Maldināšana: 2017. gada 18. augustā portālā "newinform.com" publicēts ziņa "Baltijas valstis nobijās no krievu taisnības".[1] Ziņā ir tiek stāstīts par Latvijas varasiestāžu lēmumu aizliegt filmēt Latvijā seriālu "Parad Ale" par holokaustu, ko bija plānots rādīt Krievijas "Pirmajā kanālā". Ziņas vēstījums – Latvija ir nacistiska valsts, kas noliedz holokaustu.

Atspēkojums: Newinform.com pārpublicēja 2016. gada augusta ziņu, kas iepriekš publicēta tādos "medijos" kā imhoclub.lv[2], baltnews.lv[3], ru.sputniklv.com[4]. Vecu ziņu pārpublicēšana ir pavirša maldināšanas taktika, kuras mērķis ir pastāvīgi uzturēt noteiktus vēstījumus. Vienlaikus ziņa nonāk pretrunā ar savu pamatideju, jo tiek pausts, ka Krievijas filmēšanas grupai nebija aizlieguma veikt filmēšanu. Jāpiebilst, ka Latvijas varasiestādes nenoliedz, ka arī tās teritorijā ir noticis holokausts nacistiskās okupācijas laikā. Netiek noliegta atsevišķu personu, piemēram, Viktora Arāja, kolaborācija un iesaiste ebreju iznīcināšanā.

Turklāt Latvija īsteno politiku, kas ir vērsta uz holokausta piemiņas saglabāšanu, piemēram, par to liecina daudzie memoriāli, Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzejs. 4. jūlijs Latvijā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, holokausta vēsture ir iekļauta valsts izglītības saturā.

Maldināšana: 2017. gada 8. septembrī portālā "vesti.lv" publicēts raksts "Krievijas žurnāliste par krieviem Latvijā: viņi nav paēduši,viņiem nav pieejama medicīna",[5] kas būtībā ir pārpublicēts Krievijas "žurnālistes" Anastasijas Mironovas raksts portālā "gazeta.ru". Dažas no šī raksta tēzēm: Latvijas krievi dzīvo "geto" rajonos, cieš no nepietiekama uztura, tiem nav pieejami medicīniskie pakalpojumi; Rīgas nomalēs nav veikalu, bērnu rotaļu laukumu un bērnudārzu, bet noziedzība ir tik augstā līmenī, ka automašīnas var atstāt tikai apsargājamās stāvvietās.

Atspēkojums: Raksts ir klaji tendenciozs, tajā sniegtā informācija ir kļūdaina (piemēram, neadekvāts produktu cenu atspoguļojums). Autore apraksta situāciju Latvijā nekonsekventi, atsevišķi sadzīves elementi tiek attēloti kā pasaules nabadzīgākajās valstīs (bads), savukārt citi – kā pasaules bagātākajās valstīs (viesstrādnieku darbaspēks). Vidi degradējošo būvju izvietojuma[6] un etnisko krievu īpatsvara[7] Rīgā salīdzinājums neliecina, ka etniskie krievi apdzīvotu tikai rajonus ar degradētu vidi. Interaktīvā karte parāda, ka bērnudārzi ir izvietoti vienmērīgi visā Rīgas teritorijā.[8] Iedzīvotāju aptaujas dati Rīgā liecina par augstu apmierinātības līmeni ar infrastruktūras un komunālo pakalpojumu pieejamību.[9]

Pēc ANO datiem no nepietiekama uztura Latvijā cieš mazāk kā 5% iedzīvotāju, šajā aspektā Latvija ierindojas kopā ar pasaules attīstītākajām valstīm.[10] Arī Globālais bada indekss parāda, uztura trūkums nav problēma Latvijā.[11] Latvijā nepietiekams uzturs kā nāves cēlonis ir apmēram 0,2% gadījumos un šajā aspektā Latvijai ir pat labāki rezultāti nekā virknē attīstītāko valstu.[12] OECD[13] dati un valstu Noziedzības indekss[14] liecina, ka Latvija ir drošāka valsts nevien par Krieviju, bet arī par vairākām attīstītākajām Eiropas valstīm. Zems noziedzības līmenis tiek atzīmēts kā viens no pozitīvākajiem aspektiem Rīgā.[15]

Maldināšana: 2017. gada 10. septembrī portālā "politicus.ru" publicēts raksts "Vēsturiskā skice: Baltijas valstis un to neatkarība... Pateicoties PSRS". Raksta autors, atsaucoties uz Krievijas senatoru Francu Klinkeviču, apgalvo, ka Baltijas valstis saglabāja savu nacionālo identitāti un ekonomisko potenciālu pateicoties PSRS. Tāpat tiek apgalvots, ka Baltijas valstis brīvprātīgi iestājās PSRS.

