Tiesa arī aizliedza Pugačovam, kurš kopš 2011. gada dzīvoja Londonā, pamest valsti. Viņam tika atņemtas Francijas un Krievijas pases, bet tas netraucēja oligarhu pārcelties uz Francijas dienvidiem, to pamatojot ar bailēm par savu un ģimenes locekļu drošību.
Kremļa kritiķi uzskata, ka Pugačovs, līdzīgi kā daudzi citi Krievijas oligarhi, ir kļuvuši par korumpētās Krievijas valdības upuri. Viņi norāda, ka paši oligarhi bijuši šīs mafiozās sistēmas dalībnieki līdz brīdim, kad sistēma pavērsusies pret viņiem pašiem.
Pugačovs savukārt uzskata, ka viņa 15 miljardus ASV dolārus lielo biznesa impēriju sagrāba un sadalīja Krievijas valdības pārstāvji. Putins jau ilgu laiku darbojas kā arbitrs starp dažādiem nozīmīgu amatpersonu klaniem, nodrošinot tiem piekļuvi pie Krievijas bagātībām un resursiem, skaidro oligarhs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
