No amatiem atkāpušies trīs ievērojami Katalonijas valdības locekļi, apliecinot domstarpības šī Spānijas reģiona vadībā pirms plānotā referenduma par tā neatkarību.
Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons preses konferencē piektdien paziņoja, ka atkāpušies par iekšlietām un izglītību atbildīgie ministri, kā arī valdības preses sekretāre. Pudždemons neatklāja valdības locekļu demisijas iemeslus, tomēr Katalonijas valdību pēdējā laikā ir pārņēmušas asas diskusijas par 1. oktobrī plānoto referendumu.
Pirmās spriedzes pazīmes parādījās jūlija sākumā, kad uzņēmējdarbības ministrs Džordi Baižets pauda šaubas, vai referendums vispār notiks, ņemot vērā Spānijas centrālās valdības pilnvaras. Pudždemons pēc tam nekavējoties paziņoja par Baižeta aiziešanu no valdības.
Šonedēļ arī parādījās šķelšanās starp Pudždemonu un valdības vicepremjeru Oriolu Džunkerasu, kurš atteicies uzņemties atbildību par referenduma organizēšanu, uzskatot, ka visai valdībai jāatbild par šādu pretrunīgi vērtētu balsojumu. Pēc tam Pudždemons nolēma runāt ar katru valdības locekli. Trīs valdības locekļu demisija varētu nozīmēt, ka demisionējušie nevēlējās uzņemties kolektīvu atbildību.
Džunkerass tikmēr preses konferencē pavēstīja, ka turpmāk visi valdības locekļi uzņemsies atbildību par visiem pieņemtajiem lēmumiem.
Katalonijas ierēdņi šobrīd nonākuši sarežģītā situācijā, lemjot par to, vai pildīt reģiona valdības vai arī Madrides rīkojumus. Viņiem tiks prasīts piedalīties referenduma organizēšanā, piemēram, ierīkojot balsošanas iecirkņus skolās, kā arī gādājot par referenduma drošību.
Nepakļaušanās gadījumā Katalonijas valdība var viņus disciplināri sodīt, savukārt pakļaušanās rīkojumiem būs pretrunā Spānijas likumiem, kas var novest pie darba zaudēšanas. Madride arī brīdinājusi kompānijas neiesaistīties referendumā, piemēram, piegādājot urnas.
Sabiedriskās domas aptaujās noskaidrots, ka pret reģiona neatkarību ir 48,5% katalāņu, bet 44,3% to atbalsta. Tomēr gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto atbalsta referenduma rīkošanu.
Katalonijas parlamentā iesniegtā likumprojektā noteikts, ka reģionālais parlaments pozitīva balsojuma gadījumā oficiāli pasludinās neatkarību divu dienu laikā un sāks konstitucionāli saistošu procesu. Spānijas premjera Marjano Rahoja valdība uzskata šo referendumu par nelikumīgu, jo saskaņā ar Spānijas konstitūciju referendumi par suverenitāti ir rīkojami valsts, nevis reģiona mērogā.
Nesaistošā referendumā 2014. gadā vairāk nekā 80% nobalsojušo atbalstīja Katalonijas neatkarību, lai arī kopumā referendumā piedalījās tikai 2,3 miljoni no 6,3 miljoniem balsstiesīgo katalāņu. Spānijas Konstitucionālā tiesa referenduma rīkošanu pēc tam atzina par nelikumīgu. Bijušajam Katalonijas premjerministram Arturam Masam martā par referenduma rīkošanu tika uz diviem gadiem aizliegts ieņemt valsts amatus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