Atspēkojums: Latvija neiestājās brīvprātīgi PSRS, tās teritorija ar spēka pielietošanas draudu un ultimāta palīdzību tika militāri okupēta 1940. gada 17. jūnijā, bet 5. augustā tika pabeigta teritorijas aneksija. Tautas Saeimas vēlēšanas 1940. gada 14. un 15. jūlijā bija nedemokrātiskas un nelikumīgas, tajās nebija izvēles iespēju, jo piedalījās tikai viens saraksts.

Okupāciju par nelikumīgu tobrīd uztvēra vairums pasaules valstu – vairāk nekā 50.[16] Neskatoties uz teritorijas kontroles zaudēšanu, Latvija juridiski turpināja pastāvēt un tās pārstāvniecības ārvalstīs darbojās arī okupācijas periodā. Latvija pirms okupācijas bija valsts ar attīstītu, produktīvu un eksportu vērstu ekonomiku un augstāku dzīves līmeni nekā PSRS.[17] PSRS nevis saglabāja, bet centās pakāpeniski iznīcināt tautu nacionālās identitātes un vērtības ar rusifikācijas, kultūras daudzveidības mazināšanas [18] un "padomju cilvēka" veidošanas politiku.[19]

Maldināšana: 2017. gada 12. septembrī portālā "rubaltic.ru" publicēta intervija ar Latvijas "žurnālistu" un Imhoclub.lv galveno redaktoru Juriju Aleksejevu.[20] J. Aleksejevs apgalvo, ka Baltijas valstīm nav sasniegumu un tās sasniedza savu augstāko attīstības pakāpi kultūrā, demogrāfijā, medicīnā, ekonomikā un pārticībā, atrodoties PSRS sastāvā.

Atspēkojums: J. Aleksejevs glorificē totalitāru režīmu, ignorējot sociālās, ekonomiskās un vērtību pagrimuma sekas, ko šis režīms atstāja (ne tikai Latvijai). Kāpēc ES donoru un saņēmēju reģionu robeža ir tā pati, kas atdalīja demokrātisko pasauli no autoritārās un sociālistiskās?[21]

Kāpēc iedzīvotāju skaits samazinās visizteiktāk tieši postpadomju un bijušajās sociālistiskā bloka valstīs?[22]

Ja arī kādiem cilvēkiem Latvijā šis fakts ir nepieņemams, taču, ja aplūko starptautisko organizāciju datus, tad var secināt, ka Latvija visaugstāko attīstības pakāpi ir sasniegusi tieši mūsdienās. Vislielākais IKP ir bijis 2008. gadā,[23] savukārt vislielākais IKP uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas[24] un vislabākie iedzīvotāju dzīves ilguma rādītāji sasniegti ir sasniegti tieši šobrīd.[25] Latvijas nacionālais kopienākums ir divkāršojies kopš PSRS sabrukuma.[26]

Latvijai nav sasniegumu? Tad kā Latvija ir bijusi spējīga izpildīt uzņemšanas kritērijus Eiropas Savienībā, Eirozonā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kas pasaules attīstītāko valstu klubs. Latvija ieņem 14. vietu Doing Bussiness reitingā,[27] 3. vietu Nodokļu konkurētspējas indeksā,[28] 20. vietu Ekonomiskās brīvības indeksā,[29] 44. vietu Tautas attīstības indeksā,[30] 18. vietu Dzimumu vienlīdzības indeksā,[31] 33. vietu Globālajā inovāciju indeksā,[32] 34. vietu Sociālā progresa indeksā.[33] Kādus vēl pierādījumus vajag J. Aleksejevam un līdzīgiem "žurnālistiem"?

Maldināšana: 2017. gada 20. septembrī portālā "rubaltic.ru" publicēts raksts "Pētījums: Baltijas valstu "ukrainizācija"".[34] "Pētījumā" "Baltijas valstu "ukrainizācija" politisko prakšu eksports"[35] tiek secināts, ka vīzu režīma atcelšana ar Ukrainu un ukraiņu migranti "banderovieši" ir drauds Baltijas valstīm, jo šie migranti izraisīs konfliktus un "maidanu" tajās. Pētījuma pamattēze – Baltijas valstis "iemācīja" Ukrainai "nacismu, okupācijas lozungu, tiesiskās kontinuitātes koncepciju un vēstures pārrakstīšanas prakses", bet tagad Ukraina ir pārspējusi savus skolotājus un ir gatava pasniegt tiem mācību.

