Agnese Rutkovska: Latvijas tūrisma nozarē pūš rietumu vēji  (19)

Toreiz secināju, ka Krievijas tūristi sniedz arvien lielāku artavu tūrisma nozarē, tāpēc neapšaubāmi, ka šo viesu pirktspējas kritums ietekmē arī ienākumus mūsu uzņēmējiem – viesnīcniekiem, ēdinātājiem, pārvadātājiem, tirgotājiem u.c.

Tomēr šķiet, ka zvaigznes ir sastājušās veiksmes formulā, un īstajā laikā tautsaimniecību balsta citi ārvalstu viesi, kurus uz Latviju mudinājuši braukt Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu vilinājums, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē uzdevumi u.c. Šos procesus detalizētāk aplūkošu rakstā.

Tūrisma bilance turpina uzlaboties

2011. gadā iepriekš allaž negatīvā ceļotāju izdevumu bilance kļuva pozitīva, t.i., ārvalstu viesi Latvijā sāka tērēt vairāk nekā Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs. Turpmākajos gados šī pozitīvā bilance vēl nostiprinājās un 2014. gadā, visticamāk, tiks sasniegts jauns rekords – teju 200 miljonu eiro apmērā (sk. 1. attēlu).

1. attēls. Ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, Latvijas ceļotāju izdevumi ārvalstīs un tūrisma maksājumu bilance (milj. eiro)

Datu avots: Latvijas Banka - Maksājumu bilances dati, darījumu un personiskie braucieni, *autores prognoze (pieejami dati par 1.-3. ceturksni)

Latvijas iedzīvotāju izdevumi ārvalstīs pēdējos gados ir saglabājušies gandrīz nemainīgi, pozitīvā bilance veidojas un palielinās, pateicoties ārvalstu tūristu vizītēm. Kā gan veidojas ārvalstu viesu un to tēriņu palielinājums 2014. gadā, ja tik daudz dzirdēts par Krievijas tūristu skaita samazinājumu?

Tautsaimniecība atdziest, bet tūrismu silda Rietumi 

2014. gadā Latvijas tautsaimniecība sāka pakāpeniski atdzist – iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi palēninājās. Viens no galvenajiem iemesliem šim palēninājumam bija pieprasījuma kritums nozīmīgā Latvijas eksporta tirgū – Krievijā. To provocēja Krievijas-Ukrainas konflikts, tirdzniecības embargo, naftas cenu un rubļa kursa kritums. Arī tūrismu kā eksportējošo nozari skāra šis pieprasījuma kritums. Pirktspējas pasliktinājuma dēļ būtiski samazinājās Krievijas viesu un to viesnīcās pavadīto nakšu skaits. 

Mazāk ciemojās arī tūristi no Norvēģijas. Norvēģi pēdējos gados vairāk laika pavadījuši Spānijā, Itālijā, Francijā un ES jaunpienācējā - Horvātijā. Noteikti šīs izvēles ietekmējusi arī transporta pieejamība, īpaši - lētie lidojumi. 

Krievijas un Norvēģijas viesu skaita samazināšanos Latvijā ar uzviju atsvēra ciemiņi no citām valstīm. Visnozīmīgāk 2014. gadā tūrisma nozares izaugsmi balstīja viesi no Vācijas, kas pavadīja Latvijā par gandrīz 100 tūkstošiem nakšu vairāk nekā 2013. gadā. Tas kompensēja "robu", kas veidojās no zemākas Krievijas un Norvēģijas viesu intereses (sk. 2. attēlu). 

Otrs lielākais viesnīcās pavadīto nakšu skaita kāpums ir bijis Lielbritānijas tūristiem, no kā daudz neatpaliek arī igauņu, lietuviešu un somu viesošanās.

2. attēls. Pārmaiņas ārvalstu viesu viesnīcās pavadīto nakšu skaitā 2014/ 2013 (tūkst. nakšu)

Datu avots: CSP, autores aprēķini

Tūristu intereses pārmaiņas nosaka daudzi faktori, t.sk. tūristu pirktspēja, lēta un ērta transporta pieejamība, reklāma ārvalstīs, cenu pievilcīgums u.c. Tomēr 2014. gads bija tūristiem īpaši aktuāls divu iemeslu dēļ - 1) liels dažādu pasākumu klāsts, ko nodrošināja Rīgas statuss kā Eiropas kultūras galvaspilsētai; 2) Latvijas pievienošanās eiro zonas valstu saimei, kas nodrošināja papildu atpazīstamību un, iespējams, mudināja Latviju par galamērķi nolūkot tiem tūristiem, kuriem šķiet svarīgi ietaupīt valūtas konvertācijas izdevumus.

