Beatifikācijas ceremoniju, kas Lietuvā notika pirmo reizi vēsturē, Romas pāvests Francisks bija uzdevis vadīt kardinālam Andželo Amato. Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē pāvests apstiprināja Svēto lietu kongregācijas dekrētu, kurā arhibīskaps Matuļonis atzīts par mocekli, paverot ceļu viņa pasludināšanai par svētīgu.

"Šodien Viļņā apmēram 50 tūkstošu cilvēku klātbūtnē moceklis Arhibīskaps Teofils Matuļonis tika izsludināts par svētīgo," svētdien vakarā tviterī ierakstījis Latvijas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.

Teofils Matuļonis dzimis 1873. gadā tagadējā Molētu rajona Kudorišķu ciemā, mācījies Daugavpils ģimnāzijā un Pēterburgas garīgajā seminārā, 1900. gadā Pēterburgā iesvētīts garīdznieka kārtā, strādājis Latvijā – Varakļānu un Bikavas draudzēs, bet no 1910. gada – Pēterburgā.

1923. gadā Krievijas komunistu varas iestādes Matuļoni apcietināja un notiesāja ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem. 1929.gadā toreizējā Ļeņingradā viņš tika slepeni iesvētīts bīskapa kārtā, bet tai pašā gadā atkal apcietināts un izsūtīts uz nometni Solovku salās.

1933. gadā Matuļonim izdevās atgriezties Lietuvā. 1934. gadā viņš apmeklēja Romu un tikās ar pāvestu Piju XI, no 1934. līdz 1936. gadam dzīvoja Amerikas Savienotajās Valstīs, no 1937. gada darbojās Kauņā, 1940. gada maijā un jūnijā bija Lietuvas armijas virskapelāns un no 1943. gada kļuva par Kaišadores bīskapu.

Matuļonis aktīvi pretojās padomju okupācijas režīmam, rakstveidā protestēja pret garīdznieku arestiem, pieprasīja atļaut skolās ticības mācību. 1946. gadā viņš tika arestēts un gadu vēlāk notiesāts ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem, 1953. gadā veselības stāvokļa dēļ nonāca Mordovijas invalīdu namā. 1956. gadā atgriezās Lietuvā, bet padomju vara neļāva viņam vadīt bīskapiju.

1962. gada februārī pāvests Jānis XXIII Matuļonim piešķīra arhibīskapa titulu, bet tā paša gada augustā drošības dienesti viņa dzīvoklī rīkoja kratīšanas un injicēja viņam nezināmus medikamentus, un trīs dienas vēlāk viņš mira.

Kā savulaik norādīts Lietuvas Bīskapu konferences paziņojumā, "Dieva kalps arhibīskaps Teofils Matuļonis palīdzēja visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu tautības - latviešiem, poļiem, baltkrieviem, lietuviešiem, viņš izcēlās ar īpašu uzticību Baznīcai, padomju laikā atteicās veidot nacionālo Lietuvas Katoļu baznīcu. Neraugoties uz nemitīgām vajāšanām un represijām, Dieva kalps Matuļonis paļāvās uz Dievu un stingri ievēroja apņemšanos pildīt Dieva gribu. Tas ir īsts kristīgās ticības paraugs ikvienam."