Foto: LETA
Radošā inteliģence visos laikos ir spēlējusi nozīmīgu lomu arī politiskajos procesos. Īpaši spilgti tas izpaužas valstij svarīgos vēsturiskajos pagrieziena momentos, kur radošā inteliģence ir bijusi progresīvo pārmaiņu iniciatore.

Atmodas kustība astoņdesmito gadu beigās nav iedomājama bez dzejnieku, mūziķu, gleznotāju un sabiedrisko domātāju aktīvas dalības. Vai radošā inteliģence piedalās tikai revolūcijās? Brīdī, kad revolucionārais mērķis ir šķietami panākts, tie paši, kas bijuši revolūcijas aktīvisti, atkal kļūst par vērotājiem. Vai tas ir pietiekami?

Diemžēl no aktīvās politikas radošā inteliģence cenšas norobežoties. Var saprast – politika prasa daudz enerģijas, laika, tai ne vienmēr ir laba slava. Tomēr par izcilību kultūrā un mākslā jādomā arī šķietamos miera laikos. Valsti vada daudzi inteliģences pārstāvji, bet, manuprāt, mums ir par maz cilvēku no radošās inteliģences vidus. Latvijas politikā ir nepieciešami vairāk gan dzejnieki, gan mūziķi, gan domātāji un mākslinieki. Viņu redzējums dod unikālu perspektīvu par notiekošajiem procesiem valstī.

Strādājot ārpus Latvijas, redzu, kā Latvija izskatās no malas, – tai nav moderna, konkurētspējīga tēla. Tas ierobežo mūsu iespējas uz veiksmīgāku ekonomisko attīstību, tas ierobežo mūsu lepnumu par Latviju. Taču man ir bijusi iespēja novērtēt, cik spēcīgu iespaidu spēj radīt mūsu mākslinieki, cik pārsteigti ir cilvēki no nācijām, daudz lielākām par Latviju, ka mums ir tik daudz izcilību mūzikā.

Tas mani vienmēr ir motivējis un iedvesmojis. Ja cilvēkam no citas valsts jau ir kādas zināšanas par Latviju, viņš mūs atpazīst kā kultūras lielvalsti ar izciliem mūziķiem, diriģentiem un citiem izpildītājmāksliniekiem, kuri uzstājas pasaules prestižākajos opernamos un festivālos. Šādā veidā kultūras cilvēki veido Latvijas kā kultūrnācijas tēlu, veicina savas valsts atpazīstamību un paver jaunus ceļus arī latviešu politiķiem un uzņēmējiem. Starptautiskajā arēnā mēs esam kultūras lielvalsts. Esmu bijis šajā nozarē 17 gadus un to varu apgalvot. Tāpēc ir jādomā plašāk un jāorientējas ne tikai uz vietējo kultūras patēriņu, bet jādomā par to, kā Latvijas kultūru nest gan diviem miljoniem latviešu, gan piecsimt miljoniem eiropiešu, jo tieši kultūrā esam reāli konkurētspējīgi.

Ar savu darbu un zināšanām gribētu palīdzēt radīt vidi, kurā talanti var ne tikai uzplaukt, bet arī sevi piepildīt un tikt novērtēti. Es gribu savu pieredzi un darbu ieguldīt Latvijas labā. Mēs nekad starptautiskajā atpazīstamībā nevarēsim sacensties ar lielajām valstīm, kas šādām mārketinga kampaņām tērē mums nepieejami lielus līdzekļus. Toties mēs varam uzrunāt pasauli ar mūsu talantīgajiem cilvēkiem. Mums ir ļoti daudz izcilu un potenciāli izcilu cilvēku, viņiem vajadzīga vide, kur talants tiek novērtēts, kur tam ir iespējas augt. Es redzu iespēju piedāvāt savu pieredzi un zināšanas ārpus sava radošā darba, tas man ir jauns, atbildīgs izaicinājums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!