Vai tā ir nejaušība, ka šiem it kā labajiem Druvietes nodomiem jau nākamajā dienā steidzās piebalsot Tatjana Ždanoka? Izrādās, abas politiķes, lai gan pārstāv diametrāli pretējas partijas, šodien atrodas uz vienas platformas un cīnās par kopēju mērķi. Nu nevar būt, ka tas, kas šķiet labs Druvietei, var būt kardināli svarīgs arī Ždanokai! Kā teiktu bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, tas pēc definīcijas nav iespējams.
Druviete, piesaucot minoritāšu tiesības, runā par latviešu valodas statusa nostiprināšanu, Ždanokai tas ir pamats, lai paplašinātu krievu valodas ietekmi. Kura no viņām sevi māna un dzen slazdā?
Druvietes skaidrojumi otrdienas LTV raidījumā "100. pants" nebija pārliecinoši. Izņemot vairākkārt piesauktas frāzes, ka šāds solis tikai nostiprināšot latviešu valodas juridisko statusu, nopietni argumenti izpalika. Jā, izņemot vienu — proti, Druvietei tad, lūk, nevajadzēšot valodas sakarā atsisties no ārvalstu vēstniecību pārstāvju jautājumiem...
Katrā ziņā līdz 2006. gada novembrim, kamēr 9. Saeimas deputāte nebija kļuvusi par Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (EFNIL) viceprezidenti, tik strīdīgus ierosinājumus un tik lielu atkarību no dažu ES valstu nostādnēm viņas rīcībā nemanījām. Varbūt jāpagaida līdz 2009. gadam, kad beigsies Druvietes pilnvaras viceprezidentes amatā?
Neradās pārliecība, ka mūsu politiskā lingviste ir kārtīgi apdomājusi visas sava ierosinājuma sekas, apsvērusi visas kritiskās iespējas, kuras varētu prognozēt, piemēram, Latgalē, citās mūsu lielajās pilsētās (jo sevišķi Rīgā), ja krievu valodai, kurai jau tā Latvijā atvēlēta milzīga telpa, tiks piešķirts minoritāšu valodas statuss. Druvietes ierosinājums skar vismaz divas būtiskas jomas — izglītību un attiecības ar valsts administratīvajām iestādēm. Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu harta, kuru piesauc Druviete, paredz, ka minoritātēm ir valsts garantētas tiesības savā valodā iegūt visu līmeņu izglītību. (Vai liksim uz bremzēm izglītības reformu?) Un vēl hartas 10.pantā, kas veltīts administratīvās valsts varas institūcijām un sabiedriskajiem dienestiem, ir teikts, ka "Puses apņemas, ciktāl tas ir saprātīgi iespējams: — nodrošināt, lai administratīvās valsts varas institūcijas lietotu reģionālās vai minoritāšu valodas; vai — nodrošināt, lai tie šo institūciju darbinieki, kuriem veicot to darba pienākumus ir saskare ar sabiedrību, lietotu reģionālās vai minoritāšu valodas viņu attiecībās ar personām, kuras pie viņiem vēršas šajās valodās; vai — nodrošināt, lai reģionālo vai minoritāšu valodu lietotāji varētu iesniegt mutiskus vai rakstiskus iesniegumus un saņemt atbildi šajās valodās; vai — darīt pieejamus plaši izplatītu administratīvo tiesību aktu tekstus un to veidus iedzīvotājiem reģionālajās vai minoritāšu valodās vai divvalodu variantos; Un tā tālāk... No hartas teksta nepārprotami izriet tas, ka Latvijas situācijā, ja krievu valodai tiks piešķirts minoritāšu valodas statuss, ikviens varēs valsts iestādēs vērsties un saņemt mutisku vai rakstisku atbildi krievu valodā...
Tas nozīmē, ka pirmais solis, lai krievu valoda sabiedriskajā dzīvē iegūtu valsts valodas statusu, būs jau sperts. Druvietes atruna, ka katra valsts hartas punktus var piemērot atbilstoši savām vajadzībām, neiztur kritiku. Mēs jau esam pārliecinājušies, ka par spīti likumiem, visu, ko var interpretēt par sliktu valsts valodas interesēm, tās pretinieki nenogurstoši arī dara. Valsts valodas centra kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis uzskata, ka pēdējo gadu laikā Ministru kabineta normatīvie akti ir mainījušies par labu tikai krievu valodai: "Ar katru nākamo Saeimu ir arvien vairāk deputātu, kuri labprāt balsotu par krievu valodas tiesību palielināšanu. Jau sen esam iesnieguši Ministru kabinetā noteikumu papildinājumu par to profesiju loka paplašināšanu, kam obligāti jāzina latviešu valoda. Bet tas iestrēga, jo mazākuma valdības bija atkarīgas no prokrieviskajām partijām. Tas izpaudās arī citādi: MK noteikumu grozījumos, Administratīvo pārkāpumu kodeksā krieviski runājošo ekonomisko spēku ietekmē pēdējā laikā tiek izdarīti grozījumi tikai par labu krievu valodai." ("Latvijas Avīze") "Jaunā laika" vadības augšgals savas partijas biedrenes izteicienus nav ne atsaucis, ne komentējis, tātad klusums jāvērtē kā piekrišana. Tas nepārsteidz, ja atceras, ka laikā, kad Tieslietu ministrija bija JL rokās, tās pakļautībā esošajam Valsts valodas centram (vienīgajai institūcijai, kuras kompetencē ir valsts valodas lietotāja tiesību aizsardzības nodrošināšana Valsts valodas likuma pārkāpumu gadījumos) tika samazināts finansējums...
No Druvietes teiktā netieši izriet, ka esošais Valsts valodas likums nekam neder, jo tas, izrādās, pietiekami nenostiprina valsts valodas statusu. Vajadzīgi vēl papildus nostiprinājumi, kuru sekas — vēl lielākas iespējas krievu valodai... Ko ar to grib panākt Ždanoka, ir pilnīgi saprotams. Nav skaidrs, kāpēc valodu jautājumu tieši šobrīd ir aktualizējusi un kādas intereses sākusi pārstāvēt Druviete?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
