Bāzeles Universitātes pētnieku komanda šī gada aprīlī šahtā kopā ar citiem priekšmetiem novietoja alus pudeli, tai virsū uzberot sniegu un salmus.
Līdz pat 6. jūlijam, kad zinātnieki izcēla pudeli no šahtas un dzērienu svinīgi iemalkoja, tas joprojām bija auksts, ziņo Šveices ziņu aģentūra SDA.
Zinātnieki uzskata, ka senie romieši vasaras laikā šāda veida šahtas izmantoja kā aukstuma skapjus. Šahtas ziemas periodā bija piepildītas ar sniegu un ledu, un pēc tam pārklātas ar salmiem, lai saglabātu tajās aukstumu arī vasaras mēnešos. Tādējādi visu, sākot no siera un vīna, līdz pat austerēm un cita veida ēdieniem, karstajos vasaras mēnešos iespējams uzglabāt vēsumā.
Šis ir trešais un veiksmīgākais eksperiments, kad pētnieku komanda ir mēģinājusi atdarināt seno laiku aukstuma kasti. Pirmais mēģinājums izgāzās, arheologiem sniegu šahtā ieberot vienā piegājienā. Otrā eksperimenta rezultāts bija labāks nekā pirmā, jo sniegu šahtā bēra pakāpeniski un kopā ar to ievietoja arī ledus gabalus, tāpēc sniegs neizkusa līdz jūnijam.
Jaunākā eksperimenta laikā komanda izmēģināja tehniku, kas tika aizgūta no ledus veidotājiem Spānijas Maljorkas salā. Šajā tehnikā blīvi saspiesti sniega slāņi tiek likti viens uz otra, tos nosedzot ar biezu salmu kārtu. Zinātnieki arī izlīdzināja akmens šahtu un aizsedza tās ieeju.
Rezultātā sniegs noturējās neizkusis "ilgāk nekā domāja skeptiķi, bet ne tik ilgi, cik cerēja optimisti," SDA atzinis pētnieku komandas līderis Pēteris Švarcs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
