Balstoties uz uzņēmumu sniegtajām ziņām LR Uzņēmumu reģistram, tā sistēmu izstrādātāja un licencētā datu izplatīšanas kompānija "Lursoft" jau divdesmit piekto gadu veic vairāk kā 900 dažādu veidu statistiku aprēķinus reālā laika režīmā un šie dati tiek izmantoti par pamatu šajā apskatā.

Apskats veidots 2016. gada pēdējā darba (30/12/2016), sekojoši visi dati ir aktualizēti uz šo datumu. Viena no statistikas atskaišu grupām, ko veic "Lursoft", ir par tiešajām ārvalstu investīcijām (ĀTIP) uzņēmumu pamatkapitālā.

Aprēķina metodoloģija ir ļoti vienkārša un nemainīga (tāpēc salīdzināma): tiek aprēķinātas izmaiņas katra un visu uzņēmumu pamatkapitālos, sadalot tās pēc kapitāla daļu (akciju) turētāja valsts piederības un darījumu izdarīšanas laika, kurš pēc likuma jāfiksē LR Uzņēmumu reģistrā. Sekojoši, ja tiek nodibināts jauns uzņēmums ar citas valsts kapitāla turētāju, tā izdarītais ieguldījums tiek pieskaitīts attiecīgās valsts ĀTIP.

Tāpat tiek uzskaitīts katrs pamatkapitāla palielinājums, samazinājums un tā valsts izcelsme un laiks. Gadījumā, ja ārvalsts kapitāldaļas nopērk persona ar Latvijas valstpiederību, vai uzņēmums tiek likvidēts, tiek uzskatīts, ka konkrētais valsts ieguldījums (ĀTIP) samazinās un līdz ar to arī ĀTIP "portfelis" Latvijā. 2016. gadā fiksēti 12 186 kapitāldaļu atsavināšanas darījumi, kuros iesaistīti ārvalstnieki, un tas ir par 14% mazāk, kā gadu iepriekš (14 288)

Metodei ir savi trūkumi, kuri saistīti gan ar LR, gan citu valstu likumdošanas niansēm, kā būtiskākie:

  • ĀTIP neaptver visas ĀI, jo investīcijas var tikt piesaistītas citos veidos;
  • lai gan tādu nav daudz (daži desmiti), slēgto a/s gadījumā tās īpašnieki ne vienmēr savlaicīgi paziņo par īpašnieku struktūras maiņu, lai gan to gandrīz visos būtiskos gadījumos nosaka Komerclikums (kā arī Koncernu likums un Gada pārskatu likums) ("iekšējie LV ofšori"), sekojoši aprēķinā tiek izmantoti pēdējā gadu pārskata vai paša uzņēmēja sniegtā informācija, kura var būt neaktuāla;
  • dažādu saistību kapitalizācija t.sk. nodokļu likumdošanas dēļ;
  • netiek apzināta ĀTIP patiesā izcelsme (ārvalstu "ofšori")- nereti kā ārvalstu / citu valstu investīcijas tiek uzrādīti līdzekļi, kas faktiski izvesti uz valsti ar izdevīgāku nodokļu politiku, vai LR pašas "investīciju atbalsta" politikas dēļ, un "ārvalstu investors" faktiski ir tikai "tukša čaula" peļņas izņemšanai, patiesā labuma guvēja (un tā valsts) piederības slēpšanai sankciju u.c. iemeslu dēļ;
  • metodi ietekmē Latvijas sarežģītā un "caurā" likumdošana, kura viena veida darījumiem pieļauj izmantot dažādus (parasti nodokļu optimizēšanai) tiesiskos risinājumus;

Taču, par spīti šiem trūkumiem, kuri var radīt kļūdas, 25 gadus nemainīgā uzskaites metode ļauj vismaz aptuveni salīdzināt TĀIP tendences.

Akumulētais tiešo ārvalstu investīciju apjoms un sadalījums starp valstīm

Akumulētais tiešo ārvalstu investīciju apjoms uzņēmumu pamatkapitālā norāda, cik liela (€) ir ārvalstniekiem piederošo kapitāldaļu (akciju) kopējā vērtība.

Uz 30.12.2016. Latvijā ir reģistrētas 29 273 kapitālsabiedrības, kurās daļa vai viss kapitāls pieder ārzemniekiem. Šajās kapitālsabiedrībās kā īpašnieki ir uzrādīti nedaudz lielāks skaits - 29 692 ārvalstu personas. Kopā Latvijā ir 220 253 reģistrēti (un nelikvidēti) uzņēmumi jeb 13% LV uzņēmumu daļa vai viss kapitāls pieder ārvalstniekiem.

Šīs 29 692 personas pārstāv kopumā 135 ārvalstis. 2016. gadā šis skaits palielinājās par 2 jo šogad Latvijā parādījušies 2 Senegālas un viens Kamerūnas uzņēmējs.

Tiem piederošā kapitāldaļu kopējā vērtība ir 7 135 289 389 eiro un sekojoši ārvalstniekiem šobrīd pieder 29% no visu Latvijas nelikvidēto uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla (no 24 468 345 363 eiro).

ĀTIP līderis pēc apjoma jau faktiski no Latvijas Republikas atjaunošanas pirmsākumiem ir Zviedrija, kura arī uz 2017. gada sākuma turpina saglabāt "līdera" pozīcijas ar 1,2 miljardiem eiro vērtu ĀTIP "portfeli", taču, īpaši, pēdējo gados tai strauji pietuvojusies Krievija, sasniedzot jau 0,7 miljardu eiro ĀTIP vērtību. Ņemot vērā gan pašas Krievijas likumdošanu, gan arī pret to vērstās ekonomiskās sankcijas tās agresijas Ukrainā dēļ, jāuzskata, ka faktiskā Krievijas ietekme ir lielāka un iespējams, liela daļa Kipras, Maltas, Nīderlandes, Delavēras, Šveices, Luksemburgas, nerunājot jau par plašāk pazīstamām "īsto ofšoru" zonu ĀTIP patiesie īpašnieki ir Krievijas uzņēmumi un pilsoņi.

2016. gads vēsturē ieies ar faktu, ka akumulētais tiešo ārvalstu investīciju apjoms uzņēmumu pamatkapitālā pirmo reizi 25 gadu Latvijas un šīs statistikas veidošanas vēsturē ir samazinājies par 206 miljoniem eiro, salīdzinot, kāds tas bija uz 2015. gada beigām.

Protams, vienkāršākais skaidrojums ir fakts, ka sākoties 2008. gada krīzei, daudzi Rietumvalstu uzņēmumi, tai skaitā bankas, atšķirībā no Krievijas un pašas Latvijas uzņēmumiem (piemēram, "Parex") nevis pasludināja maksātnespēju vai prasīja valsts aizdevumus, spēja nepieciešamos resursus piesaistīt pašas.

Lielā mērā – pārkreditēšanas, grāmatvedības uzskaites un nodokļu politikas dēļ tās parādus kapitalizēja- palielinot vai nu esošo uzņēmumu kapitālu, vai veidojot jaunus uzņēmumus, kuros kapitālu nodalīja.

Izejot no krīzes, uzņēmumu pamatkapitāls tika samazināts, sekojoši samazinājās ĀTIP daļa.

Turpinājums 2. daļā