Andrejs Elksniņš: Latkovskis VDK mantojuma sardzē  (92)

Pagājuši 20 gadi, bet nekas īpaši nav mainījies - ne darbības metodes, ne attieksme, ne arī šis likums, kas tiek kritizēts gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Diemžēl, jebkādi mēģinājumi to grozīt ir tikuši iznīdēti pašā saknē, starptautiskie tiesību eksperti ignorēti, Eiropas cilvēktiesību tiesas mūsu valsts teritorijā nav un jebkādu tās reakciju var sagaidīt vien pēc gadiem 3 - 5 gadiem.

Cilvēka slepkavība no drošības dienestiem piederoša šaujamieroča, pastāvīga slepenas informācijas noplūde no KNAB, fiktīva operatīvo līdzekļu izmantošana, Jaunalksnes, Jansona nelikumīgas noklausīšanās skandāls, valsts amatpersonu organizētā un ieslodzīto realizētā slepeno aģentu lietu zādzība no cietuma seifiem, advokātu sarunu ar klientu noklausīšanās, citu valsts spiegu nekontrolēta darbība Latvijā, sistemātiska aizdomu ēna par tiesībsargājošo iestāžu negodprātīgumu un rīcību kādu personu interesēs, cilvēku vajāšana – šo sarakstu ar konkrētiem piemēriem var turpināt.

Mūsu valstī ir 13 iestādes, kas veic izsekošanu, noklausīšanos, iekļūšanu dzīvokļos. Pat Valsts ieņēmumu dienests nodarbojas ar tam neraksturīgu pretizlūkošanu. Uz apsūdzēto sola nokļuvuši desmitiem valsts amatpersonu saistībā ar dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, izmantojot regulējumu, kas noteikts Operatīvās darbības likumā, korupcijas uztveres indeksa pasliktināšanās trīs gadu laikā - tas viss parāda, ka valsts amatpersonas strādā negodprātīgi un viņu rīcība, izmantojot likumdošanas robus, ir vienkārši nekontrolējama.

Bezspēcībā žurnālistiem nekas neatliek, kā veikt apkopojumus un rakstīt grāmatas par šo iestāžu darbībām.

Nākas aizdomāties, vai arī drošības iestādēm un to vadībai nav sava lobija, kas ir tieši ieinteresēts, lai pastāvētu vecā kārtība? Ģenerālprokuratūra jau 2008. gadā atzinusi Operatīvās darbības likumu par novecojošu, mūsdienām neatbilstošu un par to ziņojusi pašlaik A. Latkovska vadītajai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Kā tas ir iespējams, ka visu šo gadu laikā nekas pat neizkustas no vietas?

Valsts augstākajām amatpersonām arī ikdienā tīk salīdzināt Latviju ar Lietuvu, Igauniju, citām Eiropas valstīm. Diemžēl arī šajā sadaļā mēs esam vieni no pēdējiem. Igaunijā ir pieņemts pavisam jauns likums, Lietuvā tika būtiski grozīts iepriekšējais. Latvijai ne ārvalstu pieredze, ne Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra, ne arī tiesību normas nav nekas saistošs un jebkādai ierēdņa izkustināšanai no vietas ir nepieciešams ECT spriedums pret Latviju ar prasību maksāt kompensācijas. Eiropas Cilvēktiesību tiesā pašlaik pret mūsu valsti jau ir ierosinātas lietas saistībā ar valsts īstenotiem slepeniem pasākumiem. Cik tad ilgi mēs uz to visu nereaģēsim?

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja A.Latkovska lietišķais trulums, saistot priekšlikumus Operatīvās darbības likuma uzlabošanai ar gaidāmo referendumu valsts valodas jautājumā rada nopietnas bažas par vēlmi kārtējo reizi izvairīties no problēmu risināšanas. Šķiet, Latkovska kungs varētu "pievilkt" valodas jautājumam arī grozījumus Zvejniecības likumā, apliecinot savu nekompetenci kā cilvēks, kurš savā dzīvē šīs slepenas darbības nav ne redzējis, ne arī vērtējis.

Ko vēlas panākt valsts, ja par automašīnas zādzību sods ir piecas reizes lielāks nekā par Latkovska pieminēto Latvijas neatkarības apdraudējumu? Un cik mums tādu lietu valsts vēsturē vispār ir bijušas, kad Drošības policija kādu no šiem "neatkarības apdraudējumiem" būtu novedusi līdz loģiskam risinājumam? Ja valsts, Latkovska vārdiem runājot, vēlas attiecībā pret sevi cienīgu attieksmi, tad kāpēc viņš jau ceturto Saeimu pēc kārts "guļ" un Latvijas neatkarība ar likumu tiek aizsargāta tik vāji? Kāpēc netiek izstrādāts jauns operatīvo darbību reglamentējošs likums, kura piemērošanā ikdienā ir problēmas un kura vadītajai komisijai par to tika ziņots? Vai nav jāvērtē arī viņa bezdarbība šo ilgo gadu garumā?

Valstij viennozīmīgi ir tiesības pielietot slepenas novērošanas metodes, taču ir nepieciešami efektīvi kontroles mehānismi, precīza un saprotama darbību sankcionēšana, pār šīm darbībām viennozīmīgi ir jābūt arī tiesas kontrolei, kas atbilst demokrātiskās sabiedrības ideāliem maksimāli iespējamā līmenī. Likumam ir jābūt iedarbīgam – ir jānosaka noteikts noziedzīgu nodarījumu loks, kurā var noklausīties telefonsarunas un laiks, kurā šīs darbības var veikt. Atbilstoši starptautiskajā līmenī nostiprinātām prasībām, nacionālā līmenī tiesībām ir jābūt it īpaši atbilstoši aizsargātām, turklāt nevis teorētiskā vai iluzorā līmenī, bet gan reālajā dzīvē, nodrošinot pret varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Ja valsts izmanto slepenas metodes, ir jābūt efektīvai aizsardzībai, kā tas pašlaik jau ir demokrātiskās valstīs ārpus Latvijas. Tās mērķis ir pakļaut valsts iestādes rūpīgākai uzraudzībai no prokuratūras un tiesas puses; aizsargāt konstitucionālo iekārtu un valsts neatkarību; uzlikt par pienākumu drošības iestādēm respektēt personu pamattiesības un brīvības; likt iznīcināt ziņas par privāto dzīvi, ja informācija par personas saistību ar noziedzīgu nodarījumu nav guvusi apstiprinājumu; likt pieņemt motivētus lēmumus operatīvās darbības procesā; paredzēt liegumu provocēt personas uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu; uzlikt par pienākumu rosināt kriminālprocesu un nevis pieļaut bezgalīgu iestāžu bezdarbību, novērojot personas prettiesiskas darbības; neapstiprināto aizdomu gadījumā uzlikt ar pienākumu paziņot personai par attiecībā pret viņu veiktajām darbībām, lai persona varētu iesniegt prasību tiesā saistībā ar iestāžu rīcības tiesiskuma izvērtēšanu. Tieši šādu apsvērumu dēļ ir nepieciešami grozījumi Operatīvās darbības likumā, un saistība ar referendumu valodas jautājumā te atrodama vien Latkovska kunga iedomās.