No 27 ES dalībvalstīm (neskaitot Lielbritāniju, kas risina sarunas par izstāšanos) eirozonā ir 19. Pārējās astoņas – Bulgārija, Čehija, Dānija, Horvātija, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija – lieto savu valūtu. No izbijušajām sociālisma zemēm tikai Bulgārijā vērojama tendence uz ātru eiro ieviešanu, toties tādas ekonomiski veselīgākas valstis kā Polija un Čehija pat atsakās noteikt provizoriskus termiņus ienākšanai eirozonā, lai gan līgums par iestāšanos ES ietver saistību nākotnē nodot monetāro politiku Eiropas Centrālās bankas rokās.
Pēc ilgāka noklusējuma posma jautājums par attieksmi pret eiro ir atgriezies Čehijas ielās, proti, vēlēšanu kampaņas plakātos. Parlamenta vēlēšanas, kas Čehijā risināsies 20. un 21. oktobrī, parādīs, vai čehi tieksies pievienoties ES kodolam, uzskata avīze "Pravo", pieļaujot, ka šī iemesla dēļ gaidāmā balsošana, iespējams, būs vissvarīgākā valsts vēsturē pēc sociālisma sabrukuma. Nedaudz vairāk nekā mēnesi pirms vēlēšanām Čehijas politiskās partijas ir nepārprotami sašķeltas jautājumā, vai tās agrāk vai vēlāk vēlas eiro, vai arī nevēlas to nemaz.
Čehi šķielē uz vāciešiem
Čehija – turīgākā pēcsociālisma valsts, rēķinot pēc produkcijas izlaides uz vienu iedzīvotāju, – pašreiz nav noteikusi termiņu, kad tā plāno ieviest eiro, un sabiedrības atbalsts kronas nomaiņai pret Eiropas vienoto valūtu ir zems. Tāpat kā Ungārijā un Polijā, Čehijā nav jūtams entuziasms par iespēju pievienoties eiro lietotājiem, bet politiķi saka, ka vispirms ir jāsagaida eirozonas reformas. Polijas valdošā partija neparedz nacionālās valūtas maiņu tuvākajos 10–20 gados, bet Čehijas Nacionālās bankas galva Jiržī Rusnoks, pērn stājoties amatā, izteicās, ka sava darbības termiņa sešos gados neparedz Čehijas pievienošanos eirozonai. Pirms mēneša Rusnoks, kurš pat nepavisam nav iesīkstējis eiroskeptiķis, jau ierunājies par "līdz pat desmit gadiem". Baņķieris atzinis, ka Čehija atbilst visiem nepieciešamajiem eiro kritērijiem. Tagad čehu valūtas kurss nav piesaistīts un ir peldošs, līdz ar to ir likvidēts viens no tehniskajiem šķēršļiem eiro ieviešanai, taču čehi labprātāk pagaidītu, kamēr algas un cenas pietuvosies eirozonas vidējam līmenim.
Pašlaik Čehijā vidējās stundas algu izmaksas, proti, faktiskā nauda, ko maksā darba ņēmējiem, kā arī citi papildinājumi, piemēram, nodarbinātības apdrošināšana, ir aptuveni 10 eiro stundā. Visā ES šis skaitlis ir aptuveni 25 eiro, bet bagātākajās eirozonas valstīs tas ir aptuveni 30 eiro.
Kāds Čehijas radio intervēts ekonomists norādīja, ka pat tad, ja algu celšanā varētu būt 5 procentpunktu atšķirība, ar šo likmi Čehijas vidējā alga kaimiņvalsts Vācijas līmeni varētu sasniegt 15 gados.
Čehijas valdība ir pētījusi pašreizējās atalgojuma atšķirības, salīdzinot Vāciju un Čehiju. Pastāv plašas atšķirības starp uzņēmumiem un nozarēm ar daudzām ārzemju firmu pārvaldītām ražotnēm, kas atbilst labākajam Eiropas līmenim ražīguma ziņā, un daudzām, bieži vien vietējiem uzņēmējiem piederošām ražotnēm, kurās pēdējā desmitgadē nav novērota gandrīz nekāda izaugsme. Konstatēts, ka kopējā Čehijas darba samaksa ir aptuveni par 20 procentiem zemāka, nekā tai jābūt attiecībā uz radīto papildu vērtību.
