Nule kā aizvadītās Irānas un pasaules lielvaru kodolsarunas Ženēvā varētu iezīmēt jaunu fāzi abu pušu attiecībās, trešdien paziņojis Irānas ārlietu ministrs Muhameds Džavads Zarifs.
"Mēs ceram, ka šis ir sākums jaunai fāzei mūsu attiecībās," žurnālistiem paziņoja Zarifs.
Ministrs norādīja, ka divu dienu ilgās sarunas ar tā dēvēto grupu "P5+1" - ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm un Vāciju - bijušas "plašas un auglīgas" un tajās bijusi jūtama "nepieciešamā politiskā griba, lai virzītu procesu uz priekšu".
Savukārt Krievijas galvenais sarunvedējs Irānas jautājumos, ārlietu ministra vietnieks Sergejs Ribakovs brīdināja, ka nav iemesla skaļiem aplausiem, lai gan rezultāti ir labāki nekā iepriekšējās sarunās, kas aprīlī notika Kazahstānā.
Otrdien un trešdien Ženēvā notikušās sarunas ir pirmās, kopš Irānas prezidenta amatā Mahmudu Ahmadinedžadu nomainījis Hasans Rohani.
Rohani ir solījis uzlabot attiecības ar starptautisko sabiedrību un panākt pret Irānu vērsto ekonomisko sankciju mīkstināšanu. Tomēr pirms Ženēvas tikšanās abas puses noraidīja iespēju, ka sarunās varētu tikt panākts liels izrāviens uz priekšu.
Komentējot aizvadītās sarunas, Zarifs uzsvēra, ka Teherāna neatteiksies no savām tiesībām, bet norādīja, ka ir svarīgi likvidēt jebkādas bažas par tās kodolprogrammu.
Ribakovs savukārt pauda viedokli, ka sarunu rezultāts varējis būt labāks, un norādīja, ka distance starp Irānas un lielvaru ieņemtajām pozīcijām ir mērāma kilometros, bet progress - atsevišķos soļos.
Pēc Ribakova domām, galvenās domstarpības rada vispārējas izpratnes trūkums par soļu secīgumu.
Irāna vēlas, lai Rietumi atceļ tai piemērotās sankcijas, pirms Teherāna ierobežo savu urāna bagātināšanas programmu.
Lielvaras savukārt turas pie pārliecības, ka sankcijas iespējams atcelt tikai pēc tam, kad Irāna būs apturējusi urāna bagātināšanu līdz augstam līmenim un atļāvusi piekļūt saviem kodolobjektiem.
Komentējot sarunu gaisotni, Ribakovs norādīja, ka, neskatoties uz visām cerībām, uzticība starp Irānu un lielvarām nav bijusi liela.
"Sarunas bija sarežģītas, reizēm saspringtas un reizēm neparedzamas. Viens no iemesliem ir ekstrēmi zemais uzticēšanās līmenis," norādīja Ribakovs.
Nākamās Irānas un pasaules lielvaru kodolsarunas notiks 7. un 8.novembrī Ženēvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
