Arnis Vērzemnieks: Dubultie standarti dažādām nozarēm?  (30)

Šobrīd Finanšu ministrija intensīvi diskutē ar sociāljaiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām par reformas ietvaros īstenojamajiem pasākumiem un viens no priekšlikumiem kompensējošajiem mehānismiem ir par 30% paaugstināt azartspēļu nodokli un atgriezties pie laimestu aplikšanas ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli. Protams, azartspēļu nozare un tās aplikšana ar lielākiem nodokļiem gandrīz katru gadu ir bijusi daļas politiķu dienaskārtībā, kad ir nepieciešams rast papildu līdzekļus kādām vajadzībām, vai tādu vai citādāku iemeslu dēļ kompensēt kārtējos budžeta caurumus.

Tāpat ir skaidrs, ka iniciatīva būs sabiedriski populāra un viegli "pārdodama", jo azartspēļu nozare "ir slikta un likvidējama" jau pēc noklusējuma. Tomēr 30% pieaugums, pie tā, ka nozares apgrozījums pagājušajā gadā audzis par 4% un lielākā daļa nozares uzņēmumu strādā uz rentabilitātes robežas ir ne tikai pretrunā ar Ekonomikas ministra apgalvojumu par saprātīgiem pieauguma tempiem, bet arī var radīt virkni citu negatīvu seku.

Jāatgādina arī, ka Finanšu ministre valdības sēdē, izskatot jautājumus, kas saistīti ar nodokļu reformu, minēja, ka azartspēļu nozarei tikšot piedāvāts samērīgs pieaugums. Domāju, ka 30% nu nekādi neiekļaujas kategorijā "samērīgs".

Vienlaikus arī lēmumu pieņēmējiem būtu svarīgi atcerēties vienu senu un vienkāršu patiesību – esot pieprasījumam, būs arī piedāvājums; jautājums vai tas būs legāls vai nelegāls. Ar šo atkāpi vēlējos norādīt uz to, ka Finanšu ministrija veicot savus aprēķinus nav ņēmusi vērā šāda lēmuma iespējamās sekas - proti, matemātiski aprēķini par budžeta ieņēmumu pieaugumu ne vienmēr materializējas dzīvē.

Proti, nozare ir veikusi aprēķinus par iespējamajām šāda lēmuma sekām un ir skaidrs, ka prognozes nepiepildīsies, jo visas reformas rezultātā legālie komersanti būs spiesti veikt savu izmaksu optimizāciju – samazināt ekspluatējamo iekārtu un spēļu vietu skaitu, atbrīvot lielu skaitu darbinieku, kā arī veikt citas uz optimizāciju vērstas aktivitātes, tai skaitā, arī pārtraukt savu darbību pilnībā.

Pēc šo aktivitāšu īstenošanas, paredzams ka kritīsies ne tikai valsts, bet arī pašvaldību budžetu ieņēmumi, kā arī tiks pavērtas plašas iespējas nelicenzēto azartspēļu pakalpojumu nodrošinātājiem izvērst savu darbību. Respektīvi šādas lēmuma sekas drīzāk būs defektīvas, jo šobrīd azartspēļu nozare Latvijā funkcionē labi – nelegālā sektora nav, par darbiniekiem tiek maksāti nodokļi, nozare dod ikgadēji prognozējamu pienesumu valsts budžetā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, rodas virkne jautājumu par politikas veidotāju motivāciju pieņemot lēmumus bez detalizēta seku izvērtējuma, kas var novest pie negatīvām sekām valstij un visai sabiedrībai kopumā. Ir skaidrs un saprotams, ka nodokļu sistēmā ir nepieciešamas reformas, bet rodas jautājums – par kādu cenu un kādiem līdzekļiem tas tiek darīts un kādēļ tik bieži tiek ignorētas iepriekš slēgtās vienošanās ar nozari (2013. gada vienošanās paredz nodokļu nepaaugstināšanu nozarei).

Šajā gadījumā – 30% nodokļa kāpums principā nozīmē legāla un nodokļus maksājoša biznesa daļēju iznīcināšanu un vienmēr der atcerēties, ka pieprasījums pēc šī izklaides veida ar to nebeigsies, tikai tajā gadījumā valsts kase no nelegālajiem azartspēļu organizētājiem neiegūs nevienu eiro.