Aivars Ozoliņš, 'Ir': Korupcijas klasika un avangards Ušakova domē  (155)

KNAB veicis kratīšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā. Kāda departamenta amatpersona par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu saistībā ar pasažieru pārvadājumiem galvaspilsētā kā kukuli esot pieprasījusi veikt regulārus maksājumus kādai arodbiedrībai.

Par „Saskaņas centra" kabatas organizāciju palaikam dēvētā LABA (tas esot saīsinājums no vismaz dīvaina vai vienkārši bezjēdzīga nosaukuma „Latvijas Apvienoto biedru arodbiedrība") esot saņēmusi regulārus maksājumus no pasažieru pārvadātājiem, kuri pieprasīti apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu „Rīgas satiksmes" konkursā par mikroautobusu pakalpojumu nodrošināšanu.

No 2010.gada rudens līdz pagājušā gada beigām šādi varētu būt samaksāti 150 tūkstoši latu, liecinot Latvijas televīzijas rīcībā esošā informācija. (Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora biroja vadītājs Vitālijs Reinbahs gan esot vērsies tiesā pret LTV par šo ziņu sižetu.)

Tas tiešām nav parasts kukuļu bizness - tu man aploksni, es tev pakalpojumu. (Piemēram - es tev pašvaldības pasūtījumu, tu man 20 procentus no līguma summas.) Daļa no katra maksājuma tikusi noformēta kā arodbiedrības biedra nauda, otra daļa - kā atbalsts arodbiedrības kultūras un izklaides pasākumiem. Cēla un nesavtīga lieta - maksājumi darbaļaužu tiesību aizstāvēšanai! Un viss „oficiāli".

Tā drīzāk varētu būt „krievu klasika" - Putina „varas vertikālei" līdzīgs mehānisms, kurā, var teikt, korupcijas vairs nav, jo tas, ko saprotam ar korupciju, tur ir integrēts visaptverošā brīvprātīgi obligāto naudas aprites shēmu sistēmā. „Saskaņas centra" līgumattiecības ar Putina partiju „Vienotā Krievija" (ko Krievijā plaši dēvē par „zagļu un blēžu partiju") laikam taču nozīmē arī līdzīgu izpratni par politikas funkcionēšanu.

Obligātā klasika

Taču korupcijas integrēšana varas sistēmā nebūt neatceļ tās „klasiskos" elementus. Kad marta beigās KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe paziņoja, ka pēdējos vienpadsmit gados Rīgas domē bijuši vismaz astoņpadsmit korupcijas skandāli, domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs lepni atbildēja, ka no šiem astoņpadsmit viņa laikā (tātad nepilnos četros gados no vienpadsmit) notikuši „tikai" astoņi. (Tiesa, klasiķis Ameriks varētu ņemt ļaunā - viņš taču domē kopš 2001.gada, tā ka bez viņa tur nav noticis nekas jau 12 gadus.)

„Tas ir labs rezultāts", Ušakovs palielījās un kārtējo reizi nodeklamēja droši vien polittehnologu iemācīto pantiņu par to, ka Rīgas domes struktūrās strādājot 25 tūkstoši cilvēku. It kā būtu runa par santehniķu prasītiem piecīšiem. It kā viņam un Amerikam iespējas shēmot naudas plūsmas būtu apmēram tādas pašas kā pašvaldības sētniekam, bērnudārza audzinātājai vai ugunsdzēsējam.

Tīrs klasikas paraugs ir leģendārie „Saktas" puķu tirdziņa kioski, kurus „Rīgas nami" 2011.gadā pamanījās uzbūvēt par 736 524 latiem (bez PVN) jeb 2890 latiem par kvadrātmetru. (Salīdzinājumam - Rīgas Biržas restaurācija maksāja 2430, bet Skrundas pils rekonstrukcija - 690 latus par kvadrātmetru.) Vienkārši un efektīvi. Turklāt šī ir pagaidu būve un jau pēc astoņiem gadiem būs jānojauc.

Klasiska ir arī ilggadējās Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vadītājas Ārijas Stabiņas lieta, kuras ietvaros KNAB veica 14 kratīšanas un aizturēja septiņas personas. KNAB uzskata, ka Stabiņa caur starpnieku tīklu varētu būt ilgstoši pieņēmusi kukuļus ieinteresētu personu interesēs. Kratīšana Dzīvokļu pārvaldē pērn septembrī tā satrauca Ušakovu, ka viņš par to informēja Tviterī (ar to kaitēdams izmeklēšanai, atzina KNAB priekšnieks Jaroslavs Štreļčenoks). „Jocīgi, ka tas notiek nakts melnumā, čeka stilā," tēloja izbrīnu čekista Putina partijas partneris, bet vēlāk „nespēja izskaidrot", kā vispār esot iespējamas nelikumības dzīvokļu dalīšanā.

Avangardiskāks ir bijis domes valūtas maiņas bizness, par ko uzzinājām pērnruden. „Rīgas namu" līdzekļi - kopā 6,5 miljoni latu - vairākos paņēmienos tika uzticēti sīkām valūtas mijēju firmām, un rezultātā 1,3 miljoni (atkal jau leģendārie 20%!) pazuda ar galiem. (Protams, ka nekas nekur nav pazudis, vienkārši „visa nauda ir izņemta", kā pēc tam žēlojās viena valūtas maiņas kantora īpašnieks.) Kā noskaidroja TV3 raidījums Nekā personīga, uz dokumentiem par naudas pārskaitījumiem bijis arī Amerika paraksts.

