Foto: RIA Novosti/Scanpix
Es ļoti reti rakstu par lielās politikas notikumiem, kariem un katastrofām. Pat, ja ir ko teikt. Vienkārši tāpēc, ka par to tāpat jau visi raksta, tai skaitā autori, kuri ir daudz kompetentāki par mani šajos jautājumos. Un arī tagad nerakstītu, ja tā būtu normāla rūgta traģēdija: mūžīga piemiņa upuriem, līdzjūtības tuviniekiem, lāsts un taisnīgs sods slepkavām. Tomēr pēc pirmā šī šausmīgā stāsta cēliena sāk attīstīties otrs - mazāk traģisks, bet daudz nelietīgāks. Un tad nu gribētos izteikties.

To, ka pasažieru lidmašīnu notrieca prokrieviskie teroristi, neapšauba praktiski neviens - un, pirmkārt, jau tie, kas ar putām uz lūpām pašreiz kliedz par "ukraiņu pēdām" - viņu rīcībā jau nu noteikti ir precīza dokumentāra informācija, simts punkti! Tiešu un netiešu liecību ir vairāk nekā vajadzīgs; ir pat Staļinam tik mīļā "pierādījumu karaliene" - galvenā bandīta Girkina personīgā atzīšanās (tiesa gan, sajaucot "Boeing" ar AN-26).

Teroristi būtu varējuši atzīties, ka notriekuši laineri kļūdas pēc, noturot to par kara lidmašīnu (un tā, visticamāk, arī būtu bijusi taisnība); protams, tas nedzēstu viņu vainu, bet būtu bijis godīgi un cilvēcīgi. Tā vietā - vai nu pašu gļēvuma un dumības dēļ, vai arī no bailēm bikses pietaisījušo Kremļa "stratēģu" samācīti, viņi iesaistījās kaunpilnā padarīšanā ar "melnajām kastēm", sāka traucēt glābēju darbam, zagt un atdot bojāgājušo ķermeņus, rīkot šantāžu par pielaišanu / nepielaišanu katastrofas vietai. (Par neveiklajiem mēģinājumiem attaisnoties es pat nerunāju.)

Rezultātā simtiem līķu vairāk nekā diennakti nogulēja uz zemes, bet pēc tam iestrēga refrižeratorvagonos. Viszaimojošākā un necilvēcīgākā attieksme pret nevainīgiem upuriem! Bandīti izrādījās vēl lielāki atkritumi, par kādiem viņus uzskatīja. Pieļauju, ka pēc šīs cūcības vairs nevienam nenāks prātā viņus saukt par romantiķiem un "čegevarām"… (Nemaz neizslēdzu, ka ukraiņi arī kaut ko nolaiduši šķērsām, bet tajā vietā taču saimnieko un situāciju kontrolē separātisti.) Slepkavība, un pēc tam piesmiešana.

Tagad Maskava. Par nelietīgo propagandu pat nerunāšu - par to jau viss pateikts. Atzīmēšu tikai pašu "kreatīvāko" versiju: izrādās, ka ukraiņi tēmējuši uz Putina lidmašīnu. Tēmēja, netēmēja - bet trāpīja precīzi. Trīs dienas mazais paklusēja (vai nu cerēja, ka nekas nebūs, vai gaidīja lietisko pierādījumu iznīcināšanu Doņeckā), bet tagad jau lokās kā zutis uz pannas. Jāreaģē uz draudiem no dažādām pusēm. No vienas puses: vēl stingrākas rietumu ekonomiskās sankcijas un reāla perspektīva kļūt par izstumtās valsts prezidentu - noziedznieku. No otras puses: paniskas bailes, ka savu (paša uzkurināto) agresīvo līdzpilsoņu priekšā izrādīsies vārgulis, kā arī iespējamais konflikts ar varas "ērglisko" spārnu - un tie nav leļļveidīgie "krievu pasaules" ideoloģijas muļķīši, bet nopietni tēvoči no Aizsardzības ministrijas, FDD un Prezidenta administrācijas.

Pirmais variants - ļoti nepatīkami un civilizētas Krievijas gals; otrs - personiskās karjeras krahs un bīstami dzīvībai. Skaidrs, ka drauds Nr.2 ir spēcīgāks, bet tomēr… Vēl pirms mēneša Putinā nobrieda nepieciešamība distancēties no Donbasa "bratvas", kurā darbojas daudzi pārāk trauksmainie un pilnīgi nekontrolējamie. Tomēr nolēja atbalstu "Jaunkrievijai" viņš tikai ik pēc stundas un pa tējkarotītei, jo baidījās no reakcijas paša zemē. Nu ir parādījusies vairāk nekā pateicīga iespēja, kuru gaida visa pasaule - izliet vienā piegājienā visu glāzi. Bet kā tautai, kas būs vīlusies, paskaidrot, ka tādā veidā viedais Putins ir izglābis iespējas Krievijā sarīkot 2018.gada pasaules čempionātu futbolā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!