Āris Jansons: Piesardzīgs optimisms neapvaldāma prieka vietā  (34)

Ziemeļkorejas vadoņa Kima Čenuna paziņojums, ka viņa valsts, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR), apstādina kodolieroču un raķešu izmēģinājumus un pievienojas globālajam kodolatbruņošanās procesam, raisītu kūsājošu optimismu, ja vien iepriekšējā pieredze neliktu neapvaldāma prieka vietā bruņoties ar piesardzīgiem vērtējumiem.

Lai arī uzreiz gribētos ko vairāk, Ziemeļkorejas kodolprogrammas iesaldēšana ir pietiekami laba ziņa kaut vai salīdzinājumā ar pagājušā gada vērienīgo kodolizmēģinājumu vai vairāku tāla lidojuma rādiusa raķešu izšaušanu, Baltajam namam liekot noticēt, ka nāvējošie lidķermeņi var sasniegt Savienotās Valstis.

Jau kopš gadumijas pazīmju par virzību uz situācijas normalizēšanos Korejas pussalā un tās sakarā ir bijis aizvien vairāk. Par konkrētiem brāļu valstu tuvināšanās soļiem Jaungada uzrunā skaļi ieminējās neviens cits kā Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns, kura psihisko veselību vēl neilgi pirms tam bija aizgūtnēm apsprieduši pasaules analītiķi un mediji. Kims gan, tā sacīt, tradicionāli piedraudēja Savienotajām Valstīm ar kodoltriecienu Phenjanai adresētas agresijas gadījumā un palielījās ar "kodolpogu" uz sava darbagalda, taču negaidīti laipni un samērā negaidīti vispār visnotaļ tieši aicināja uz dialogu ar dienvidiem.

Attiecību uzlabošanas iespēju radīja sports. Pats Kims ne tikai rosināja Ziemeļkorejas sportistu deleģēšanu uz olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejas Phjončhanā, bet februārī nosūtīja tiem līdzi gan parlamenta priekšsēdi Kimu Jonnamu, gan savu jaunāko māsu Kimu Jočenu. Tā bija ievērojama spriedzes atslābuma tuvošanās zīme.

Savukārt Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins ieteica ASV atlikt februārī un martā plānotās regulārās kopīgās kara mācības, kas parasti sadusmoja Phenjanu. Janvāra otrajā nedēļā Muns Džēins paziņoja, ka "ar konkrētiem noteikumiem" ir gatavs tikties ar Ziemeļkorejas galvu Kimu Čenunu.

3. janvārī abu Koreju pārstāvji sazinājās pa atjaunoto "karsto telefonsakaru līniju". Seulā pozitīvi novērtēja Kima Čenuna piekrišanu atsākt dialogu augstā starpvalstu līmenī. Janvāra bilancē ir Dienvidkorejas un KTDR augsta ranga pārstāvju tikšanās demilitarizētajā zonā Phanmundžomas ciemā. Lai gan tā nebija valstu vadītāju tikšanās, apskatnieki šīs sarunas jau steidza nodēvēt par vēsturiskām, kas pēc korejiešu savstarpējo draudu mēnešiem nešķita pārspīlējums.

Sekoja vēl skaļāku skanējumu izraisījusī Dienvidkorejas prezidenta speciālā vēstnieka vadītās delegācijas vizīte Phenjanā un vairāk nekā četru stundu saruna ar Kimu Čenunu, kas beidzās ar paziņojumu par abu Koreju līderu tikšanos aprīļa beigās (tagad zināms, ka 27. aprīlī).