Starp lielākajiem zaudētājiem - luksusa preču tirgotāji

Pieprasījuma kritums bija novērojams atsevišķos tirdzniecības segmentos, proti, Krievijas viesi ir īpaši iecienījuši luksusa preces - zīmolu apģērbus, pulksteņus, juvelierizstrādājumus, investīciju zeltu, elektroniku, par šīm precēm Krievijā ir maksājams papildu nodoklis. Samērā droši var apgalvot, ka šiem tirgotājiem šī sezona bija skopāka.

Lai gan kopējos mazumtirdzniecības apgrozījuma datos tūristu pirkumus identificēt nav iespējams, tomēr ieskatam varam izmantot citus datu avotus, piemēram, datus par Tax Free Shopping sistēmā reģistrētajiem pirkumiem, ko izmanto ārpus ES dzīvojošie tūristi pievienotās vērtības nodokļu atmaksai. Lai gan taupības nolūkos 2014. gadā nodokļu atmaksas iespēja ir izmantota pat biežāk, tomēr nozīmīgi samazinājušās vidējās pirkumu vērtības. 

Pircēju veikto pirkumu skaits caur Tax Free Shopping sistēmu 2014. gadā pieauga par 25%, bet veikto pirkumu summa - tikai par 5% un sasniedza 20.9 miljonus eiro. Vidējā pirkuma vērtība 2014. gadā bija 288 eiro, kas ir par 16% mazāk nekā 2013. gadā. Jāpiebilst, ka vidējās vērtības varētu būt ietekmējusi arī cenu politika, jo tirgotāji, rēķinoties ar pieprasījuma kritumu, cenas ir samazinājuši.

Krievijas pircēju veikto pirkumu skaits, izmantojot Tax Free Shopping sistēmu, palielinājās par 17%, bet kopējā pirkumu summa samazinājās par 4%. Krievijas viesu pirkumi šajā sistēmā veido vislielāko īpatsvaru - 72% no kopējo pirkumu kopsummas. Kā norāda Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane, Krievijas pircēji šobrīd vairs nevar atļauties tik dārgus pirkumus, viņi vairāk izvērtē nepieciešamību un biežāk izmanto iespējas iegādāties preces ar atlaidēm. Savukārt pirkumu skaits vēl joprojām aug, jo taupības nolūkos pircēji izmanto Tax Free Shopping pakalpojumus arī maziem pirkumiem.

Vai rietumu vējus nomainīs viesulis no Āzijas?

Interesanti, ka Krievijas viesu taupīgumu pērn ar uzviju kompensējuši Ķīnas tūristu apjomīgākie pirkumi - ķīniešu pirkumu vidējā vērtība ir visaugstākā ārvalstu viesu vidū un tā visstraujāk arī palielinājusies. Lai gan Ķīnas iedzīvotāji Tax Free Shopping pirkumu kopsummā veido tikai 2%, straujais kāpums gandrīz trīskāršā apmērā ir nodrošinājis patiešām vērā ņemamu devumu pirkumu summas pārmaiņās. Arī Latvijas izsniegtās Šengenas vīzas Ķīnas iedzīvotājiem 2013. gadā veidoja tikai 0.6% jeb 1.2 tūkstošus no 203 tūkstošiem izsniegto vīzu skaita. Tātad - mazs cinītis gāž lielu vezumu, lai gan ko tādu teikt par valsti ar lielāko iedzīvotāju skaitu pasaulē ir nedaudz kuriozi.

Ķīnas un citu Āzijas valstu "cinītis" droši vien iezīmē nākotnes tendences ne vien pasaules, bet arī Latvijas tūrisma nozarē. Un nākotne patiesi būs izaicinājumu pilna. 2015. gada 1. pusgadā tūrisma un darījuma braucienu pozitīvo bilanci vēl stiprinās Latvijas kā ES prezidējošās valsts statuss, tomēr 2. pusgadā Krievijas viesu kritumu būs jau grūtāk kompensēt. Tad redzēsim, vai vāciešu un britu viesošanās būs noturīga un vai tūrisma nozares jaunā cerība būs Āzijas valstu viesi, uz kuru, saprotot pieprasījuma potenciālu, ceļu cenšas izlauzt arī rūpnieki.

Raksta pilnā versija - Latvijas Bankas makroekonomiskās analīzes portālā www.makroekonomika.lv.