KNAB problēma ir priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, nevis viņa vadītās iestādes pārraudzība vai padotība. Kamēr Streļčenoks būs amatā, viņš turpinās iznīcināt valsts galveno korupcijas apkarošanas iestādi neatkarīgi no tā, vai viņu pārraudzīs premjerministre Laimdota Straujuma vai iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. 
Vēl ļaunāk - KNAB statusa mainīšanas plāni laika ziņā sakrīt ar Streļčenoka sākto biroja "reorganizāciju" jeb vairāku biroja nodaļu likvidēšanu un desmitiem darbinieku atlaišanu. Valdības rīcības imitācija labākajā gadījumā būtu šīs biroja demontāžas piesegs un attaisnojums. Sliktākajā - ja birojs tiktu pievienots Iekšlietu ministrijai un tā korupcijas apkarošanas funkcijas tiktu atdalītas no korupcijas novēršanas funkcijām un iekļautas iekšlietu sistēmā - KNAB kā neatkarīga iestāde būtu likvidēts galīgi.
Iespējams, politiķu bezpalīdzības kuluāros kādam tas šķiet risinājums - ja jau priekšnieku nevar atlaist tāpēc, ka iestāde ir pārāk neatkarīga, tad varēs to izdarīt, kad nebūs tik neatkarīga. Taču kopā ar bērnu Streļčenoku no vanniņas būtu izliets arī ūdens. Rezultātā valdība būtu palīdzējusi Streļčenokam paveikt tieši to, ko vienmēr bija gribējuši, tomēr nebija spējuši vietējās politmafijas krusttēvi.
Demontāžas plāni
Valdības ekspertu grupa Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Godmanes - Pētersones vadībā vērtējusi ne tikai KNAB priekšnieka darbību, bet arī ilgstošo vadības konfliktu ietekmi uz KNAB darbības rezultatīvajiem radītājiem, stāsta Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Taču biroja priekšnieka ieskatā rādītāji ir kārtībā - ziņojumā valdībai par paveikto pirmajā pusgadā, ko vērtēja ekspertu grupa, KNAB vadība apgalvoja, ka birojā personāla mainība esot neliela, bet darba rādītāji ejot uz augšu. Piemēram, organizēti 62 izglītojoši pasākumi, kas ir par 18 vairāk nekā 2013.gada pirmajā pusgadā.
Diemžēl birojā viss ne tuvu nav kārtībā, kopš priekšnieka amatā jau gandrīz trīs gadus Streļčenoks. Darbinieku pašu ieskatā notiekot "administratīvs ārprāts", bet par KNAB darbības mērķiem priekšniekam neesot "ne jēgas, ne saprašanas". Korupcijas apkarošanas vietā viņš par savu pamatuzdevumu acīmredzot uzskata savu priekšniekošanu. Padoto galvenais pienākums ir viņa bezjēdzīgi formālu instrukciju un rīkojumu pildīšana un nebeidzamu paskaidrojumu un atskaišu rakstīšana.
Rezultātā "komanda ir sabrukusi" un "birojs izdziest", kā teic daži darbinieki, kuri vēl uzdrošinās riskēt ar kārtējām disciplinārlietām par publisku runāšanu bez skrupulozas saskaņošanas ar Streļčenoku. Tas esot "postpadomju Krievijas un Baltkrievijas vadības stils", kā to raksturo kāds biroja darbinieks.
Streļčenoka nonākšana amatā bijusi kļūda, privāti atzīst arī dažs no tiem, kuri par viņa apstiprināšanu 2011.gada novembrī balsoja Saeimā. No biroja darbinieku vidus nākušais jaunais censonis tobrīd šķitis cerīgs risinājums pēc ilgajām cīņām pret oligarhu mēģinājumiem pakļaut vai iznīcināt KNAB. Taču Streļčenokam jau ir izdevies paveikt varbūt pat vairāk biroja darba paralizēšanai nekā viņa priekštecim amatā, par KNAB "likvidatoru" dēvētajam Normundam Vilnītim.
Tagad Streļčenoks parakstījis rīkojumu par vērienīgiem pārkārtojumiem iestādē. Tiks likvidēta juridiskās un personālvadības nodaļa, korupcijas novēršanas nodaļa, darbības nodrošinājuma nodaļa un finanšu nodaļas galvenā speciālista amata vieta. Darbu zaudēs desmitiem darbinieku. Toties priekšnieka tiešā pakļautībā tiks izveidota juridiskā nodaļa, kurā būs 11 amati, un sekretariāts - tāds kā premjerministra birojs vai ģenerāļa štābs - ar 12 amata vietām.
Streļčenoka ieceri pakļaut biroju totālai vienpersoniskai kontrolei laikam būtu grūti turpināt iztēlot par "divu cilvēku konfliktu", kā politiķi līdz šim bija mēģinājuši izlikties, lai nebūtu jāatzīst sava kļūda KNAB priekšnieka izvēlē un jāatzīstas nespējā risināt problēmu pēc būtības. Tas sen vairs nav un patiesībā nekad arī nav bijis Streļčenoka un Jutas Strīķes "raksturu nesaderības" izraisīts konflikts. Tas vienmēr ir bijis Streļčenoka konflikts ar amatu un korupcijas apkarošanas jēgu un mērķiem.
