Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņojusi, ka Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanā vainojama Krievija un šī incidenta dēļ tikšot izraidīti 23 Krievijas diplomāti, kā arī īstenota vēl virkne citu pasākumu, vēsta BBC.
Meja paziņoja, ka tā kā Skripaļa indēšanā izmantotā viela izstrādāta Krievijā, pastāv tikai divi notikušā scenāriji – vai nu slepkavības mēģinājumu īstenojušas Krievijas drošības struktūras vai arī tās valdība zaudējusi kontroli pār militāra līmeņa nervu aģentu. Ņemot vērā, ka Kremlis nav sniedzis nekādu skaidrojumu, ka tā būtu pazaudējusi šādu indi, Lielbritānijai atliek secināt, ka uzbrukumā vainojama Krievija.
Līdzās citiem mēriem valdība pieņēmusi lēmumu, ka tās locekļi, kā arī karaliskā ģimene boikotēs Krievijā rīkoto FIFA Pasaules kausu futbolā šī gada vasarā, raksta portāls "Inside The Games". Sportistu dalība čempionātā gan netiks liegta.
Tāpat Lielbritānijas Ārlietu ministrija izsludinājusi ieteikumus britu tūristiem Krievijā saglabāt piesardzību, izvairīties no vietām, kurās norisinās protesti un demonstrācijas, kā arī atturēties no vēlmes publiski komentēt politiskās norises "ņemot vērā augsto politiskās spriedzes līmeni starp Apvienoto Karalisti un Krieviju".
"Sky News" gan salīdzina, ka šoreiz skandāls vēl nav sasniedzis 1971. gada līmeni, kad par plašu spiegošanas izvēršanu tika izraidīti kopumā 105 Padomju Savienības diplomāti.
Krievijas vēstnieks Lielbritānijā Aleksandrs Jakovenko savukārt izplatījis paziņojumu, kurā Lielbritānijas reakciju nosoda. "Mēs šo naidīgo rīcību uzskatām par pilnībā nepieņemamu, nepamatotu un tuvredzīgu. Visa atbildība par pašreizējo Krievijas-Apvienotās Karalistes attiecību graušanu ir jāuzņemas Lielbritānijas valdībai," teikts vēstniecības paziņojumā.
"Neviens Aukstā kara protokols vairs neeksistē. Mēs esam iegājuši Mežonīgo Rietumu uzvedības stadijā – tas īpaši redzams no Krievijas puses, kas ir iebrukusi Ukrainā, sagrābusi Krimu un patlaban iesaistās šķietami ļoti atklātos mēģinājumos – dažos veiksmīgos – īstenot politiskās slepkavības," medijam "Sky News" skaidro agrākais Lielbritānijas vēstnieks ASV Kristofers Meijers.
"Tas nav jauns Aukstais karš. Tas ir jauns kaut kas cits. Neparedzams un bīstams, ko veicina naida un pazemojuma pilna Krievija pret Rietumiem," viņš uzskata, "nedomāju, ka mēs tā esam biedēti kopš 1971. gada, kad patriecām 105 spiegus. Tolaik padomju spiegošana bija kļuvusi tieši tik vērienīga. Mēs tagad esam 21. gadsimtā, tikuši prom no tā laika, bet tajā pašā laikā mēs esam atkāpušies atpakaļ zonā, kurā attiecībās nepastāv atbilstoši noteikumi."
Lielbritānija arī izsludinājusi steidzamu ANO Drošības padomes sanāksmi, lai tās biedrus informētu par nervu aģentu jeb indi "Novičok", kas izmantota Solsberi uzbrukumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
