Arnis Vērzemnieks: Ko partijas solīja, un kas ir izdarīts  (37)

Ja runājam par populistiskiem solījumiem, priekšvēlēšanu programmas ir īstā vieta, kur tos meklēt.

Nevarētu teikt, ka pensionāri un to labklājība būtu bieži pieminēta tēma šajos 4000 rakstu zīmju dokumentos. Talkā ņēmu arī pilnās programmas tiem politiskajiem spēkiem, kuriem tādas ir atrodamas. Visi solījumi, kuri attiecināti uz pensionāru dzīves kvalitātes celšanu, ir diezgan vispārīgi, bet šo problēmu, ka trūkst kvantitatīvi nosakāmi vai reālā laika posmā sasniedzami mērķi, var attiecināt gandrīz uz visām Latvijas partiju programmām. Tomēr tikai godīgi būtu ik pa mirklim atgādināt mūsu politisko partiju solījumus pašām partijām, sabiedrībai un šajā gadījumā tieši esošajiem un nākošajiem pensionāriem.

Apskatot koalīcijā esošās partijas, kā pirmo var minēt partiju "Vienotība", kura jautājumam par pensionāru labklājību tieši nepieskaras. Tomēr partijas priekšvēlēšanu programmā tiek aprakstīta nodokļu politikas veidošana. Un tā kā pensionāri arī ietilpst pie nodokļu maksātājiem, "Vienotības" mērķis mazināt nevienlīdzību, taisnīgāk sadalot nodokļu slogu starp iedzīvotājiem ar zemiem un augstiem ienākumiem, saglabājot vidēji zemu nodokļu slogu kopumā – attiecas arī uz pensionāriem. Un par taisnīgu rīcību nevar saukt nodokļa iekasēšanu no visu mūžu smagi strādājuša cilvēka vienīgajiem ienākumiem jeb pensijas. Tādēļ Labklājības ministram Jānim Reiram (Vienotība) būtu aktīvāk jāiesaistās šajā diskusijā par taisnīgu attieksmi pret pensionāriem.

Partijas "Zaļo un zemnieku savienība" nospraustie mērķi līdzinās "Vienotības" mērķiem to nenoteiktības ziņā: "uzlabosim sociālo pabalstu sistēmu, rūpēsimies par ģimenēm ar bērniem. Pensiju indeksācijā ņemsim vērā uzkrāto darba stāžu." Visi solījumi ir pozitīvi, bet nevienā mirklī nav pateikts, kā šie mērķi tiktu piepildīti. Tomēr partija pieskaras arī tieši ar pensionāru labklājību saistītiem jautājumiem, pieminot pensiju indeksāciju, kas jāsasaista ar uzkrāto darba stāžu. Kā 2015. gada augustā sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, lielāka pensiju indeksācija būtu plānota šī gada beigās. Ir pozitīvi, ka varam sasaistīt programmās minētos solījumus ar reālām rīcībām un atbalstu pensionāru aktīvistu virzītājām iniciatīvām. Jāatzīmē, ka ZZS frakcijas sastāvā ir arī Latvijas Pensionāru Federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš, kurš gan pretēji Pensionāru federācijas pieņemtajam lēmumam par atbalstu iniciatīvai, ir paudis noraidošu attieksmi idejai par nodokļa atcelšanu pensijām. Vai tas būtu partijas diktāts?

Vislielāko rūpi, skatoties pēc partiju programmām, par pensionāriem ir uzņēmusies partija "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai" – "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK"", kura kā vienu no partijas mērķiem ir uzstādījusi atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli valsts pirmā līmeņa pensijām. Tas nozīmē, ka šai partijai, kandidējot Saeimas vēlēšanās, mērķis atbrīvot pensionārus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas nelikās tik neizpildāms, kā Finanšu ministrijas ierēdņi šogad vairākas reizes ir apgalvojuši. Šis ir jautājums par politisko gribu. Ļoti ceru, ka Nacionālās apvienības deputāti sekos savā programmā rakstītajam un Saeimā atbalstīs iniciatīvu "Pensija bez nodokļa".

Nacionālās apvienības mērķos ietilpst arī sasaistīt pensionāra bērnu sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ar vecāku pensiju, aprēķinot 5% piemaksu no iepriekšējā gadā veiktajām vidējām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šādi tiktu veicināta sabiedrības izpratne par to, ka valsts iespējas uzturēt pensionārus ir tieši saistītas ar nodokļu maksātāju skaitu un netieši veicinās demogrāfiskās situācijas uzlabošanos.

Nonākot līdz opozīcijai, redzam, ka situācija ar populistiskiem saukļiem nav citādāka kā koalīcijas partijām. Partija "Latvijas Reģionu apvienība" sola nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi pensijas vecuma cilvēkiem. Šādi formulējot var izvairīties no konkrētām rīcībām, jo dzīves kvalitāti var uzlabot kā finansiālais atbalsts, tā pensionāru iesaistīšana sabiedriskajās aktivitātēs un radošajos pulciņos. Neredzam kvantitatīvi mērāmus mērķus, piemēram, palielināt piemēroto indeksu pensijām vai palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu.

Vienīgā sevi kā sociāldemokrātisku pozicionējošā partija "Saskaņa" rosina noteikt no ienākuma līmeņa atkarīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Šim būtu jāattiecas arī uz pensionāriem, kur vidējās pensijas lielums ir 293 eiro, no kuriem tāpat tiek novilkti nodokļi 23% apmērā no summas, kas pārsniedz 235 eiro. Partijai būtu jāiestājas par saviem solījumiem un vai nu jārosina atcelt IIN vecuma pensijām, vai arī jāceļ ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, ko arī partija bija solījusi.

Abstrakti iedzīvotāju vecumdienu uzlabošanai pievēršas partija "No sirds Latvijai", solot padarīt pensiju sistēmu saprotamu, godīgu un jēgpilnu. Partija arī sola vecuma pensiju aprēķinā nodrošināt pozitīvu pensiju kapitāla indeksu. Šobrīd valdība ir paziņojusi, ka "krīzes laika" pensijas tiks pārrēķinātas, tādējādi tiem, kas pašlaik saņem ar negatīvu indeksu aprēķinātās pensijas, tiks nodrošināta iespēja saņemt taisnīgas pensijas. Tomēr, skatoties uz to, ka Sociālo un darba lietu komisijā, kura izstrādāja šos likuma grozījumus, ir tikai viens partijas "No sirds Latvijai" pārstāvis, īpaši saistīt šos rezultātus ar izteiktajiem solījumiem nevaram.

Rezumējot visu partiju solījumus un apgalvojumus, redzams, ka visas partijas kaut ko sola pensionāriem - dažas konrētāk, dažas vispārīgāk. Ir partijas kuru solījumi ir skaļi, bet pagaidām reālus darbus neesam redzējuši. Protams, ikdienas notikumu straumē ir viegli aizmirst kādu laiku atpakaļ nospraustos mērķus, bet šis Saeimas sasaukums tūlīt būs nostrādājis pusi no sava laika, kas ir labs atskaites punkts partijām izvērtēt solīto un izpildīto.