Šomēnes Nobela komiteja ar augsto apbalvojumu pagodināja Liu "par viņa ilgo un nevardarbīgo cīņu par cilvēka pamattiesībām Ķīnā", ar šo lēmumu izraisot asu Pekinas pretreakciju.
"Tam, ka Liu iestājies par savas tautas pamatbrīvībām, piemīt universāla daba", laikrakstā "The Washington Post" skaidrojot, kāpēc nominējuši Liu Nobela Miera prēmijai, raksta Tutu un Havels.
"Ķīnai šim nevajadzētu būt kauna un aizvainojuma brīdim. Tam vajadzētu būt lepnuma brīdim, kad tiek svinēts fakts, ka viens no Ķīnas pašu ļaudīm atzīts par cilvēku, kurš veicis lielāko ieguldījumu tajā, pēc kā tiecas visas tautas - pēc miera."
Neraugoties uz Pekinas sākotnēji aso reakciju, "šī joprojām Ķīnas valdībai ir iespēja pāršķirt gadsimtiem ilgušo represiju lappusi".
Publikācijas autori mudināja Ķīnu apliecināt, ka tā ir "progresīva valsts", pretējā gadījumā pielīdzinot sevi brutālajam Mjanmas militārajam režīmam, kas lielākoties pēdējo 20 gadu laikā citu Nobela laureāti - Aunu San Su Čži - tur apcietinājumā.
"Ķīnas valdība var turpināt cīnīties zaudējumam lemtajā kaujā pret demokrātijas un brīvības spēkiem, ko pašu premjers nesen nodēvēja par nepārvaramiem."
Vai arī tā var nostāties taisnīguma pusē, atbrīvot Liu Sjaobo un nekavējoties atcelt viņa sievai noteikto mājas arestu.
Jau ziņots, ka 54 gadus vecais ķīniešu rakstnieks un tiesību aizstāvis Liu Sjaobo, pirmais ķīnietis, kuram piešķirta augstā godalga, šobrīd atrodas ieslodzījumā par dalību petīcijas "Harta 08" izstrādē, kurā izteikts aicinājums uz vērienīgām politiskām reformām Ķīnā, tostarp attiecībā uz pulcēšanās, vārda un reliģijas brīvību. Pērn decembrī viņam tika piespriests 11 gadu cietumsods apsūdzībās par varas gāšanas mēģinājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
