Foto: LETA
Sievietes vismaz pāris reizes dzīvē tiek uz laiku izslēgtas no darba tirgus objektīva un vienlaikus arī ļoti skaista iemesla dēļ. Iemesls ir jaunas ģimenes sākums. Pirmā Norvēģijas premjere sieviete un ietekmīgā sieviešu tiesību aizstāve Grū Hārlema Bruntlanne reiz uz pārmetumiem par nepietiekamu iesaisti sieviešu tiesību aktivitātēs un jautājumu, ko viņa darīja tālajos sešdesmitajos un septiņdesmitajos, atteica, ka tajā laikā viņa sevi visu veltījusi ģimenes radīšanai un bērnu audzināšanai (Bruntlannes kundzei ir četri bērni).

Tagad bērna kopšanas atvaļinājumā var doties arī tētis, taču objektīvi tieši mamma pirmajā dzīves gadā mazajam pilsonim ir visnepieciešamākā. Sieviete aiziet mazuļa kopšanas atvaļinājumā pirmo reizi, pēc pāris gadiem otro, nereti arī trešo un ceturto reizi. Mātes loma ir svarīga un, protams, ir arī dabiska sievietes pašrealizācijas šķautne.

Taču iespējas straujai karjeras augšupejai sarūk, nereti nav iespējams atsākt darbu no tā paša punkta vai pozīcijas, kurā amats tika atstāts. Tomēr gadās, ka tieši šajā – radīšanas – posmā rodas ne tikai jauna dzīvība un ģimene, bet arī jaunas idejas un kā loģisks to turpinājums – jauns uzņēmums. Sievietes izmēģina spēkus uzņēmējdarbībā – vai tas būtu savs juridisko konsultāciju vai grāmatvedības uzņēmums, varbūt neliels veikaliņš vai kafejnīca, vai dažos gadījumos kāds ambiciozāks pieteikums, piemēram, ražotne.

Sava uzņēmējdarbība nozīmē brīvību, neatkarību, protams, tā nozīmē arī smagu darbu, neatlaidību, taču tieši iespēja darīt darbu, kas patīk, ir viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ sievietes sapņo par savu uzņēmumu (saskaņā ar "Latvijas Faktu" pētījumu tam piekrīt 88% sieviešu uzņēmēju). "Latvijas Faktu" pētījums atklāj, ka šobrīd ievērojami lielāks skaits sieviešu uzņēmēju – vairāk nekā puse – atzīst, ka darbs savā uzņēmumā neaizņem visu brīvo laiku, iepretim tikai 31% sieviešu uzņēmēju, kas 2006. gadā piekrita šādam apgalvojumam. Pētījums arī parāda, ka 95% sieviešu ģimeņu atbalsta un izprot lēmumu būt par uzņēmēju un gandrīz visas (95%) sievietes uzņēmējas savu izvēli par labu uzņēmējdarbībai nekad nav nožēlojušas.

Pati vienmēr esmu uzskatījusi, ka biznesam dzimuma nav. Sievietes ir tikpat spējīgas un talantīgas uzņēmējas, vadītājas un līderes kā vīrieši, tikai nereti sievietēm nepieciešams lielāks iedrošinājums, pārliecība par saviem spēkiem, jānotic sev un savai varēšanai, jāizvirza mērķi un jācenšas izmantot dzīves piespēlētās iespējas. Un tādas iespējas būs. Protams, atšķirības starp dzimumiem ir un tās nav jācenšas noliegt, tās ir vērts izmantot – veidojot partnerības biznesā, veidojot uzņēmumā komandu, kurā abu dzimumu kolēģi viens otru papildina un sasniedz izcilus rezultātus. Sievietes DNS ir ielikts dabisks talants rūpēties par citiem, uzņemties atbildību, strādīgums. Tāpēc nebaidīšos apgalvot, ka sievietes uzņēmējas ir sociāli atbildīgas.

Sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību raksturo attieksme pret plašākām sabiedrības interesēm: vides aizsardzību, ekonomisko un sociālo progresu, vienlīdzīgām iespējām, sociālo iekļaušanu, biznesa ētiku.

Spēcīgs sociālās atbildības indikators ir attieksme pret valsti, kas atspoguļojas nodokļu maksāšanā. 90% no aptaujātajām uzņēmējām uzsver, ka maksā visus likumā paredzētos nodokļus, skaidri apzinoties nodokļu nemaksāšanas sekas. Vienlaikus nedaudz skumdina, ka godīgi uzņēmēji nebūt nav visi, – 72% atzīst, ka viņu konkurētspēju biznesā mazina nodokļu nemaksāšana no citu uzņēmēju puses.

Skaidrs, ka, esot uzņēmējam Latvijā, jāsaskaras ar virkni grūtību, un nebūt ne tikai sievietēm. Saskaņā ar "Sieviete uzņēmējdarbībā 2018" pētījumu biznesa vidi Latvijā negatīvi vērtē gandrīz divas trešdaļas aptaujāto sieviešu uzņēmēju – 62%. Tas ir par 24% vairāk nekā 2012. gadā veiktajā pētījumā! Galvenie iemesli kritiskajam vērtējumam – valsts īstenotā nodokļu politika (min 82% no aptaujātajām sievietēm uzņēmējām) un nesakārtotā likumdošana (49%), kam seko darbaspēka trūkums (32%), kā arī kontrolējošo institūciju lielais skaits un kontroles formālais raksturs.

Neskatoties uz visu minēto, aģentūras "Latvijas Fakti" pētījums rāda, ka lielākā daļa sieviešu uzņēmēju neuzskata, ka viņu dzimums būtu traucējis uzsākt uzņēmējdarbību. Mēs, Latvijas sievietes, arī esam salīdzinoši labi pārstāvētas vadošos amatos gan biznesā, gan valsts pārvaldē un politikā. Tomēr visai bēdīgā aina, kas daudzos aspektos raksturo uzņēmējdarbības vidi, rāda, ka mūsu potenciāls netiek līdz galam īstenots. Sievietes ir gatavas uzņemties ne tikai klasiski vīrišķo atbildību "iesēsties amatā" un "bīdīt lietas", bet arī atbildību par saviem darbiniekiem, klientiem un visu sabiedrību. Iespējas ir. Es varu tikai aicināt – izmantosim tās!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!