Sarunas ar Eiropas Komisiju par šo mērķi būs pabeigtas līdz 2001.gadam, ja tiks saglabāta pašreizējā gaita, norādīja prezidents.
Kučans pauda bažas, ko izjūt 12 valstis, kas ir iesaistījušās sarunās par iestāšanos ES, ka 15 dalībvalstis varētu mēģināt atlikt iestāšanos un sākt jaunu valstu uzņemšanu pēc 2003.gada.
"Paplašināšanas atlikšana norādīs uz to, ka Eiropa vēl joprojām nav apbedījusi pagātni, un to, ka tā nav pietiekami mācījusies no vēstures," Kučans paziņoja Eiropas Parlamentā.
"Tas arī norādītu, ka Eiropa atsakās no ietekmes un esamības pasaulē," viņš piebilda.
Kučans atzina, ka visas kandidātvalstis, izņemot divas, ir bijušās komunistiskā režīma valstis, tādēļ tām ir "atšķirīga politiskā pagātne".
"Taču.. vienīgi paplašināšana nozīmēs patieso Eiropas integrāciju un globalizāciju" pēc tik daudzu gadu sadalīšanas austrumos un rietumos," viņš uzsvēra.
Vēl joprojām pastāv dalījums turīgajās ES un NATO dalībvalstīs, ES kandidātvalstīs "pirmās un otrās klases uzgaidāmajās telpās" un citas valstīs, kā piemēram, Albānija un Ukraina, kuras vēl nav pat "priekšistabā", uzskata Slovēnijas prezidents.
Savukārt Serbiju Kučans pieskaitīja ceturtajai kategorijai, kura "vēlas.. jauno Eiropas ideoloģisko iedalījumu".
"Asiņainu militāro sadursmju iespējamība [Balkānos] ir pilnīgi reāla," viņš piebilda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
