Mani pašu, tāpat kā vairumu Latvijas iedzīvotāju, kuri Jaunā gada rītā devās izņemt naudu bankomātā, sagaidīja skaisti spīdošs paziņojums, vēstot, ka no 2014. gada Latvijas nacionālā valūta ir eiro. No vienas puses, to savā ziņā var uzskatīt par tautas maldināšanu, jo, līdz ar eiro atnākšanu, mēs vairs nevaram runāt par pašiem savas, nacionālās valūtas pastāvēšanu.
Eiro ir daudznacionāla Eiropas Savienības dalībvalstu nauda un lats, kam bijām piešķīruši ne tikai tā noteikto monetāro, bet arī emocionālo un simbolisko vērtību, ir zudis uz visiem laikiem. Uzskatu, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, mēs, Latvijas sabiedrība, nesastapāmies ar pietiekamu atklātību. Valdība tolaik nepievērsa nepieciešamo uzmanību faktam, ka referendums par pievienošanos Eiropas Savienībai nozīmē arī balsošanu par atteikšanos no lata. Šobrīd, atceroties, ar kādu lepnumu tikko pēc neatkarības atjaunošanas saņēmu pirmos latus, mūsu nacionālo valūtu, kļūst nedaudz skumji. Nomainot latus uz eiro, šķiet, zaudēta ir arī daļa no 4. maijā atgūtās neatkarības.
Raugoties pragmatiskāk, tomēr nav noliedzami arī valūtas konvertācijas pozitīvie aspekti un risku mazināšanās. Uzņēmējdarbību, kas vērsta uz eksportu Eiropas Savienībā, vairs neapgrūtinās valūtas maiņas izmaksas, tiks atviegloti starptautiskie darījumi. Tas tieši skar lauksaimniecības nozarē strādājošos, kurus, pateicoties valūtas konvertācijai, sagaida būtisks finanšu ietaupījums. Tā kā liela daļa saražotā tiek eksportēta, bet ražošanas līdzekļi - importēti, aplēses liecina, ka ik gadu no 30-40 tūkstošu latu liela apgrozījuma atšķirīgo valūtu dēļ tiek zaudēti aptuveni 700 lati. Arī kredītus lauku saimniecību attīstībai un paplašināšanai daudzi bija ņēmuši tieši eiro valūtā.
Pārejas periods no lata uz eiro, kas izpelnījies plašu publicitāti ārzemju medijos, nozīmē jaunu startu ekonomikai. Uzņēmēji cer uz lielāku sadarbības partneru uzticību, investoru piesaisti, tautsaimniecības attīstību, taču nevaram izslēgt arī jaunās valūtas ēnas pusi, kuru ignorēt būs grūti. Jāatceras, ka eiro ieviešana ne tikai pavērs plašākas eksporta iespējas un veicinās mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Durvis plašāk tiks pavērtas arī importa produkcijai, kuras pozīcijas tirgū varētu būt labākas nekā līdz šim. Diemžēl kopējā valūta samazinās izdevumus arī pārtikas importam no citām Eiropas Savienības valstīm, tāpēc vietējiem zemniekiem Latvijas tirgū nāksies konkurēt ar lētajiem citu valstu pārtikas produktiem. Apdraudētas būs tieši mazās saimniecības, kurām eiro ieviešana nesīs zaudējumus. Esmu pārliecināts, ka, lai eiro ieviešana sagādātu mazāk vilšanos, par to vajadzētu uzņemties atbildību un rūpēties valsts līmenī. Ja valsts iepirkumos slimnīcās, bērnudārzos un citās valsts iestādēs priekšroka tiks dota Latvijas pārtikas produktiem, vietējiem ražotājiem samazināsies risks zaudēt savu tirgus daļu pašu Latvijā.
Analizēt eiro ieviešanas sekas un izdarīt secinājumus gan būs iespējams tikai ilgākā laika posmā. Laiks nepieciešams arī, lai pierastu pie jaunajām naudaszīmēm mūsu makos un cenām, kuras prātā vēl gluži neviļus ikreiz pārrēķinām sev "saprotamā" valūtā. Sadzīvošana ar pārmaiņām nenorit ātri un viegli, tomēr jāatceras, ka jūnijā, kad Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālā Banka sniedza savu vērtējumu Latvijai, kas atļāva ieviest eiro mūsu valstī, tas nozīmēja arī Latvijas ekonomikas stabilitāti un ilgtspējību.
Lai arī ir skumji, ka esam zaudējuši mūsu nacionālo vērtību, jāsaprot, ka nozīmīgāks labklājības veicinātājs ir nevis valūtas veids, bet zināšanas un darbs. Kopsim patriotismu sevī un leposimies ar mūsu zemi, valodu, un izvēlēsimies vietējos ražotājus!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
