Aivars Slokenbergs: Informācijai par saviem uzkrājumiem jābūt iedzīvotājiem ērti pieejamai

Tomēr tieši pensiju 2. līmenis jau gadiem izraisa vislielākās diskusijas. Daļēji tas skaidrojams ar iedzīvotāju izpratni par sistēmu, kura vienlaikus ir obligāta un valsts kontrolēta un tai pat laikā pa pusei privāta, atvērta katra klienta lēmumiem. Jāatzīst, ka, neskatoties uz to, ka šajā pensiju sistēmas līmenī kapitāla pieaugumu iedzīvotājiem ir iespējas pilnībā vai vismaz daļēji kontrolēt, pārraugot, kādos ieguldījumu plānos viņu nodokļu nauda tiek investēta, pieeja informācijai par pašu uzkrājumu līdz šim bijusi samērā ierobežota - tās iegūšana prasījusi pārāk ilgu laiku un pūles. Lūk, trīs veidi, kā līdz šim bija iespējams iegūt informāciju.

Pirmkārt, ikviens no mums varēja doties personiski uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), taču došanās turp prasa laiku un daudziem, iespējams arī ceļa izdevumus, ja VSAA filiāle nav cilvēka dzīvesvietas tuvumā.

Otrkārt, varēja aizpildīt VSAA elektronisko pieteikuma anketu, pirms nosūtīšanas parakstot to ar e-parakstu. Taču e-paraksts Latvijā vēl nav izplatīts, apmēram 99% cilvēku tāda nav.

Treškārt, bija iespēja reizi gadā, tiesa gan, vairākus mēnešus iepriekš piesakoties savā internetbankā, aprīlī vai maijā saņemt izrakstu par iepriekšējā gadā veiktajām iemaksām un uzkrājumiem. Abi ierobežojumi pakalpojumu padarīja pieejamu tikai aktīvākajiem un zinošākajiem klientiem

Iespēja informāciju uzzināt ar internetbankas starpniecību šķiet visērtākā un vienkāršākā vairumam ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, tomēr bremzējošais faktors ir iespēja uzzināt informāciju tikai reizi gadā, turklāt ļoti savlaicīgi piesakoties. Kā liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" veiktais socioloģiskais pētījums, 44% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir ieguldījumi 2. pensiju līmenī, šo informāciju vēlētos saņemt vismaz divas reizes gadā vai biežāk, bet 12% labprāt tai sekotu līdzi pat ik mēnesi. Tas liecina, ka līdzšinējās iespējas tomēr nav pilnībā iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām atbilstošas.

Līdzīgus secinājumus liek izdarīt arī fakts, ka, neraugoties uz iepriekšminēto samērā augsto interesi sekot līdzi saviem uzkrājumiem, patlaban 70% iedzīvotāju tomēr nezina, kādi ir viņu pašreizējie uzkrājumi un cik veiksmīgi tos "apsaimnieko" viņu ieguldījumu plāna pārvaldītājs. Jāatzīst, ka mazliet informētāki ir iedzīvotāji, kuri patlaban ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem, vai tie, kuri 2. līmenim pievienojušies brīvprātīgi, savukārt jaunāka gadagājuma iedzīvotāju vidū, kuri šajā līmenī iekļauti automātiski, informētības līmenis ir zemāks. Taču, raugoties nākotnē, tieši viņiem ir vislielākās iespējas ilgtermiņā ietekmēt savu vecumdienu nodrošinājumu, jo vēl ir pietiekami daudz laika to mērķtiecīgi un racionāli ieguldīt, sekojot līdzi peļņas rādītājiem un vajadzības gadījumā mainot savu ieguldījumu pārvaldītāju vai vismaz ieguldījumu plānu.

Atgriežoties pie iespējām uzzināt minēto informāciju, pagājušajā nedēļā radušās diskusijas pamatā ir ziņas par mūsdienīgu informācijas sistēmu izveidi, ar kuru starpniecību varēs sekot līdzi saviem uzkrājumiem. Latvijas Centrālais depozitārijs par saviem līdzekļiem ir izveidojis informācijas sistēmu, ar kuru iedzīvotāji tagad var pieteikties pensiju 2.līmeņa kontu izrakstiem internetbankā (ar nosacījumu, ka attiecīgā banka piedāvā šādu pakalpojumu saviem klientiem) un minūtes laikā saņemt izrakstu savā e-pastā. Jāpiebilst, ka depozitārijs jau gandrīz 10 gadus sadarbībā ar VSAA uztur šī pensiju līmeņa individuālo kontu reģistru.