Pēc afēras nākšanas gaismā Ameriks gan atstādināja „Rīgas namu" valdi - Kārli Kavacu, Almeru Ludviku un Mareku Segliņu. Bet Ušakovs sāka skandināt naivo dziesmiņu par 25 tūkstošiem domes struktūru darbinieku, no kuriem ne visi vienmēr būšot godīgi. Tikmēr grāmatvede, kura afēras laikā bija veikusi „Rīgas namu" grāmatvedības uzskaiti, mierīgi turpināja strādāt, uzzinājām šogad aprīlī. 

Putiniskais modernisms

Kad nauda izņemta no kontiem un „pazudusi", tad, visticamāk, noticis noziegums, un tādās reizēs Ušakovs ar Ameriku palaikam pat lielās, ka esot paši to atklājuši un nu tik izmeklēšot. Toties, kad nauda lielos apmēros izņemta un zudusi nodokļu maksātājiem, Ušakovs slavē sevi, ka izdarījis pakalpojumu rīdziniekiem. Piemēram, ieviesis sabiedriskajā transportā e-talonu.

 Valsts Kontrole 2010.gadā secināja, ka 2009.gadā ieviestās Rīgas sabiedriskā transporta elektroniskās norēķinu sistēmas uzturēšana un lietošana nākamajos 13 gados izmaksās par 100 miljoniem vairāk nekā vecā kompostrētāju sistēma. Turklāt „Rīgas satiksme" noslēgusi līgumu ar ieviesēju, kura piedāvātās izmaksas ir vairāk nekā par miljonu lielākas nekā cita pretendenta piedāvātās. Un vēl apņēmusies 13 gadu laikā nepamatoti samaksāt līdz pat 16 miljoniem vairāk, nekā to savā piedāvājumā bija prasījis pats darījuma partneris. Sistēmas uzturēšana ar kopīga uzņēmuma starpniecību „Rīgas satiksmei" 13 gados izmaksās par 75 miljoniem latu dārgāk, nekā uzturot sistēmu pašas spēkiem.

Normāls Rīgas domes bizness! Kāpēc jātaisa kaut kas lētāk, ja var daudz dārgāk?

Tikpat normāls pašvaldības bizness Ušakovam šķiet krāna ūdens tirgošana plastmasas pudelēs. Latvijā vismaz 14 uzņēmumi ražo fasētu ūdeni. Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas speciālisti atklātā vēstulē Rīgas domes deputātiem, Konkurences padomei un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam „Rīgas ūdens" fasētā ūdens projektu „Aqua Riga" nodēvējuši par „absurdu" un pauduši bažas, ka tas var novest pie nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas. Ušakovs ar Ameriku paliek nesatricināmi pārliecināti, ka tas būs labs bizness, un investēs tajā 300 tūkstošus.

Politiskās un administratīvās varas saaugšanu ar komercinteresēm vēl uzskatāmāk rāda domes pērn pieņemtais lēmums, ka visām Rīgas mācību iestādēm līgumi par apsaimniekošanu, remontdarbiem un apsardzi jāslēdz ar pašvaldības uzņēmumu „Rīgas serviss". Iepriekš skolas šādiem darbiem konkursā izvēlējās privātfirmas. Lieki piebilst, ka maksāt domes monopolistam sanāks krietni dārgāk.

Vēl veiklāk „Saskaņas centra" dominētā Rīgas dome tiek galā ar ierobežojumiem partiju tēriņiem reklāmai. Tikai pagājušajā gadā vien dažādas domes struktūras atvēlējušas reklāmas pakalpojumiem medijos vismaz 600 tūkstošus, liecina „Re:Baltica" pētījums. Tas ir daudzreiz vairāk nekā vienam sarakstam Rīgā atļautie 76 584 lati priekšvēlēšanu izdevumiem. Protams, Ušakovs ar Ameriku kategoriski noliedz, ka tam būtu jelkāds sakars ar viņu pašu publicitāti.

Arodbiedrība, kuru jāfinansē piespiedu kārtā un kura jau parādījusi savu disciplinēto efektivitāti piketu rīkošanā par SC programmatiskiem tematiem, ir loģisks nākamais solis „Rīgas ceļā" uz putinizāciju. Korupcija? Ko jūs! Vienkārši tik vienotas un saskanīgas koalīcijas, kāda pašlaik ir Rīgā, nekad neesot bijis ne galvaspilsētā, ne Latvijas valstī, lielās Ušakovs. Nekādu iekšēju konfliktu, un harmoniski strādāt „visu rīdzinieku labā" regulāri traucējot tikai „politisks pasūtījums", ko pildot korupcijas apkarotāji.

Ar Ušakova un Amerika klasisko gan disonē ne tikai KNAB viedoklis. Var citēt cita pašvaldības drēbes pazinēja, bijušā Rīgas domes vadītāja Andra Ārgaļa žurnālam „Ir" par pašreizējo domi nupat teikto: „Tik liela korupcija, tādi apmēri un tādas darbības, kā ir tagad, nekad nav bijušas!"