Lietuvas iedzīvotāji ir balsojuši par pārmaiņām, sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, sniedzot pirmo komentāru par provizoriskajiem rezultātiem pēc svētdien notikušās parlamenta vēlēšanu pirmās kārtas.
"Acīmredzams, ka cilvēki balsoja par pārmaiņām un pret valdības koalīciju, kas ir iestigusi skandālos. Tomēr vēlēšanas vēl nav beigušās - vēlētāji otrajā kārtā pieņems savu galīgo lēmumu par to, kam var uzticēt valsti," aģentūrai BNS Grībauskaites pirmdien teikto citēja viņas preses dienestā.
Provizoriskie rezultāti pēc balsu saskaitīšanas gandrīz visos vēlēšanu iecirkņos liecina, ka svētdien notikušajās Lietuvas Seima vēlēšanās daudzmandātu apgabalā uzvarējusi uzņēmēja Ramūna Karbauska vadītā Zemnieku un zaļo savienība, kas līdzšinējā parlamentā ir pārstāvēta tikai ar vienu deputātu un nav pašreizējā valdošajā koalīcijā. Otrajā vietā ir bijušā eirodeputāta Gabrieļus Landsberģa vadītā konservatīvā opozīcijas partija "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti", bet trešajā vietā - premjera Aļģirda Butkeviča vadītā Sociāldemokrātiskā partija.
Piecu procentu barjeru iekļūšanai Seimā pēc partiju sarakstiem pārvarējusi arī Viļņas mēra Remiģija Šimašus vadītā opozīcijā esošā Liberāļu kustība, kā arī impīčmenta ceļā no prezidenta amata atceltā Rolanda Paksa vadītā valdošajā koalīcijā iekļautā partija "Kārtība un taisnīgums" un eirodeputāta Valdemāra Tomaševska vadītā opozīcijā esošā partija "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība".
Pēc partiju sarakstiem jaunajā Seimā nav iekļuvusi trešā pašreizējās valdošās koalīcijas dalībniece Darba partija, kuras saraksts daudzmandātu apgabalā saņēmis 4,75 % balsu, bet viena no partijas vadošajām politiķēm tagadējā parlamenta spīkere Loreta Graužiniene vienmandāta apgabalā palikusi ceturtajā vietā.
Jau ziņots, ka Seima vēlēšanās svētdien piedalījušies 49,9% balsstiesīgo pilsoņu, paziņojusi centrālā vēlēšanu komisija. Atbilstoši likumam vēlēšanas tiek uzskatītas par notikušām, ja tajās piedalījušies vismaz 25% balsstiesīgo pilsoņu.
Pavisam Seimā ir 141 deputāts, kurus ievēl uz četriem gadiem. No tiem 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 – vienmandāta apgabalos. Lai iekļūtu parlamentā daudzmandātu apgabalā, partiju sarakstiem ir jāpārvar 5%, bet koalīciju sarakstiem - 7% barjera.
Šajās vēlēšanās bija 14 saraksti, no tiem 12 sarakstus izveidojušas atsevišķas partijas, bet divus sarakstus - partiju koalīcijas.
Vienmandāta apgabalā kandidāts tiek uzskatīts par ievēlētu, ja viņš saņem vairāk nekā 50 % balsu. Tajos vienmandāta apgabalos, kuros nevienam kandidātam nebūs izdevies iegūt vairāk nekā pusi balsu, 23. oktobrī notiks vēlēšanu otrā kārta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
