Aivars Ozoliņš: Ušakova grieķiskās putinomikas bankrots  (131)

Salīdzinājums ar Grieķiju nupat kļuvis īpaši aktuāls, jo tās jaunā valdība ir arī atklāti promaskaviska. Ušakovs pērnruden pirms Saeimas vēlēšanām, kā atceramies, bija devies uz Maskavu it kā lobēt Latvijas šprotes turienes "dvorikos", taču brauciena politiskais atlikums bija viņa paziņojums: "Mums šobrīd vislabākais, kas var būt, ir prezidents Vladimirs Putins."

Ušakovs ar to gribējis pateikt, ka jebkurš cits prezidents Krievijā būtu sliktāks - vai nu Latvijai, vai nu viņa "mums", lai arī kuri tie būtu. Nevērtējot šoreiz domes priekšsēdētāju kā ģeopolitikas analītiķi, jāatzīst tomēr, ka diezin vai to pašu - ka jebkurš cits būtu sliktāks - var pateikt arī par Ušakovu kā saimniekotāju Rīgā.

Putinam ir daudz grūtāk - viņa mafiozās ekonomikas modelī ierēķinātie "otkati" jeb kukuļi ir krietni lielāki par 20%, karš maksā ļoti dārgi, bet naftas cena krīt, un rublis gāžas. Tomēr Krievijas valdība tikai pērnruden stājās tērēt iepriekšējos gados iekrātās rezerves.

Toties Ušakovs pirms piecarpus gadiem mantojumā saņemtos Rīgas uzkrājumus jau ir gandrīz iztērējis. Var minēt, kā viņam tas izdevies, ja nav ne jākaro, ne nafta jāeksportē, bet eiro ir stabils.

Kad Ušakovs 2009.gadā kļuva par Rīgas pašvaldības vadītāju, tai bija rezervēs uzkrāti vairāk nekā 120 miljoni eiro. Šogad no tiem būs palikuši pāri vairs tikai 15 miljoni. Nupat apstiprinātajā šā gada Rīgas budžetā plānots 55,6 miljonu jeb 7,3% deficīts. Šādā tempā turpinot, bankrots var iestāties jau nākamgad.

Perversā "sociāldemokrātija"

Dramatiskākais signāls, ka nu jau patiešām vairs nav labi, ir, protams, domes lēmums gandrīz dubultot maksu par braukšanu Rīgas sabiedriskajā transportā, kas nu būs apmēram tāda pati, kāda tā ir lielajās Eiropas galvaspilsētās. Šāda savas partijas "kreisās" politikas kodola ziedošana var liecināt par Ušakova panisku mēģinājumu glābt neglābjamo un liek vaicāt, vai Rīgas necaurredzamā kase patiesībā nav pat tukšāka, nekā pašlaik no ārpuses izskatās.

Šķietami daudz sīkāks, tomēr varbūt vēl daiļrunīgāks krīzes simptoms varētu būt problēmas ar algu un prēmiju izmaksu Rīgas domes darbiniekiem. Žurnāla "Ir" jaunākajā numurā kāds domes deputāts stāsta: "Uz decembra sākumu bija jūtams, ka nevarēs izmaksāt algu."

Domē esot tradīcija noslēgt gadu, decembra pēdējās dienās izmaksājot darbiniekiem visu mēneša naudu, pabalstus un piemaksas ieskaitot, pat ja daļu no tās varētu oficiāli maksāt janvārī. Taču šoreiz "bija tāds nemiers" - "negribēja maksāt, jo finanses nebija tādas", stāsta domnieks.

Ir jābūt ļoti nopietniem iemesliem, lai "Saskaņas" līderis izlemtu riskēt uzreiz ar abiem galvenajiem politiķa un vadītāja panākumu stūrakmeņiem - gan ar vēlētāju uzticēšanos, gan ar domes darbinieku lojalitāti.

Bet Ušakova partijas mēģinājumi pārdēvēties par "sociāldemokrātisku" izskatās anekdotiski uz "Saskaņas" vadītās Rīgas domes īpašumu politikas fona. Piecos gados dome ir pieņēmusi 1076 lēmumus par nekustamo īpašumu pārdošanu par kopējo summu 73,2 miljoni eiro. Pārdod visu, kas nekustas - no jūgendstila namiem Rīgas centrā līdz desmitiem hektāru lieliem zemes gabaliem nomalēs.

Tomēr naudas plūsma acīmredzot kļūst šķidrāka. Rīgas administrācijas nodaļām tagad esot savi rēķinu apmaksas pieprasījumi jāsūta saskaņošanai Finanšu departamentam, kas ļaujot dienā apmaksāt vienu vai divus - atkarībā no tā, cik lielas ir summas.

Dome mēdzot kavēties arī ar savu rēķinu apmaksu, un palaikam nemaksāšana rada pat traģikomiskas situācijas. Rīgas pašvaldības uzņēmums "Rīgas ūdens" draud atslēgt ūdeni kādam Valdemāra ielas namam, kurā viens dzīvoklis pieder pašvaldībai, kas par to ilgstoši nav maksājusi, tai skaitā par ūdeni.

