Igauņi kārtējo reizi apliecinājuši, ka viņu mūsdienu mentalitāte neatbilst lēnīgā igauņa lāciskajam stereotipam, kāds pat mūsu pusē par kaimiņiem saglabājies. Proti, Igaunijas parlamenta Eiropas lietu komisijas galva Marko Mihkelsons paudis kategorisku uzskatu, ka Ungārijas un Somijas vadītājiem kā brāļu tautu un Eiropas Savienības (ES) partneru pārstāvjiem, kurus Krievijas prezidents ielūdzis uz somu-ugru tautu kultūru festivālu nākamnedēļ Mordovijā, no brauciena ir jāatsakās. Par iemeslu politiķis nosauc Igaunijas prezidenta ignorēšanu šā pasākuma sakarā un uzstāj, ka pretējā gadījumā par ES solidaritāti būs jāšaubās.
Patiešām, pēc oficiāliem datiem, ir četras lielākās somu-ugru tautas – ungāri, somi, mordvieši un igauņi; trim no tām ir savas patstāvīgas valstis. Tādējādi nav loģiski, ja Mordovijas pavalsti (un virkni Krievijas mazo somu-ugru tautību) pārstāvošais Krievijas galva, uzaicinot šo divu valstu prezidentus, neuzaicina trešo. Taču Vladimirs Putins ne pirmo reizi parāda, ka vairāk par loģiku vai precizitāti viņu interesē ģeopolitika. Mihkelsons nešaubās par to, ka Igaunijas kolēģi Putins viesu sarakstā nav iekļāvis tīši – lai pārbaudītu, vai izdosies Somiju un Ungāriju no Igaunijas patvaļīgi attālināt. Tiesa, var Ferencs Ģurčāņs un Tarja Halonena aizbraukt uz Mordoviju bez Tomasa Hendrika Ilvesa. Viņi var, nonākuši galapunktā, atgādināt par igauņiem vai pat protestēt, taču - ķīlis jau būtu iedzīts un Maskavas mērķis sasniegts. Atcerēsimies, kā pirms Baltijas valstu uzņemšanas NATO Putins kļuva par pirmo valsts galvu pēckara Eiropā, kurš, pielietojot praktisku ārpolitikas instrumentu, tālrādē publiski aicināja "tautiešu" minoritāti robežas viņā pusē aktivizēt savas prasības pēc etniskā un valodas principa. Viņš aicināja krievus un "krieviski runājošos" Baltijas valstīs pieprasīt oficiālu krievu valodas statusu un skaitliskas kvotas pārstāvniecībai valsts varas orgānos. ASV apskatnieks Vladimirs Sokors gan brīnījās, vai mūsdienās, piemēram, varētu iedomāties, ka Vācijas kanclers televīzijas uzrunā aicinātu elzasiešus vai Itālijas "vāciski runājošos" pieprasīt sev lielākas tiesības, soloties tos atbalstīt. Bet Kremlis lēsa, ka bijušās Dienvidslāvijas līdzību piesaukšana un etniskās spriedzes sašūpošana mazajās valstiņās bloka līderus varētu atturēt no jāvārda došanas baltiešiem. Un aliansē patiešām ne viens vien baidījās, ka Baltijas valstu uzņemšana nozīmēs etniskās spriedzes "importu" un nozīmēs jaunus sarežģījumus attiecībās ar Krieviju.

Ceturtās lielākās somu-ugru tautas prezidenta ignorēšana šo tautu kultūras festivālā nepavisam neatbilst krievu amatvīru paziņojumiem par centieniem sekmēt attiecību normalizāciju ar Igauniju. Uz šādu izpausmju fona Maskavas diplomātu apgalvojumi, ka divpusējo attiecību uzlabošana ir atkarīga vienīgi no Tallinas, izskatās gluži nepamatoti.

Pirmajā acumirklī varētu sacīt, ka ziemeļu kaimiņu aizvainojums par nesmukumu Mordovijas festivāla sakarā mūs galīgi neskar. Taču nepiemirsīsim, ka somu-ugru valodām piederīga ir arī Latvijā dzīvojošo līvu valoda. Lai gan līvu ir vēl mazāk nekā setu, vepu vai ižoriešu, kurus viņu apdzīvotās valsts galva (Putins) Mordovijā pārstāvēs, taisnīgi, šķiet, būtu sagaidīt arī tās valsts prezidenta uzaicināšanu, kurā dzīvo līvi. Par to, ka Latvijas prezidents jaunnedēļ ielūgts uz Mordoviju, nekas nav dzirdēts. Vai nu ielūgums Rīgas pils atslēgu pārņemšanas laikā noklīdis, vai Kremlī nav bijuši droši, ka Latvijas prezidents līdz tam brīdim būs nodevis zvērestu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit