Spiegošanas skandāls kļūst par Vācijas priekšvēlēšanu kampaņas jautājumu  (4)

Vācijas sabiedrībā lielu satraukumu raisījušas žurnāla "Der Spiegel" publicētās ziņas, ka ASV Nacionālā drošības pārvalde (NSA) esot kontrolējusi vāciešu e-pastus, viņu tērzēšanu internetā un telefonsarunas, kā arī tas, ka daļu tādējādi iegūtās informācijas amerikāņi esot nodevuši saviem vācu kolēģiem.

Tomēr starp analītiķiem nav vienprātības, vai sabiedrības sašutums par spiegošanas skandālu var kaitēt Merkelei un iedragāt viņas līdz šim nesatricināmo popularitāti, sagraujot kancleres pārstāvēto kristīgo demokrātu (CDU) pozitīvos reitingus.

Ja pirms 22.septembrī paredzētajām vēlēšanām atklātībā nonāks vēl vairāk graujošas informācijas, "tas var sasniegt vārīšanās punktu un kļūt par galveno kampaņas jautājumu", atzīst Berlīnes Brīvās universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Haijo Funke. "Debates tikai sākas."

Tikmēr Merkeles sāncensis no SPD rindām Pērs Šteinbriks jau pasteidzies paziņot, ka kanclere lauzusi savu amata zvērestu, kurā solījusi aizsargāt vācu tautu, un pieprasījis sākt parlamentāro izmeklēšanu.

Laikraksta komentārā Šteinbriks atzinis, ka ASV izlūkdienestu veiktās spiegošanas apmēri esot "mulsinoši", paziņojot, ka Merkele esot par to atbildīga neatkarīgi no tā, vai viņa par to zinājusi, vai nē. Ja kanclere par to zinājusi, viņa ir līdzvainīga, ja nē - viņa bijusi nolaidīga, raksta SPD kandidāts uz valdības vadītāja krēslu.

Šteinbriks kritizējis arī Merkeles miglainos izteikumus saistībā ar skandālu un viņas apgalvojumus, ka par "miljonkārtīgo vāciešu pamattiesību pārkāpumu" viņa uzzinājusi vienīgi no preses.

Vācieši ir īpaši jūtīgi pret privāto datu aizsardzību, kas tiek skaidrots ar pieredzi, ko nācija guvusi divu totalitāro režīmu laikā, kurus Vācija pieredzēja 20.gadsimtā.

Taču Merkele uz spiegošanas skandālu reaģējusi ar viņai raksturīgo piesardzību. Jūnijā viesojoties pie ASV prezidenta Baraka Obamas, kanclere uzsvēra, ka nepieciešams rast pareizo līdzsvaru starp drošību un brīvību.

Viņas tonis gan kļuva skarbāks, kad izskanēja ziņas par Eiropas Savienības (ES) diplomātisko misiju izspiegošanu, kuru veikuši ASV izlūkdienesti. Sabiedroto izspiegošana ir "nepieņemama", paziņoja Merkele. "Mēs vairs neesam Aukstajā karā."

Tomēr vienlaikus viņa uzsvērusi to, ka Snoudena apgalvojumi vēl nemaz nav apstiprināti un ka NSA palīdzējusi novērst vairākus Vācijā plānotus terora aktus. Savukārt Vašingtona Berlīnei atgādinājusi, ka Vācija ir valsts, kur ilgstoši mitinājušies vairāki no 11.septembra uzbrukumu organizētājiem.

Līdzīgus argumentus pēc Vašingtonas apmeklējuma pagājušajā nedēļā izteica arī Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Pēters Frīdrihs, kurš vāciešiem pārmetis nepamatotu antiamerikānismu, kas dominē debatēs par NSA skandālu.

Tikmēr Merkele svētdien sniegtā intervijā aicinājusi ES mērogā pieņemt datu aizsardzības noteikumus, kā arī pieprasījusi tādiem interneta uzņēmumiem kā "Google" un "Facebook" "mums pateikt, kam viņi dod datus".

Kamēr SPD un to vēlamie sabiedrotie - "zaļie" - cenšas skandālu izmantot savas popularitātes celšanai, daudzi politikas eksperti uzskata, ka tiem ir maz cerību sagraut līdzšinējo Merkeles pārsvaru.

"Opozīcija cenšas vākt punktus, taču man jāsaka, ka pilsoņu interese par politiku tieši šobrīd samazinās," norāda Bonnas universitātes pētnieks Folkers Kronenbergs. "Viņi dodas vasaras atvaļinājumos, un ir citi jautājumi, par ko vācieši interesējas vairāk, - sociālais taisnīgums, nodokļi, eiro krīze."

Kā liecina aptauja, kuru nedēļas nogalē veikusi sabiedriskā raidorganizācija ZDF, 79% vāciešu ir pārliecināti, ka pašu valdība zināja par vērienīgo ASV spiegošanas programmu. Taču tajā pašā laikā aptauja atkārtoti apliecinājusi Merkeles vadītās koalīcijas pārliecinošo pārsvaru pār opozīciju. Aptaujā arī konstatēts, ka 62% respondentu kā nākamajai kanclerei priekšroku joprojām dod Merkelei.

Saskaņā ar ZDF aptaujas datiem 41% vāciešu grasās balsot par CDU, bet vēl pieci procenti par konservatīvo pašreizējiem koalīcijas partneriem - brīvajiem demokrātiem (FDP). Tikmēr SDP atbalsta vien 26% aptaujāto, bet "zaļie" var cerēt uz 13% balsu.

Savukārt kreiso ekstrēmistu partiju "Die Linke" ("Kreisie"), kas, domājams, netiks aicināta nevienā no iespējamajām koalīcijām, atbalsta septiņi procenti vēlētāju.

Tikmēr neviena cita partija nevar cerēt, ka pārvarēs piecu procentu barjeru, kas noteikta iekļūšanai Bundestāgā, tostarp arī vēl nesenā Vācijas politikas uzlecošā zvaigzne Pirātu partija un jaunizveidotā Alternatīva Vācijai (AfD), kas pieprasa izstāšanos no eirozonas.

Sabiedriskās domas pētniecības institūta "Forsa" vadītājs Manfrēds Gilners uzskata, ka SPD un "zaļie", visticamāk, negūs nekādu labumu no skandāla, jo apsūdzības, kuras viņi izvirza Merkeles valdībai, var vērsties pret viņiem pašiem.

"Ja tas bija zināms, tad zināja visi, nevis tikai valdība," norāda Gilners, atgādinot, ka sociāldemokrāti paši bija valdībā līdz 2009.gadam, bet pēc 11.septembra pretterorisma likumus stingrākus padarīja tieši SPD un "zaļo" kopīgi veidotā valdība.