Naudas satiksme

"Rīgas ūdens" ir tikai viens no pašvaldības uzņēmumiem, kas izcēlies ar skandaloziem naudas tēriņiem. Lai it kā uzlabotu šā uzņēmuma budžetu, pašvaldība 2013.gadā iztērēja 300 tūkstošus latu uzņēmuma "Aqua Riga" dibināšanai, kura biznesam bija jābūt krāna ūdens tirgošanai plastmasas pudelēs. Par absurdo, taču acīmredzot kādiem domē izdevīgo biznesu samaksāja, protams, rīdzinieki - maksa par ūdeni viņiem tika paaugstināta par 25%.

Taču šī ūdeņainā shēma ir tikai piliens domes izšķērdētās naudas jūrā.

"Visbiezākais" no pašvaldības biznesiem ir uzņēmumā "Rīgas satiksme". Par zemās grīdas tramvajiem no rīdzinieku kabatām samaksāti 142 miljoni eiro, par poļu autobusiem 58 miljoni, bet, piemēram, čehu "Škoda" 125 trolejbusi par kopsummā 132 miljoniem Rīgai sanākuši divreiz dārgāki gabalā nekā Slovākijas pilsētai Prešovai.

Vēl vairākus gadus turpināsim pārmaksāt par 2009.gadā ieviesto Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmu - Valsts kontrole 2010.gadā secināja, ka 100 miljonus latu vairāk nekā par veco kompostrētāju sistēmu. Turklāt sistēmas uzturēšana ar kopīga uzņēmuma starpniecību "Rīgas satiksmei" 13 gados izmaksāšot par 75 miljoniem latu dārgāk, nekā uzturot sistēmu pašai.

Šā pašvaldības uzņēmuma parādsaistības ir milzīgas - 2013.gada beigās tas bija aizņēmies jau gandrīz 200 miljonus eiro, un procentu maksājumiem vien gadā aiziet 6 miljoni. Rīgas pašvaldības tiešais parāds jau 2013.gadā esot sasniedzis apmēram 900 miljonus eiro, aplēsuši opozīcijas politiķi, atbildot uz Ušakova stāstīto, ka tas neesot liels.

Finanšu ministrija ir noraizējusies par riskiem, ko Rīgas dome rada visai valsts budžeta sistēmai. Putina ekonomiku diezin vai kāds var izglābt no bankrota. Bet par Ušakova ekonomiskās politikas bankrotu Rīgā galu galā būs jāsamaksā visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Vainīgi ārējie ienaidnieki

Ar Putina partiju "Vienotā Krievija" jeb, turienes tautas valodā, "zagļu un blēžu partiju" Ušakova partijai ne tikai sadarbības līgums, bet arī tipoloģiski līdzīgi savu politisko neveiksmju aizbildinājumi. Gan vieniem, gan otriem pie visa vainīgi "ārējie spēki". Putinam tie ir amerikāņi un NATO, Ušakovam - Latvijas valdība.

(Un atkal nevar nepieminēt Grieķijā pie varas nākušos galēji kreisos un galēji labējos - arī viņiem šķiet, ka Grieķijas milzīgais ārējais parāds un bēdīgais ekonomikas stāvoklis ir visādu starptautisko baņķieru un imperiālistu neģēlīga sazvērestība.)

Ušakova vadītā dome vienmēr ir mēģinājusi pozicionēties kā alternatīva Latvijas valdībai - gan ar savu ekonomisko politiku (kas, pretēji valdības taupības pūliņiem, arvien bijusi "sociāldemokrātiski" izšķērdīga), gan arī ar savu šprotēm labākā Putina ārpolitiku. Tagad Ušakovs apgalvo, ka pie viņa domes lēmuma dubultot braukšanas maksu sabiedriskajā transportā esot vainīga Latvijas valdība, jo atteikusies iedot "Rīgas satiksmei" 15 miljonus eiro.

Latvijas Radio pašlaik regulāri skan "Rīgas satiksmes" reklāma, ka "Latvijas valdība nevēlas iesaistīties galvaspilsētas sabiedriskā transporta finansēšanā". Valdības koalīcijas politiķi norāda, ka tie ir meli. 2014.gadā "Rīgas satiksme" dotācijā no valsts saņēmusi 4,7 miljonus, 2013.gadā - 4,9 miljonus, 2012.gadā - 6,2 miljonus eiro.

Diezin vai "Rīgas satiksmes" budžeta caurums būtu aizlāpīts ar tiem 15 miljoniem, kurus šogad no valdības gribēja Ušakovs. Arī tie 13 tūkstoši eiro, kurus "Rīgas satiksme" esot samaksājusi par tai naidīgās Latvijas valdības lamāšanu radio reklāmā, ir tikai smilšu grauds "Saskaņas" izraktajā finanšu bedrē.

Var prognozēt, ka izdevumi reklāmai pieaugs - jo dārgāk rīdziniekiem maksās "Saskaņas" saimnieciskā politika, jo vairāk viņu naudas Rīgas dome izgrūdīs šīs politikas bankrota aizbildināšanai. Taču bankrotu nevar novērst ar reklāmu.