Mārtiņš Apinis: Vēl ir laiks investēt naftā

Cenu kāpums varētu turpināties
Kārtējā ikmēneša ziņojumā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) nākusi klajā ar paziņojumu, kurā izteiktas prognozes par naftas patēriņa palielināšanos, tādējādi melnā zelta tirgus buļļiem dodot sparu jauniem pirkumiem. Saskaņā ar IEA prognozi, pasaules pieprasījums pēc naftas šogad sasniegs caurmērā 84,3 miljonus barelu dienā kas ir par 0,3 miljoniem naftas vairāk, nekā aģentūra paredzēja mēnesi iepriekš. Prognozes pārskatītas, ņemot vērā ne tikai ieilgušo ziemu un auksto laiku februāra beigās un marta sākumā, bet arī gaidāmo ASV ekonomikas pieaugumu un pieprasījuma palielināšanos Ķīnā. Lai gan naftas piegādes februārī pasaulē ir palielinājušās par 885 tūkstošiem barelu dienā, tādējādi sasniedzot iepriekš paredzēto patēriņu, un rezerves ASV ir palielinājušās, aģentūra norāda, ka cenu pieaugums ir pamatots, jo tas saistīts ar naftas rezervju samazināšanos Eiropā, kā arī Āzijas un Klusā okeāna reģionā, īpaši Ķīnā, kura pēdējo gadu gaitā uzrāda ļoti strauju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu.

Rietumu bankas Investīciju pārvaldes departamenta Analītiskās nodaļas vadītājs Leonīds Aļšanskis uzskata, lai gan palielinās pieprasījums, īpaši Ķīnā un Indijā, kas strauji attīstās, liela šā pieauguma sastāvdaļa ir spekulatīva. “Citiem vārdiem runājot, mēs neatbalstām daudzu analītiķu izteikto ideju, ka tagad fiksētajam cenu kāpumam ir tikai objektīvi iemesli un tuvākajā laikā tas var izvest “melnā zelta” cenas uz līmeni līdz 80 ASV dolāriem par barelu. Pēc mūsu domām, daudz reālāks šķiet scenārijs, ka šogad naftas cenas, sasniedzot līmeni tuvu 60 dolāriem par barelu, pagriezīsies un uz garo spekulatīvo pozīciju slēgšanas viļņa uzrīkos tikpat strauju cenu kritienu uz leju zonā 30-40 dolāru diapazonā par barelu,” norāda tirgus eksperts.

Tirgus pieradis pie augstām cenām
Cerības uz strauju naftas cenu pazemināšanos nerada arī galveno naftas piegādātāju paziņojumi. Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC jau sākusi runāt par 40-50 dolāru par barelu koridoru kā pilnīgi pieņemamu, salīdzinājumā ar 22–28 dolāriem pirms pāris gadiem, pašreizējo konjunktūru skaidro Parex bankas investīciju kompānijas Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. “OPEC pumpji strādā gandrīz uz pilnu jaudu, un vienīgi Saūda Arābija spēj var kāpināt ražošanas apjomus. Jāatceras arī, ka OPEC nafta izplūst straujāk nekā tiek atrasta jauna - 2004. gadā aizvietošanas rādītājs bija tikai 70%, pie tam visā pasaulē jaunu atradņu apgūšana kļūst arvien grūtāka un tāpēc dārgāka, “ piebilst analītiķis.

Viņš stāsta, ka naftas ražotāji neuzskata sevi par pasaules izspiedējiem, aizbildinoties, ka ar augstākām cenām tiek kompensēts dolāra vērtības kritums. Nedrīkstot aizmirst arī par ģeopolitisko faktoru - Irākas naftas vadi ir pakļauti pastāvīgai sabotāžai, ASV konfliktē ar Irānu, bet Venecuēlā saglabājas saspīlēta situācija. Turklāt naftas tirgū iesaistās arvien jauni investīciju fondi. To naftas pozīcijas ir rekordaugstas, un šim tehniski spekulatīvajam faktoram ir milzīga ietekme uz naftas cenām pasaules tirgū. “Visticamāk, ka Brent cena savu maksimumu vēl ne tuvu nav sasniegusi un šogad tās vidējā cena varētu būt ap 50 dolāriem par barelu. Kurināmās degvielas un dīzeļdegvielas cenas šobrīd turas tik augstas galvenokārt netipiski auksto laika apstākļu dēļ gan ASV ziemeļos, gan Eiropā. Kad laiks beidzot kļūs siltāks, šajā segmentā cenām vajadzētu atkāpties,” prognozē Parex bankas Izejvielu tirdzniecības nodaļas vadītāja Kristela Maklaflina.

