Tādējādi sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem valdība turpinās cīnīties par iespēju konsolidēt budžetu par 275 miljoniem latu, nevis par 500 miljoniem latu, kā paredz iepriekšējā vienošanās ar aizdevējiem. Par to žurnālistus informēja Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Vents Armands Krauklis.
Paredzētas vairākas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanā, kas dos ieguvumu gan pamatbudžetā, gan sociālajā budžetā.
Kapitāla ienākumus paredzēts aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 10% apmērā, tai skaitā dividendes apliks ar nodokli sākot no 2010.gada. Paredzams, ka no dividenžu aplikšanas ar nodokli budžets iegūs 7,2 miljonus latu. FM norāda, ka kopumā kapitāla aplikšana ar nodokli un dividenžu nodoklis dos 21,9 miljonus latu.
Paredzēts arī pagarināt laiku, kurā iedzīvotājiem tiek atmaksāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa no trīs līdz 12 mēnešiem, kas valsts budžetā ļaus papildus iegūt astoņus miljonus latu. Šīs izmaiņas ir nepieciešamas, jo Valsts ieņēmumu dienestam trūkst kapacitātes, lai to izdarītu īsākā laikā.
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no 2011.gada iecerēts aplikt arī valsts atbalstu vai ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tas dos papildus 7,5 miljonus latu.
Paredzēts arī aplikt ar nodokli ienākumus no izložu un azartspēļu laimestiem līdz 500 latiem, jau izmaksājot laimestu. FM gan norāda, ka šī nodokļa ietekme uz nākamā gada budžetu nav aprēķināma, jo cilvēki izvairās deklarēt šādus ienākumus, turklāt VID nesaņem informāciju par izmaksātajiem laimestiem.
Tāpat plānots samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās darba devēja dāvanas apjomu darbiniekiem no 180 līdz 90 latiem. Jau nākamgad tās dos valsts budžetā 4,3 miljonus latu. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā – 7,1 miljonu latu.
Paredzēts arī piemērot iedzīvotāja ienākuma nodokli un sociālo nodokli par darba devējam piederošā vieglā pasažieru automobiļa izmantošanu personīgajam vajadzībām. FM skaidro, ka paredzēts noteikt nosacītu vērtību par vieglās automašīnas lietošanu, ko apliks ar nodokli, jo vieglās automašīnas, kas reģistrētas uz uzņēmumu vārdiem, tiek plaši izmantotas privātajām vajadzībām. FM norāda, ka nosacītā vērtība ir 50 lati mēnesī par katrā dienā lieki nobrauktajiem 50 kilometriem.
Ministrija atzīst, ka vēl tiks skatīts, kā šo nodokli iekasēs un administrēs.
Plānotas izmaiņas arī nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā - 13 miljonus paredzēts iegūt, palielinot nodokļa likmi zemei un saimnieciskajā darbībā izmantotajam ēkām no 1% līdz 1,5% no kadastrālās vērtības, vēl vienu miljonu latu paredzēts gūt, nosakot minimālo nodokļa maksājumu 5 latu apmērā par katru nodokļa objektu, kas var būt gan zeme, gan ēka. Palielinot nodokļa likmi par 0,5%, paredzēts saglabāt 25% pieauguma griestus.
Koalīcija arī vienojusies ieviest nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā neapstrādātajai lauksaimniecības zemei. Tāpat ar nekustamā īpašuma nodokli plānots aplikt inženiertehniskās būves, piemēram, degvielas uzpildes stacijas un naftas termināļus. FM vēl aprēķina, cik daudz naudas varētu iegūt no šīm izmaiņām.
Nākamgad no uzņēmuma ienākuma nodokļa neplāno gūt papildus ieņēmumus, taču to paredzēts izdarīt 2011.gadā, samazinot reprezentācijas izdevumu apjomu, kas netiek aplikts ar nodokli, no 60% līdz 40% no šo reprezentācijas izdevumu vērtības. Tas budžetam varētu dot papildus vienu miljonu latu.
Tāpat, lai neļautu izvairīties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas no dividendēm, plānots piemērot paaugstinātu – 1,5 - koeficientu uzņēmuma ienākuma nodoklim no ienākumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Šādā veidā iegūs 5,8 miljoni latu.
Turpmāk aprēķinot vieglo automašīnu un motociklu nodokli, paredzēts to piesaistīt mašīnas izplūdes gāzes apjomam, un tas papildus dos budžetā 100 000 latus.
Koalīcija vienojās, ka varētu pacelt akcīzes nodokli vīnam, kas palielinās vienas pudeles cenu vidēju par 30 santīmiem. Akcīzes nodoklis vīnam un raudzētajiem dzērieniem tiks palielināts no februāra par 100 litriem no 40 līdz 45 latiem jeb par 12,5%. Starpproduktiem ar absolūta spirta saturu līdz 15% – no 42 līdz 45 latiem jeb par 7,1%. Tas valsts budžetam dos 0,6 miljonus latu.
Krauklis stāstīja, ka koalīcija tomēr vienojusies, ka budžets jākonsolidē par 275 miljoniem latu. Pēc viņa vārdiem, arī starptautiskie aizdevēji, viesojoties Latvijā, ir sapratuši, ka nav iespējams vēl vairāk samazināt budžeta izdevumus.
Taču koalīcija arī noraida iespēju būtiski palielināt nodokļus, jo tam arī vairs nebūs vēlamā efekta. "Pašlaik uzstādītie mērķi ir tie, kas Latvijā ir realizējami," tā par 275 miljonu latu samazinājumu sacīja Krauklis.
Koalīcija arī esot vienisprātis, ka vēl lielāka izdevumu samazināšana vai būtiska nodokļu palielināšana var radīt neatgriezeniskas sekas atsevišķās nozarēs.
Jau ziņots, ka piektdien TP un premjers vienojās, ka uz administratīvo izdevumu samazināšanas rēķina, palielinot Latvijas Bankas ieņēmumus, varētu paaugstināt Latvijas Bankas iemaksas valsts budžetā.
Valdībai jārod iespēja palielināt budžeta ieņēmumus, lai glābtu sociālo budžetu, jo Labklājības ministrija paziņojusi, ka nespēj nākamgad mazināt sociālo budžetu vairāk kā par 40 miljoniem latu, nepieciešamo aptuveni 93 miljonu latu vietā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
