Arheologi ASV Virdžīnijas štata Džeimstaunā atraduši sadalītus 14 gadu vecas meitenes kaulus, kas esot skaidrs pierādījums tam, ka meiteni ir apēduši cilvēki. Domājams, ka jauniete, ko pētnieki nosaukuši par Džeinu, bija mirusi jau pirms viņas ķermeņa saciršanas, trešdien paziņoja Smitsona Nacionālais vēstures muzejs.
Jau gadiem zināmi stāsti, ka aptuveni 6000 badā nomocīti cilvēki pirmajā pastāvīgajā angļu ieceļotāju apmetnē Amerikā - Džeimstaunā - ēduši suņus, peles, čūskas un apavu ādu.
Tāpat rakstītie avoti liecina, ka kolonizatori ēduši paši savus mirušos, taču arheologi līdz šim uz to skatījās skeptiski.
"Vēsturnieki šaubījās – notika tas vai nē. Un šis ir ļoti pārliecinošs pierādījums, ka tā bija," komentējot atklājumu, stāsta Smitsona muzeja antropologs Duglass Ovslijs.
2012. gada vasarā atrastie meitenes kauli liecina, ka ir mēģināts atvērt mirušās galvaskausu. 17. gadsimtā dzīvnieku smadzenes un sejas audi tika uztverti kā pieņemama barība, norāda Ovslijs.
Meitenes atliekas atrastas pagraba vietā, kurš bijis piepildīts ar atkritumiem un pārtikā patērēto dzīvnieku kauliem, liecina arheologu secinājumi.
Angļu ieceļotāju kolonija Džeimstaunā izveidota 1607. gadā, bet atrastās mirstīgās atliekas datētas ar 1609. – 1610. gada ziemu, kas zināma kā "bada laiks" apmetnē.
Apmetnes iedzīvotājus bija ielenkuši vietējie indiāņi un angļiem trūka pārtikas, ar ko pārciest ziemu un smago sausuma periodu. Viņi bija samērā nepieredzējuši pārtikas vācēji, bet krājumi bija mazi.
Džeimstaunas kolonijas agrā perioda līderis Džordžs Persijs aprakstīja kolonizatoru piedzīvotās "pasaules ciešanas", kuru skaitā arī līķu atrakšana kapos, kad vairs nebija nekā cita ēdama.
"Nekas netika žēlots, lai saglabātu dzīvību," viņš rakstīja.
Tāpat ir rakstiskas liecības par vīru, kurš nogalinājis, iesālījis un ēdis savu sievu grūtnieci. Vīrietis vēlāk sodīts ar nāvi, ziņo "Sky News".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