Tiek paaugstināti reitingi
Vispārējā cenu kāpumā ieguvēji ir ne tikai uz cenu pieaugumu orientētie naftas tirgus dalībnieki, bet arī vairākas naftas kompānijas un to akcionāri, kuri uz uzņēmumu lielākas peļņas rēķina iegūst uz akciju, kā arī uz kompāniju emitēto vērtspapīru cenu kāpuma fondu tirgū. Februāra beigās un marta sākumā naftas kompāniju akciju cenas sasniedza jaunu pēdējā gada maksimumu. Kā raksta finanšu portāls K2Kapital, februāra beigās Prudential Equity Group analītiķis Maikls Majers paaugstinājis naftas un gāzes sektora investīciju reitingu no neutral līdz favorable, tādējādi rekomendējot investoriem akumulēt melnā zelta un ar šo sektoru saistīto kompāniju akcijas. Līdztekus viņš paaugstinājis pasaules lielākās naftas kompānijas Exxon Mobil reitingu no neutral līmeņa līdz overweight, norādot gan uz kopējo naftas cenu kāpumu pasaules preču biržās, gan uz kompānijas finansiālo situāciju.

Kā liecina tirdzniecības statistika, 11.marta biržas tirdzniecības sesijas beigās kompānijas akciju cena bija 61,05 dolāri. Ņemot vērā šos datus, Thomson / First Call veiktās analītiķu aptaujas rezultāti liecina, ka potenciālais Exxon akciju cenu pieaugums jau sevi lielā mērā bija izsmēlis. Saskaņā ar 15 analītiķu aptaujas rezultātiem vidējā prognoze liecina, ka tuvākā gada laikā kompānijas akciju cena varētu atrasties 62 dolāru līmenī, optimistiskākajiem brokeriem gan norādot, ka tā varētu uzkāpt līdz pat 71 dolāram. M. Majers prognozē, ka tuvāko trīs gadu laikā skaidras naudas plūsma kompānijā būs vairāk nekā pietiekama, lai atļautu uzņēmumam finansēt programmu, kuras realizācija ļaus palielināt gan naftas un gāzes ieguvi, gan šo enerģētikas resursu rezerves. Šādu pašu investīciju reitingu analītiķis saglabājis arī ConocoPhilips un Marathon Oil akcijām, tajā pašā laikā saglabājot neutral reitingu Chevron Texaco, kā arī BP un Royal/Dutch Shell akcijām. Attiecībā uz ConocoPhilips akcijām Thomson / First Call aptaujas dati liecina, ka tām ir nedaudz lielāks cenu pieauguma potenciāls nekā Exxon. Tuvākā gada laikā analītiķu vidējā prognoze paredz to cenas paaugstiānšanos līdz 113 dolāriem, savukārt augstākā prognoze - līdz 132 dolāriem salīdzinājumā ar 105,59 dolāriem 11.marta tirdzniecības sesijas beigās. Līdzīgi ir ar Marathon Oil, kurai vidējā vērtspapīru tirgus prognoze tuvākajos 12 mēnešos paredz kāpumu līdz 49 dolāriem, savukārt augstākā - līdz 59 dolāriem par akciju salīdzinājumā ar 45,93 dolāriem 11.marta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdī.

Plašs ieguldījumu instrumentu klāsts
Kā izteicās Z.Vaikulis, Latvijas investori naftas instrumentu pieejamības ziņā arī var mesties iekšā naftas tirgus spekulāciju virpulī, ja vien to atļauj nervi un rocība. Pēc L.Aļšanska stāstītā, Rietumu bankas piedāvāto instrumentu klāts variē, sākot ar ieguldījumiem dažādu valstu - Krievijas, ASV, Eiropas, Japānas un Krievijas - naftas ieguves un pārstrādes kompāniju akcijās un obligācijās un beidzot ar ieguldījumiem naftas nākotnes kontraktos un opcijās Ņujorkas un Londonas preču biržās, kas pēdējā laikā piedzīvo aizvien pieaugošu popularitāti.

