Rituāls sākās ar kaulu izmētāšanu un citām darbībām, kas, atbilstoši ticējumam, mentālo kaiti pārnesa uz āzi (grēkāzi), ko vēlāk rituāli nokāva. Pēc tam ciema ļaudis atdevīgi metas vairākas stundas ilgstošā aizrautīgā dejā. Tās laikā tiem, kas vēlējās tapt dziedināti, bija jāattēlo vai drīzāk jāsaplūst ar figūru vai tēlu, kas viņuprāt ieguvis dēmonisku varu par šo cilvēku un izraisījis saslimšanu.
Psihoterapeita Viestura Rudzīša pārdomas - "Vai ir izgudrots, kas labāks par vardarbību? " un to, kas tām sekoja, pārsteidzoši atgādina joruba rituālu tikai latviskā izpildījumā.
Problēma – vardarbība pret sievieti, tika pārnesta uz grēkāzi (Rudzīti), psihoterapeitu biedrība savu kolēģi rituāli nokāva ( izslēdza no rindām) un ciema ļaudis aktīvi metās tviteru un komentāru dejā, kurā, ritmiski kustinot gurnus, lūkoja atveidot dēmonisko tēlu, kas izraisījis nelāgo kaiti..
Lai Rudzīša tekstā ieraudzītu aicinājumu uz vardarbību, vai tās attaisnošanu, tas ir ļoti jāgrib. Tekstā tas nav. Tad kāpēc, tik noturīga un masveidīga gribēšana, ieraudzīt to kā nav? Tēma kutelīga. Tik ļoti, ka vedina sastapt vai nojaust savus dēmonus. Un sajūtas no sastapšanās ir tik trauksmainas, ka grēkāzis, kam pārnest vainu, vajadzīgs kā ēst, šī vārdā tiešā nozīmē.
Taču jau senie grieķi bija nākuši pie secinājuma, ka būt laimīgam nozīmē, dzīvot harmonijā ar saviem dēmoniem. Lai tā notiktu, tie ir jāiepazīst un pirmais solis ir pārvarēt bailes. Vispirms no Rudzīša, pēc tam no dēmoniem…
Savādi, ka arī psihoterapijas biedrības valde, pieņemot lēmumu, izslēgt kolēģi no rindām, rāda, ka arī diplomēti jomas speciālisti, atveseļošanās rituāla atbildīgākajā daļā (deja ar dēmonu) ņem un aizlaižas - paslēpjas zem ētikas kodeksa deķīša un cer, ka tur neviens viņus neatradīs. Negribas tecēt, ka nopietni cilvēki ( valde tomēr) vienkārši pievienojušies daudzbalsīgajam korim, kas rečitatīvā skandē – nelasīju, bet nosodu! Ja tā, tad sertifikāts būtu jāatņem izslēgšanas lēmuma pieņēmējiem. Jo, ja attieksmē pret kolēģi viņi ir tik pavirši un neiejūtīgi, tad ko var sagaidīt klienti?
Ļoti nedaudz zinot psihoterapeitu vidi kaimiņos Lietuvā, uzdrošināšos apgalvot – ja viņiem būtu savs Rudzitaitis, kas ik pa laikam spēj izraisīt kolektīvu niezi un rosīgu kasīšanos, runas par norobežošanos vai izslēgšanu no rindām nebūtu. Būtu diskusijas, centieni apstrīdēt kolēģa vēlmi visu dzīvi ierūmēt vienā, šķietami visaptverošā teorijā.
Kāds arī būtu aizvainots, kādam skaustu, bet izslēgt kolēģi vien tāpēc, ka viņš regulāri un brīžiem pavisam ne delikāti kairina, neļauj snaust..? Zināms taču, ka kairinot noskaidro patiesību.
Laikam jau Rudzītim taisnība un matriarhālisma saknes Latvijā tiešām ir vienas no visdziļākajām Eiropā. Matriarhātā vara pūliņi vērsti uz esošās lietu kārtības noturēšanu. Dažādība, citādība rada apdraudējumu, bailes un vēlmi nokaut.
Un neba psihoterapeitu biedrībā vien tas tā. Arī "Vienotības" kongresā, Rudzīša terminoloģijā runājot, Lielā Māte ar pietuvinātajiem dēliem, nostiprināja varu un tos, kuri ko bilda par viedokļu dažādību, vai pat mugursomas kravāšanu, lai dotos ceļā pie Tēva (progresa jēdziens iespējams tikai patriarhātā), padarīja par visai marginālām figūrām saimē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