Nedaudz vēlāk izskanēja informācija par VSAA pašu radītu informācijas ieguves iespēju, izmantojot portālu www.latvija.lv, kas šo pakalpojumu piedāvās tuvākajā laikā. Domāju, tas, ka gandrīz vienlaikus ir radītas divas alternatīvas iespējas, kā iedzīvotājiem uzzināt par saviem uzkrājumiem individuālajai pensijai, tikai vēlreiz apliecina nobriedušo nepieciešamību nodrošināt pieeju minētajai informācijai.

Tomēr neatkarīgi no veida, kādā iegūstam konta izrakstu, jāatceras, ka tas ir līdzeklis prasmīgākai personisko līdzekļu plānošanai, nevis pašmērķis. Personīgo finanšu plānošana nebūt nav tik viegli īstenojama lieta, kā no malas varētu šķist, tāpēc minēšu svarīgākās lietas, kam ikvienam no mums ir vērts pievērst uzmanību pensiju 2. līmeņa konta izrakstā, lai no savām finansēm gūtu iespējami lielāku labumu.

Pirmais ir iemaksu likme. Būtu grūti atrast cilvēku, kurš ir spējis izsekot valdības lēmumiem un tagad zina, cik liela daļa no viņa bruto algas (alga "uz papīra" jeb summa, kas ierakstīta līgumā) tiek novirzīta viņa pensijas 2. līmenī - 6%, 8%, 2% vai 10 %? Taču konta izrakstā tas ir redzams. Ko tas ilustrē? Tikai to, ka valdības lēmumiem par iemaksu samazināšanu no 8% uz 2% ir vistiešākā ietekme uz mūsu pensiju kapitālu. Un to, ka legāla nodokļu nomaksa ir svarīga ne tikai valstij un iedzīvotājiem kopumā, bet arī katram personīgi.

Otrs ir veikto iemaksu kopsumma. Ja tā ir maza, tad pašiem ir aktīvāk jāformulē sava attieksme pret otrajā pensiju līmenī novirzāmo savas algas nodokļu daļu un aktīvāk jāiesaistās diskusijās un viedokļa paušanā par šīs likmes pārskatīšanu. Skaidrs, ka ar 2% iemaksām kapitāls tiks uzkrāts daudz mazāks nekā ar 8% vai 10% lielām iemaksām, kā tas sākotnēji bija iecerēts. Savukārt, ja darba devējs par strādājošo nemaksā visus nodokļus, tad iespējams, ka iemaksas pensiju 2. līmenī kādā brīdī būs viens no argumentiem par labu algas saņemšanai legāli.

Trešais rādītājs, kam pievērst uzmanību, ir nopelnītais kapitāls. Skatoties savu pensiju 2. līmeņa konta izrakstu, mūs daudz mazāk ietekmē reklāmas un mārketinga vēstījumi, jo redzam tikai savu peļņu. Redzot, cik daudz līdzekļu ir nopelnījis izvēlētais pensiju pārvaldnieks, pirmā reakcija visticamāk būs: "Nepietiekami! Gribu vairāk!" Ja ienesīgums ir svarīgāks nekā risks, tad šāda reakcija var izrādīties par nepieciešamo stimulu mainīt pensiju plānu no konservatīvāka uz agresīvāku, bet citā situācijā - otrādi. Savukārt, ja mūs neapmierina izvēlētā pensiju pārvaldnieka sniegums, tas var kalpot kā mudinājums nomainīt pensiju pārvaldnieku. Arī pensiju pārvaldnieki tāpat kā sportisti ir dažādi. To sniegumi katru mēnesi mainās, taču ilgākā laika posmā iezīmējas tendences, kas raksturo vidējo sniegumu un ir aplūkojamas pensiju sistēmas otrā līmeņa mājaslapā www.manapensija.lv. Piemēram, starp aktīvajiem pensiju plāniem, kas ilgtermiņā pretendē uz augstāku ienesīgumu, pašlaik vidējais ienesīgums svārstās no 3% līdz 6% gadā. Ienesīgumu, protams, katram pārvaldniekam ietekmē daudz dažādu faktoru, bet atšķirības ir pietiekami lielas, lai vismaz pievērstu uzmanību pārvaldnieka izvēles iemesliem.

Neatkarīgi no tā, kuru no konta izraksta iegūšanas iespējām izvēlēsies bankas un to klienti, būtiskākais ir solis uz priekšu iedzīvotāju informētības nodrošināšanā un izglītošanā par iespējām kaut daļēji pašiem parūpēties par savām vecumdienām.