Andrejs Elksniņš: Vai koalīcija uzskata tautu par bezatbildīgu pūli?  (76)

Tā ir iespēja Latvijas ļaudīm brīžos, kad tas ir tiešām svarīgi, neļaut kādu nozīmīgu lietu nogremdēt Saeimas gaiteņos, politisko partiju savstarpējās intrigās vai koalīcijas noslēgtos "darījumos".

Referendumiem ir neapstrīdama arbitra loma starp valsts pārvaldi un tautu. Protams, tāpat kā nav iespējama ideāla pasaule, arī referendumi var tikt izmantoti nedemokrātiskām akcijām un izsaukt rezonansi sabiedrībā.

Valdošās koalīcijas iniciatīvas paredz, ka turpmāk vēlētājiem būs pašiem jāsavāc aptuveni 150 000 parakstus, bet Centrālai vēlēšanu komisijai (CVK) varēs atteikt reģistrēt iesniegto likumprojektu, motivējot to ar abstraktu "formas un satura neievērošanas kritēriju" vai arī vērtēt iniciatīvas atbilstību Satversmei, konstitucionālā procesā iesaistot vispārējās jurisdikcijas tiesu – tas viss ir tiešs apliecinājums koalīcijas uzskatam par Latvijas tautu kā bezatbildīgu pūli, kuram iespēju rīkot referendumu ir jāliedz pēc būtības.

Turklāt CVK tādā gadījumā būs jāpieņem vesels štats ar juristiem, kas varētu veikt ekspertīzi un noteikt, vai attiecīgā iniciatīva pēc būtības ir atbilstoša Satversmei un citiem normatīvajiem tiesību aktiem vai nē. Jo vērtēt dokumentus (līdzīgi Uzņēmuma reģistra notāriem) un jautājuma būtību – nav viens un tas pats.

Piedalīšanās tautas nobalsošanā un likumdošanas iniciatīvas ir konstitucionālas tiesības, kas izriet no Satversmes. Tās ir īpaši būtiskas, jo paredz pilsoņu tiešu dalību likumdošanas procesā. Saeimas deputāti ir tikai tautas priekšstāvji un ar īpašu likumu šīs tautas tiesības nevar sašaurināt, ir vien iespējams regulēt atbilstošās procedūras.

Nekādā gadījumā šīs procedūras nedrīkst izslēgt Satversmē doto iespēju iniciēt tautas nobalsošanu un ierosināt likumdošanas iniciatīvas. Ja valdošā koalīcija vēlas precizēt iedzīvotāju tiesības piedalīties tautas nobalsošanā un likumdošanas iniciatīvas, tad vienīgais veids, kā to izdarīt – grozot Satversmi.

Sagatavotie labējo priekšlikumi, kas uzdod tautas likumdošanas iniciatīvu nodot vērtēšanai administratīvajai tiesai ir pretrunā ar administratīvā procesa tiesībām, kas paredz privātpersonu un valsts pārvaldes iestāžu attiecību un strīdu regulēšanu. Kā priekšlikuma iesniedzēji iedomājas procedūru, kurā administratīvā tiesa vērtēs likumprojektu? Turklāt, kādēļ ir vajadzīgas tieši 60 dienas, lai CVK pieņemtu lēmumu par trīs rindiņu gara likumprojekta reģistrāciju un kādu apsvērumu dēļ tieši Administratīvā apgabaltiesa izvērtēs CVK lēmumus?

Nav arī juridiski skaidri apsvērumi par Saeimas atlaišanas nosacījumiem, turpinot pieturēties pie prakses par 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu nepieciešamības. Koalīcijas skatījumā, šeit jau vairs neder ne elektroniskais paraksts, ne arī bāriņtiesas vai vēl kāds cits risinājums.

Divdomīga ir arī steiga, ar kādu šis jautājums tiek virzīts, acīmredzot nu jau baidoties no "pensiju referenduma" vai arī no kārtējās Saeimas atlaišanas. Faktiski viss tiek realizēts tā, lai turpmāk likumdošanas iniciatīvās iestātos valdošās koalīcijas monopols un pie varas esošie pēc ievēlēšanas parlamentā varētu darboties sev vēlamā mierīgas eksistences gultnē.

Juridiski diskutējams risinājums būtu arī Satversmes 73.panta papildināšana, nosakot gadījumus, kuros tautas nobalsošana nebūtu rīkojama, bet tas noteikti nav tas nesamērīgais slogs parakstu vākšanā, kas referendumus turpmāk padara praktiski neiespējamus.

Protams, personīgā brīvība un demokrātija var būt nesavienojami, kad vairākums ir neiecietīgs vai mazākums ir nepaklausīgs – šis ir svarīgākais secinājums pēc nesen notikušā valodas referenduma. Tas ir radījis impulsu diskusijai, kā rīkoties, lai turpmāk referendumi notiktu krietni retāk un valsts varai vairs nebūtu jāsarkst par nespēju tos apturēt.

Ir jāatzīst, pašreizējie priekšlikumi ir vien koalīcijas partiju vēlme, kas nepauž Latvijas tautas kopējo gribu, nav balstīti uz konsensusu un ignorē demokrātijas pamatprincipus. Tas nav labākais risinājums, kas spēj pārliecināt. Gluži otrādi, tas rada aizdomas par labējā vairākuma centieniem bez sevišķas izdomas atbrīvoties no "sloga" - Latvijas tautas tiesībām savu gribu likt augstāk pār Saeimu.