Plāna pasākumus var iedalīt divās nozīmīgās grupās – medicīnisks un psiholoģisks atbalsts jau slimības skartajiem pacientiem un profilakse, tas ir, HIV izplatības mazināšana. Jāteic gan, abi virzieni ir cieši saistīti un viens otru ietekmē.
Pasaule: pēc iespējas agrāk ārstēt. Latvija: pēc iespējas ilgāk ignorēt
HIV/AIDS problemātika ir daudzu pasaules valstu un starptautisko veselības organizāciju uzmanības centrā. Šajā jomā iesaistītajiem ir labi zināms ANO programmas UNAIDS mērķis "90–90–90", tas ir, līdz 2020. gadam panākt, ka 90% no HIV inficētajām personām zina savu HIV statusu, no tām 90% saņem ārstēšanu un no tām 90% ārstēšana ir efektīva. Efektīva tādā izpratnē, ka HIV pacients vairs nav infekciozs un vīrusu nevar nodot tālāk.
Taču Pasaules Veselības organizācija ir gājusi vēl tālāk un šā gada jūlijā jaunākajās rekomendācijās iesaka ārstēšanu HIV pacientiem uzsākt nekavējoties pēc diagnozes saņemšanas, bet ne vēlāk kā nedēļas laikā. Tā ir ne tikai vienkārši terapija, bet gan pacienta noturēšana medicīnas darbinieku redzeslokā un viņa līdzestības ārstēšanas procesā veicināšana.
Latvijā diemžēl pacients pēc pozitīvas atbildes saņemšanas HIV testā paliek viens ar savu diagnozi un arī ārstēšana tiek uzsākta ar lielu kavēšanos. Daudzos gadījumos pacients neparādās infektologu redzeslokā un nesaņem ārstēšanu vai saņem to novēloti. Pat ja viņš ir apzinīgs un gatavs saņemt terapiju jau uzreiz pēc diagnozes noteikšanas, Latvijā tas nav iespējams – ir noteikta minimālā saslimšanas robeža, pie kuras pacients var saņemt terapiju.
Tas ir, ja tu neesi pietiekami slims, ej mājās un atnāc pēc gada – ja būs pietiekami slikti, sāksim ārstēt. Pašlaik HIV pacienti terapiju var saņemt, ja to imunitātes šūnu līmenis (CD4 šūnas) ir nokrities līdz 350 šūnām uz mm³. Veselības ministrijas piedāvājums paredz ārstēšanu sākt agrāk – jau no 500 CD4 šūnu līmeņa sasniegšanas. Tas nozīmētu ik gadu dot cerības uz dzīvi 200 jauniem HIV pacientiem. Pašlaik Latvijā ārstēšanu saņem tikai 35% no HIV pacientiem.
Ārstēšana arī ir profilakse
HIV gadījumā savlaicīga ārstēšana ir arī viens no ļoti svarīgiem profilakses pasākumiem, kā mazināt infekcijas izplatīšanos. Veselības ministrija atsaucas uz starptautiskiem pētījumiem, kas apliecina – viens laikus neārstēts HIV pacients var inficēt 12 (!) citus cilvēkus. Mēs ejam uz bezdibeni, un to ignorēt ir bezatbildīgi.
Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm HIV izplatība ir viena no augstākajām. 2015. gadā Latvijā bija otrais augstākais jaunatklāto HIV infekcijas gadījumu skaits ES – šis rādītājs bija 3,5 reizes augstāks nekā vidēji Eiropā. Tāpat Latvijā ir augstākais ES jaunatklāto AIDS gadījumu skaits. 28% no jaunatklātajiem HIV infekcijas gadījumiem ir AIDS stadijā, kas ir 8 reizes vairāk nekā vidēji ES. Pēdējie dati par 2016. gadu pat liecina, ka esam ieņēmuši bēdīgo pirmo vietu ES HIV infekcijas izplatībā.
Veselības ministrijas plānā ir vēl virkne nozīmīgu pasākumu, kas uzlabotu slimības jau skarto pacientu situāciju, kā arī veicinātu šo smago infekcijas slimību – HIV, B un C hepatīta – izplatības mazināšanos. Tādēļ pacientu atbalsta organizācijas ar lielām cerībām raugās gan uz Veselības ministrijas, gan Ministru kabineta, gan Saeimas pusi, lai Veselības ministrija turpinātu uzturēt infekcijas slimību ārstēšanas nozīmību, lai valdība akceptētu HIV un B un C hepatīta mazināšanas plānu un piešķirtu tam finansējumu, lai Saeima izprastu HIV infekcijas draudus un atbalstītu ministrijas redzējumu par veicamajām aktivitātēm un to finansēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