Atspēkojums: "Pētījums" nav pētniecisks, tam nepiemīt zinātnisks stils un tas nebalstās uz zinātniskām metodēm.[36] Pirmkārt, autori neizmanto empīriskus faktus – "pētījums" sastāv no vispārīgiem, subjektīviem, zinātniski nepamatotiem apgalvojumiem par Ukrainu un Baltijas valstīm. Autori nepaskaidro, kā tie ir nonākuši pie noteiktu apšaubāmu apgalvojumu patiesuma. Otrkārt, autori nebalstās uz zinātniskajām teorijām – iespējams, autori nekad nav dzirdējuši par tādām. "Pētījumā" Ukraina tiek nosaukta par "Eiropas vēža audzēju", tiek arī izmantoti standarta rāmējumi – banderovieši, nacisti, fašisti. "Pētījuma" statusa piedēvēšana politiska rakstura sacerējumiem, tiek īstenota ar mērķi mākslīgi piedēvēt tiem nozīmi un uzrunāt auditoriju, kurai nav zināšanu un izpratnes par sociālo zinātņu metodoloģiju.


[1] https://newinform.com/75864-pribaltika-ispugalas-russkoi-pravdy-latviya-soprotivlyaetsya-rossiyanam

[2] https://imhoclub.lv/ru/material/ohota_na_vedm?act=collapse

[3] http://baltnews.lv/news/20160807/1017195701.html

[4] https://ru.sputniknewslv.com/Latvia/20160810/2584528.html

[5] http://vesti.lv/news/rossiiskaya-zhurnalistka-o-russkih-latvii-oni-ne-doedayut-im-nedostupna-medicina

[6] http://grausti.riga.lv/lv/vidi_degradejoso_buvju_saraksts/

[7] https://ritvars.files.wordpress.com/2013/11/nac_sast_riga.jpg?w=600

[8] http://dati.e-skola.lv/lv/interaktiva-karte/pirmsskolu-karte

[9] http://www.sus.lv/sites/default/files/media/faili/rigas_iedzivotaju_aptauja_2016.pdf

[10] http://data.un.org/Data.aspx?d=MDG&f=seriesRowID%3A566

[11] https://www.ifpri.org/publication/2017-global-hunger-index-inequalities-hunger

[12] http://www.worldlifeexpectancy.com/cause-of-death/malnutrition/by-country/

[13] http://www.oecdbetterlifeindex.org/topics/safety/

[14] https://www.numbeo.com/crime/rankings_by_country.jsp?title=2017-mid®ion=150

[15] http://www.investeriga.lv/wp-content/uploads/2017/03/pdf-R%C4%ABgas-ekonomikas-profils-2017-LAT.pdf

[16] http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47466-latvija-godina-samnera-velsa-deklaracijas-baltijas-valstu-okupacijas-neatzisanas-politikas-75-gadadienu

[17] http://www.va.lv/sites/default/files/lv_psrs_2017_final3-1.pdf

[18] Daina Bleiere et al., Latvijas vēsture: 20. gadsimts. Red. I. Feldmanis (Rīga: Jumava, 2005)

[19]http://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2013_files/1numurs/D_Bleiere_Visparejas_izglitibas_sovetizacija_LVIZ_2013_1.pdf

[20] https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/12092017-zhurnalist-sovetskoe-proshloe-stran-pribaltiki-bylo-verkhom-ikh-dostizheniy/

[21] https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/5/54/European_union_erdf_map_en.png

[22] https://www.washingtonpost.com/news/worldviews/wp/2013/10/31/how-the-worlds-populations-are-changing-in-one-map/?utm_term=.b952fe79ec4e

[23] https://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.MKTP.CD?locations=LV

[24] https://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.MKTP.PP.CD?locations=LV

[25] https://data.worldbank.org/indicator/SP.DYN.LE00.IN?locations=LV

[26] https://www.makroekonomika.lv/latvijas-iekszemes-kopprodukts-un-nacionalais-kopienakums

[27] http://www.doingbusiness.org/rankings

[28] https://taxfoundation.org/2016-international-tax-competitiveness-index/

[29] http://www.heritage.org/index/ranking

[30] http://hdr.undp.org/sites/default/files/HDR2016_EN_Overview_Web.pdf

[31] http://reports.weforum.org/global-gender-gap-report-2016/rankings/

[32] https://www.globalinnovationindex.org/

[33] http://www.socialprogressindex.com/?code=LVA

[34] https://www.rubaltic.ru/news/20092017-issledovanie-pribaltike-ugrozhaet-ukrainizatsiya/?sphrase_id=1131

[35] https://www.rubaltic.ru/upload/medialibrary/36e/36e92b665d141ff062dd47c5494e2b4c.pdf

[36] David Sanders, "Behavioural Analysis" in David Marsh and Gerry Stoker (eds.) Theory and Methods in Political Science, sec. ed., New York: Pelgrave Macmillan, 2002.