Politiķis Streļčenoks
Vislielāko un, kamēr paliks amatā, arī neatgriezenisku postu birojam Streļčenoks nodarījis ar savas cīņas par savu krēslu politizēšanu. Pērn oktobrī viņš Latvijas televīzijā paziņoja, ka pret viņu esot sazvērējusies kāda "politiska aizmugure". Un piebilda - ja viņš zaudēšot amatu, zaudēšot arī ticību KNAB neitralitātei.
Palikšana amatā kā paša izvirzīts KNAB politiskās neitralitātes kritērijs neizbēgami padarījusi viņu par politikas spēlētāju vai drīzāk politisku marioneti citu spēlmaņu rokās. Spēlētāji nekavējās pieteikties.
Kad pērn decembrī KNAB priekšnieks atbrīvoja no darba savu vietnieci Strīķi, viņu paslavēja pats Latvijas oligarhu patriarhs Aivars Lembergs - ka Streļčenoks parādījis sevi kā priekšnieku ar pašcieņu, kurš ievērojot likuma garu un burtu.
Smagos kriminālnoziegumos apsūdzētā Lemberga uzslava valsts galvenajam korupcijas apkarotājam ir iznīcinošs biroja un tā priekšnieka darbības un reputācijas vērtējums. Taču Streļčenoku šādi komplimenti iedvesmoja iet tālāk, un, kad premjerministrs Valdis Dombrovskis decembrī atjaunoja Strīķi amatā, viņš paziņoja, ka "tās ir politiskas spēles". "Vienotībai" esot svarīgi saglabāt Strīķi amatā, "lai slēptu kādā veidā informāciju", Streļčenoks stāstīja savas "versijas un pārdomas".
Vai tā ir muļķība vai aprēķins, taču, skaidrodams vienu politiķu rīcību ar slēptiem un negodīgiem motīviem, Streļčenoks neizbēgami saistījis sevi un līdz ar to arī KNAB ar citiem politiķiem, kuriem ir citādi slēpti un savtīgi motīvi. Līdz ar to arī jebkuru viņa paša rīcību var skaidrot kā politiski motivētu.
Vismaz Lembergs un viņa "zaļie zemnieki" ir uzņēmuši Streļčenoku savu aizbilstamo pulkā. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis jau jūnijā pauda, ka viņa partijas ministri valdībā diezin vai atbalstīšot KNAB priekšnieka vērtēšanas komisijas izveidi. Un viltīgi piebilda, ka nebūtu pareizi ar šādas komisijas veidošanu "raisīt aizdomu ēnu" par "Vienotības" vēlmi iecelt KNAB vadītāja amatā sev tīkamu cilvēku. Viņaprāt, šāds jautājums neesot jāizlemj "īsi pirms vēlēšanām".
Acīmredzot pēc vēlēšanām iecerēta ZZS parastā saspēle korupcijas apkarošanas novēršanā ar "Saskaņas centru", kuram arī varētu būt nopietni iemesli uzskatīt paralizētu KNAB par sev gana labu.
Jautājumi par KNAB atteikšanos sodīt "Saskaņas centru" par neatļauta finansējuma saņemšanu no ārzemēm arvien nav atbildēti. 2012.gadā toreizējais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš paziņoja, ka viena no Saeimā ievēlētajām partijām pirms vēlēšanām saņēmusi šādu finansējumu un šī informācija esot "pārbaudīta" un "pavisam droša".
Taču pērn martā KNAB pārbaude par SC finansēšanu no Krievijas beidzās ne ar ko. Birojs nolēma neierosināt kriminālprocesu, jo laikā, kad bija noticis pārkāpums, Krimināllikumā vēl nebija noteikta atbildība par partiju nelikumīgu finansēšanu. Tas būtu saprotami - likumam nav atpakaļejoša spēka. Taču KNAB arī neprasīja administratīvā kārtā atmaksāt nelikumīgi saņemtos ziedojumus, kā parasti rīkojas līdzīgos gadījumos. Ja izmantojam Streļčenoka piedāvātos skaidrojumus - vai tās bija KNAB "politiskas spēles", lai slēptu informāciju, ko SAB bija atzinis par pilnīgi drošu?
Korupcija un korumpētu politiķu šantažēšana ir viens no Krievijas ieročiem ietekmes nodrošināšanai kaimiņvalstīs. Jau tikai šaubas vien par KNAB vēlmi vai spēju uzraudzīt politiķus un apkarot korumpētos mazina Latvijas drošību. Streļčenoka "organizatoriskie" pasākumi paralizē biroja spējas efektīvi rīkoties, bet viņa politiskās spēles liek apšaubīt KNAB rīcības neitralitāti.
Diemžēl šķiet, ka bailes no Brigmaņa minētās "ēnu raisīšanas" paralizē arī KNAB pārraudzes premjerministres Straujumas spēju atzīt vienīgo acīmredzamo biroja krīzes risinājumu - Streļčenoka atlaišanu. Process tiešām ir sarežģīts, kā tam arī jābūt neatkarīgas iestādes gadījumā. Taču to nevarēs aizstāt ar bezjēdzīgām diskusijām par padotību, kas problēmu nevis atrisina, bet gan saasina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
