Vācijas konservatīvie vēlas atbrīvoties no komunistiskās ideoloģijas pamatlicēja Kārļa Marksa vārda, kuru joprojām savulaik PSRS uzspiestā komunistiskā marionešu režīma pārvaldītajā valsts austrumdaļā nes simtiem ielu.
Saskaņā ar laikraksta "Die Welt" datiem kādreizējās komunistiskās Austrumvācijas jeb tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) teritorijā aptuveni 550 ielas un laukumi joprojām nes "Komunistiskās partijas manifesta" autora vārdu.
Taču kristīgo demokrātu (CDU) Ekonomikas padome uzskata, ka pienācis laiks atbrīvoties no komunistiskās pagātnes, vēsta laikraksts "Bild".
"Vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu pēc VDR politiskā un ekonomiskā bankrota ir pienācis laiks atvadīties no komunisma svēto surogātiem ielās," sarunā ar tīmekļa izdevumu "The Local" uzsvēra CDU Ekonomikas padomes ģenerālsekretārs Volfgangs Šteigers. "Nesaprotu, kāpēc vairākās vietās viņa vārdā joprojām tiek sauktas galvenās ielas."
CDU Ekonomikas padome ir uzņēmēju organizācija, kas cieši sadarbojas ar partiju, lai nodrošinātu biznesa interešu ievērošanu valsts politikas īstenošanā.
Šteigers norādīja, ka Markss un viņa līdzgaitnieks Fridrihs Engelss "ar savu ideoloģiju neko labu nav paveikuši un mirstošās VDR pēdējās dienas to apliecina".
Viņaprāt, tā vietā ielas biežāk vajadzētu saukt kādreizējās Rietumvācijas kanclera Ludviga Erharda vārdā, jo viņa laikā vismaz valsts rietumdaļa piedzīvoja pēckara saimniecisko atdzimšanu, kas pazīstama kā "ekonomiskais brīnums".
"Pēc Vācijas atkalapvienošanās līdz ar brīvību un plaukstošo [un] veiksmīgo sociālās tirgus ekonomikas modeli šīs ielas vienu pēc otras vajadzētu pārsaukt Ludviga Erharda vārdā," norādīja Šteigers.
Viņa ieteikumu gan izsmējusi kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") Berlīnes nodaļas pārstāve Katrīna Lompšera, kas sarunā ar "The Local" izteicās, ka politiskā ziņā nevar uztvert Šteigera ierosinājumu nopietni.
Totalitārā komunistiskā režīma ideoloģiskā mantiniece pauda arī šaubas, vai Marksa vārdā nosaukto ielu pārdēvēšana gūs sabiedrības atbalstu.
"Markss bija viens no vissvarīgākajiem filozofiem ne tikai Vācijai, bet arī visai cilvēcei," izteicās Lompšera. "Viņš, neapstrīdami, ir liela vēsturiska figūra (..). Tas pat nav apšaubāms, un nav pārsteigums, ka tik daudz ielu nosaukts viņa vārdā."
Viņa gan atzina, ka ļaudis ārpus Vācijas varētu saistīt Marksa vārdu ar kaut ko negatīvu, jo viņš nebija "kapitālisma draugs", taču daudziem vāciešiem komunisma ideoloģijas pamatlicējs esot tas pats, kas Ābrahams Linkolns vai Džordžs Vašingtons amerikāņiem.
"Viņš analizēja sistēmas un politiskās formācijas, taču nebija vardarbīgs revolucionārs," piebilda kreisi radikālā politiķe.
Kādreizējās VDR teritorijā daudzas ielas nes arī citu komunistu elku vārdus. Austrumvācijas pilsētu kartēs līdzās Marksa vārdam atrodams arī Engelsa vārds, bet citas ielas nes, piemēram, Rozas Luksemburgas vārdu. Atšķirībā no Marksa, kas nepiedzīvoja mēģinājumus iedzīvināt savas idejas dzīvē, Luksemburga pēc Pirmā pasaules kara tieši piedalījās boļševistiska apvērsuma mēģinājumā, kas gan cieta sakāvi un par ko viņai nācās samaksāt ar savu dzīvību.
Atrodamas arī Ernsta Tēlmaņa ielas. Tēlmanis vadīja vācu komunistus starpkaru perioda Veimāras Republikas laikā. Arī viņš personīgi piedalījās Hamburgas bruņotās sacelšanās organizēšanā 1923.gadā, kuras mērķis bija gāzt pirmo Vācijas demokrātisko republiku. Vēlāk Tēlmaņa vadībā Vācijas Komunistiskā partija līdz ar nacionālsociālistiem pielika lielas pūles, lai Vācijā likvidētu parlamentāro demokrātiju, kas gan, pretēji komunistu cerībām, beidzās ar nacistu nākšanu pie varas un pašu Tēlmani noveda koncentrācijas nometnē, kur viņš tika nogalināts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