Vērot un apēst tortes gabalu
Taču politiski eiro temats Čehijā ir kļuvis aktuālāks līdz ar eirozonas valstu kodola ciešākas integrācijas soļiem. Premjers Bohuslavs Sobotka bijis spiests atzīt, ka "tad, lai Čehija paliktu ES kodola sastāvā, tai agrāk vai vēlāk būs jāatbild nevis uz jautājumu, vai, bet kad Čehijas Republika būs spējīga pieņemt vienoto Eiropas valūtu". Prātodams par metodēm, kā Čehijai nepalikt "putekļainā ceļmalā", Sobotka augusta nogalē pauda ierosmi, ka ES dalībvalstīm, kuras nelieto eiro, varētu tikt sniegts novērotājas statuss eirozonas valstu sanāksmēs, lai "novērstu plaisu" un sekmētu savstarpējo uzticēšanos savienībā.
Ir pāragri prognozēt, vai šī ideja tiks plaši atbalstīta, jo Čehijai vēl nav bijis pietiekami daudz laika, lai pienācīgi to izklāstītu saviem ES partneriem. Tomēr, šķiet, daudzi to varētu uztvert skeptiski. Par to liecina jau pazīmes pašu mājās: bijušajam ārlietu ministram Cirilam Svobodam radies iespaids, ka ar šo priekšlikumu čehi apliecina kāri apēst savu tortes gabalu. "Tas raida signālu, ka mēs vēlamies sēdēt pie sarunu galda, mēs vēlamies piedalīties debatēs, bet nevēlamies uzņemties pilnu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem," paudis Svoboda.
Neatkarīgi no tā, ar ko beigsies novērotājas statusa ideja, ir skaidrs, ka ES dalībvalstu kodola tālākas integrācijas soļi neizbēgami liks Čehijai pasteigties ar lēmumu par to, vai tā vēlas turpināt ceļu pa savienības ātro vai lēno joslu. Acīmredzot svarīgu lēmumu pieņemšana jau būs nākamā parlamenta sastāva un jaunās valdības ziņā.
Miljardieris pie stūres?
Paredz, ka vēlēšanu uzvarētāja būs miljardiera un nesenā finanšu ministra Andreja Babiša vadītā partija ANO, kura aptaujās ir izrāvusies priekšgalā. ANO, valdošās kreiso centristu valdības partnere, savā vēlēšanu manifestā uzstāj, ka Čehijai pagaidām ir jāpaliek ārpus eirozonas un jāizdara spiediens uz Eiropas Savienību, lai tās ārējā robeža veidotu barjeru nelegālo imigrantu plūsmai.
Babišs, kurš bārsta epitetus par tradicionālo partiju korumpētību, pats atrodas krāpšanas apsūdzības draudu ēnā saistībā ar konferenču centra 2 miljonu eiro subsīdiju afēru. Lieta var sarežģīt sarunas par vairākuma koalīcijas izveidošanu pēc vēlēšanām. Vairākas partijas ir paziņojušas, ka nevarētu sadarboties ar premjerministru, kas apsūdzēts noziegumā.
Babiša partijas platforma sola samazināt gan darba devēju, gan darba ņēmēju apdrošināšanas izmaksas un samazināt pievienotās vērtības nodokli dažām nozarēm un pakalpojumiem. Atsaucoties uz tautā populāro skolotāju atalgojuma tematu, pedagogiem tiek solīta algas celšana par 50 procentiem četru gadu laikā.
Par spīti solījumiem, Čehijas vēlēšanu iznākumu var ietekmēt ne vien krāpniecības skandāls, kurā iesaistīta Babiša firma, bet arī balsotāju daļas bažas par spēcīgas personības diriģētas korporatīvas valsts tapšanu. Kā lēš avīze "Pravo", daudzus vēlētājus brīdinoši ietekmē Polijas piemērs, kura ir devusies šajā virzienā un novirzījusies no Eiropas valstu vairākuma izvēlētā maršruta.
Čehiem ir nepieciešama uzticības cienīga un stabila jaunā valdība, jo pretējā gadījumā tie nepaspēs nostāties uz Eiropas Savienības ātrākās joslas. Laikposmā, kad daļa savienības partneru savā starpā veido aizvien ciešākas attiecības, tie objektīvi attālinās no nomaļus stāvošajiem, kuriem ir jāizlemj, ko īsti viņi vēlas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