Parex banka jau vairākus gadus interesentiem piedāvā iespējas investīciju iespējas visos Londonas Starptautiskajā naftas biržā (IPE - International Petroleum Exchange) un Ņujorkas Merkantilajā biržā (NYMEX - New York Mercantile Exchange) tirgotajos naftas kontraktos - gan Brent, gan WTI naftas, kā arī dīzeļdegvielas, kurināmās degvielas un benzīna nākotnes darījumiem un opcijām ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā citur pasaulē. Naftas un tās produktu nākotnes kontraktu apmērs ir salīdzinoši liels - piemēram, jēlnaftas viena kontrakta apjoms ir 1 000 barelu, Ņujorkā tirgoto destilātu (benzīna un dīzeļdegvielas) kontrakta apjoms ir 42 000 galonu, bet Londonā destilāti tiek tirgoti paketēs pa 100 tonnām. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā šā brīža cenas, naftas un tās produktu kontraktu vērtība ir aptuveni 50 000 dolāru. Kontrakts nav jāpērk par pilnu summu - pietiek, ja investors iemaksā drošības depozītu, kura minimālo apjomu nosaka birža - IPE vai NYMEX. Tādējādi kontrakts tiek pirkts ar plecu, kā tas notiek maržinālajā valūtas tirdzniecībā. Piemēram, Brent aprīļa kontraksts (maksā aptuveni 53 000 dolāru) iegādei nepieciešami vismaz 3 600 dolāri, bet benzīna kontraktu Ņujorkā, kas maksā aptuveni 65 000 dolāru, var nopirkt par 5 400 dolāriem. Kā zināms, pleca izmantošana ievērojami paaugstina riska pakāpi un, ja investoru tas neapmierina, lai plecu samazinātu, kontrakta pirkšanai attiecīgi jāiemaksā lielāka summa. Komisijas maksa par darījumu ar jebkuru nākotnes kontraktu ir 20 dolāru. Respektīvi, spekulācijas ar naftu nav lētas un investoram ar pārsimts latiem šis tirgus ir nepieejams. Protams, var veidot individuālu ekspozīciju naftas sektoram, pērkot naftas kompāniju akcijas. Diversifikācijas palielināšanai un investīciju termiņa pagarināšanai var palīdzēt investīciju fondi, kuri orientējas uz konkrēto sektoru, kā, piemēram, Šveices bankas UBS Enerģētikas akciju fonds, tomēr arī šajā gadījumā jārēķinās ar sākotnējo minimālo ieguldījumu summu - aptuveni 2 000 dolāru.

Kā stāsta Z.Vaikulis, tiešāku ekspozīciju uz izejvielu tirgu var iegūt ar hedžfondu starpniecību, kuri nodarbojas ar nepastarpinātām spekulācijām naftas un destilātu tirgū, tomēr te minimālais ieguldījumu apjoms ir vēl lielāks. “Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā hedžfondu interese par izejvielu tirgu ir milzīgi augusi un jau ilgāku laiku tiek runāts, ka tieši pieaugusī spekulantu aktivitāte ir uzdzinusi naftas cenas šībrīža augstumos. Arī Parex klientu vidū kāre pēc spekulācijām ar naftas kontraktiem ir būtiski augusi līdz ar naftas cenu augšupeju un tā izraisīto sabiedrības pastiprinātu interesi par šo segmentu,” rezumē Parex pārstāvošās ieguldījumu kompānijas analītiķis.

Tiek novērtētas pievilcīgākās kompānijas
Lai arī vadošo naftas kompāniju akcijas kā Rietumos, tā arī Krievijā tagad atrodas sava vēsturiskā maksimuma līmenī, tās saglabā savu pievilcību investoru acīs. Tas izskaidrojams ar pēdējos gados vērojamo naftas cenu pieaugumu un ar to saistīto naftas kompāniju peļņas kāpumu. Pēc L.Aļšanska domām, izdarot izvēli par investīcijām uz Rietumiem vai uz Austrumiem, jāņem vērā, ka kopš 2000.gada strauji augušās Krievijas akcijas pēc daudziem finanšu koeficientiem ir pietuvojušās Rietumu kompānijām un tās tagad nevar vērtēt kā par maz novērtētas.

“Ja skatāmies uz vienu no svarīgākajiem finanšu koeficientiem P/E (cena/peļņa), tad naftas sektoram tas tagad sastāda vidēji 12-15, kas pats par sevi ir labs rādītājs salīdzinājumā ar citiem sektoriem. Turklāt tādām kompānijām kā amerikāņu ConocoPhilips, norvēģu Statoil un Krievijas Tatņeftj šis rādītājs ir mazāks par 10 (9,5, 9,9 un 6,5), kas norāda uz to pārāk mazu novērtējumu attiecībā pret tirgu. Piemēram, tas pats rādītājs amerikāņu Exxon Mobil un britu British Petrolium pārsniedz 15,” skaidro Rietumu bankas pārstāvis.

Izvēloties akcijas investīcijām, jāizvērtē ne tikai iepriekš minētais rādītājs, bet arī citu faktoru kopums. “Mēs rekomendējam ņemt vērā arī attiecības price to book (akcijas tirgus cena/grāmatvedības cena). Šis rādītājs tagad naftas kompānijām stipri atšķiras, tomēr vidēji ir 2-3. Tāpēc tai pašai Tatņeftj ar šo rādītāju, kas nedaudz pārsniedz 1, Krievijas Surgutņeftjegaz uz amerikāņu ConocoPhilips ar rādītāju, kas nedaudz pārsniedz 1,5, ir labas iespējas arī turpmākam akciju tirgus cenas pieaugumam,” vērtē L. Aļšanskis.