Savukārt pirms diviem gadiem fonds prognozēja, ka 2010. gadā strādās ar 360 miljonu dolāru (200,1 miljona latu) zaudējumiem.

SVF pēdējā pusgada laikā aizdevumos ir izsniedzis vismaz 55 miljardus eiro (30,5 miljardus latu), un, nosakot procentu likmes un nodevas, fonds spēs atkal papildināt savus līdzekļus, kuru apjoms pēc Āzijas finanšu krīzes bija ievērojami sarucis.

Pēdējo sešu mēnešu laikā SVF aizdevumos Ukrainai ir izsniedzis 16,4 miljardus dolāru (9,1 miljardu latu), Ungārijai - 15,7 miljardus dolāru (8,7 miljardus latu), Latvijai - 10,4 miljardus dolāru (5,7 miljardus latu), Baltkrievijai - 2,5 miljardus dolāru (1,3 miljardus latu), Īslandei - 2,1 miljardu dolāru (1,1 miljardu latu), Pakistānai - 7,6 miljardus dolāru (4,2 miljardus latu), bet Serbijai - 516 miljonus dolāru (286,8 miljonus latu).

Arī Rumānija gatavojas lūgt aizdevumu SVF.

Savukārt SVF vadītājs Dominiks Štrauss Kāns ir pārliecināts, ka tuvāko mēnešu laikā pēc finansiālas palīdzības pie fonda varētu vērsties arī vairākas citas valstis.

Tajā pašā laikā investīciju kompānijas "Pacific Investment Management Co." vadītājs Muhameds El-Erians prognozē, ka SVF aizdevumu apjoms varētu pat sasniegt līmeni, kāds tika reģistrēts pēc Āzijas krīzes un Argentīnas bankrota 2001. gadā.

SVF 2003. gadā aizdevumos izsniedza vairāk nekā 100 miljardus dolāru (55,6 miljardus latu), bet ienākumu apjoms veidoja 1,4 miljardus dolāru (778,4 miljonus latu).

Atgriešanās pie peļņas gūšanas SVF nodrošinās arī iespēju darbā pieņemt jaunus ekspertus ar zināšanām starptautiskos tirgos.

Peļņas gūšana varētu arī atlikt plānus pārdot SVF zelta rezerves. Šāda iespēja tika apspriesta pirms gada, lai izveidotu noguldījumus pamatdarbības izmaksu finansēšanai laikā, kad aizdevumu izsniegšanas apjoms bija zems.