Saūda Arābija apsūdz Sīrijas valdību 'genocīdā'  (44)

Runājot ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju kopīgā preses konferencē Džidā, Saūda Arābijas ārlietu ministrs princis Saūds al Faisals Saūds norādīja, ka Sīrija ir pakļauta "abpusgriezošam uzbrukumam".

"Tā saskaras ar masīvu ieroču plūsmu, kas atbalsta un kūda šo invāziju, un šo genocīdu. Tam ir jābeidzas," uzsvēra princis, aicinot apbruņot pret valdību karojošos nemierniekus.

Ministrs kritizēja Irānas iesaistīšanos konfliktā, un Teherānas atbalstītu ārzemju karotāju nosūtīšanu uz Sīriju sauca par "visbīstamāko notikumu attīstību".

Sunnītu valsts Saūda Arābija ir viena no galvenajiem bruņoto nemiernieku atbalstītājiem jau vairāk nekā divus gadus ilgstošajā konfliktā, kurā pārsvarā sunnītu karotāji cenšas gāzt prezidenta Bašara al Asada valdību, kuru atbalsta Rijādas sāncense reģionā - šiītu valsts Irāna.

Rijāda pēdējo mēnešu laikā ir palielinājusi atbalstu nemierniekiem, piegādājot arī pretgaisa aizsardzības ieročus. Sestdien Kataras galvaspilsētā Dohā 11 "Sīrijas Draugu" grupas valstis vienojās steidzami sniegt opozīcijai visu nepieciešamo aprīkojumu.

Sīrijas valdība tikmēr aicina kaimiņvalstis un Rietumus neapbruņot nemierniekus, norādot, ka tas tikai paildzinās krīzi un vairos asinsizliešanu.

Jūnija vidū par lēmumu sniegt militāru palīdzību nemierniekiem paziņoja ASV, norādot, ka režīms ir pielietojis ķīmiskos ieročus. Paziņojums sekoja Sīrijas režīma spēku panākumiem kaujā par stratēģiski svarīgo Kusairas pilsētu, kurā valdības pusē karoja Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" kaujinieki.

2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vismaz 93 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm,  vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.

Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.