Korejas pētnieki gan liek ņemt vērā, ka no pārlieku ciešas tuvināšanās baidās gan Seulā, gan Phenjanā. Pašreiz notiekošajā sava loma ir tam, ka ekonomiskajām sankcijām pret KTDR pievienojās Ķīna un Krievija un Baltajā namā ieradās Donalds Tramps. Izskatās, ka Phenjanā noticēja tam, ka neprognozējamais miljardieris Tramps apstākļu sakritības gadījumā var izpildīt savus draudus. Ziņa, ka pats Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Maiks Pompeo, kuru prezidents Tramps nolūkojis valsts sekretāra (ārlietu ministra) amatam, Phenjanā slepeni risinājis sarunas ar Kimu Čenunu, atkārtoti apliecinājusi Savienoto Valstu ciešo iesaisti divu Koreju dialoga veidošanā. Tikmēr Krievija (atšķirībā no Ķīnas) drīzāk "stāv pie ratiem", nekā slauka sviedrus sīvā vidutājdarbībā. Lai gan runā, ka kaut kādi kontakti, pateicoties Krievijas Ārlietu ministrijas pūliņiem, ir bijuši, krievu diplomāti var justies pārējo aizvainoti.

Jūnija sākumā, ļoti iespējams, aci pret aci tiksies ASV un KTDR vadītāji. Trampa un Kima Čenuna sarunas diez vai beigsies ar kaut ko būtiskāku kā nodomu deklarācija, bet arī tas pašreizējos apstākļos nebūt nav maz. Šādas tikšanās galvenais rezultāts varētu būt Ziemeļkorejas režīma izlaušanās no starptautiskās izolācijas.

ASV un Ziemeļkorejas attiecību nākotne ir temats, kas aizvien detalizētāk tiks pārspriests līdz ar abu valstu galotņu tikšanās tuvošanos, bet šobrīd priekšplānā ir divu Koreju saprašanās jautājums. KTDR un Dienvidkorejas samitā abas puses, protams, centīsies radīt iespaidu, ka notikumi attīstās pēc labvēlīgākā plāna, tomēr panākt reālu izrāvienu būs sarežģīti. Pastāv uzskats, ka radikālās pārmaiņās nav ieinteresēta ne Phenjana, ne Seula, jo kaut kas tāds nozīmētu pārāk lielu šoku abām sistēmām. Dažādu apstākļu dēļ nevienam reģionā nav sevišķi nepieciešama abu Koreju apvienošanās. Pašām Korejām apvienošana šobrīd nozīmētu to, ka viena Koreja "aprītu" otru, nevis kaut ko cēlāku.

Jebkurā gadījumā divu Koreju apvienošanās vēl nenotiks ne šomēnes, ne šogad, un patiesībā tas nav akūti neatliekams šā brīža jautājums. Pašlaik būtu jānodarbojas ar starptautiski lietderīga scenārija piepildīšanu, spriedzes kliedēšanu Ziemeļkorejas un pārējās pasaules starpā, ar atgriešanos pie Dienvidkorejas gadsimtu mijas prezidenta Kima Dedžuna paustās "Saules siltuma politikas", kas nozīmē ciešus ekonomiskos sakarus, divu valstu pārstāvju regulāru apspriežu iedibināšanu, korejiešu ģimeņu kontaktus, iespējams, dienvidkorejiešu tūristu plūsmas virzīšanu uz Ziemeļkoreju. Arī tas nav maz apstākļos, kad Dienvidkorejas likums par valsts drošību Ziemeļkoreju dēvē nevis par valsti, bet par pretvalstisku organizāciju, "kaut kādu bandītisku grupu, kas sagrābusi ziemeļu teritorijas".

Ja ar Dienvidkorejas prezidentu KTDR vadonis tiksies pirmoreiz 11 gados (tā būs korejiešu abu valstu līderu trešā tikšanās vispār), ar ASV prezidentu komunistiskās Ziemeļkorejas galva tiksies pirmoreiz vēsturē.

Kims Čenuns, kā zināms, var būt tikpat neprognozējams kā Donalds Tramps, toties Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins ir pazīstams liberālis, kas kvēli vēlas attiecību uzlabošanu ar Phenjanu. Neklājas šaubīties, ka šīsnedēļas sarunās viņš tieksies pēc izdošanās, lai bagātinātu augsni Kima Čenuna un Donalda Trampa dialogam aptuveni pēc mēneša. Tikai pēc šiem diviem galotņu tikšanās raundiem, kad atklāsies, kādas saistības ir gatava uzņemties katra puse, kļūs daudzmaz skaidrs arī tas, ko tieši vēlas Ziemeļkoreja.