![Jānis Sils: Par ģimeni Jānis Sils: Par ģimeni](https://images.delfi.lv/media-api-image-cropper/v1/undefined.jpg?w=550&h=300)
Tieši tādēļ pašreizējās pasaules kārtības noteicēji tik lielu vērību pievērš ģimenes graušanai. Sagraujot ģimenes, tiek iegūta viegli ietekmējamu indivīdu masa. Viegli ietekmējamu, jo tiem nav ieaudzināta izturēšanās modeļa, kā arī skaidras izpratnes par labo-ļauno, pamatzināšanu par dabiskām un normālām attiecībām sabiedrībā un ģimenē, izpratnes par dabisko kārtību. Rietumu pasaulē triumfējošā ekonomiskā domāšana ir izmainījusi arī ģimenes jēdziena saturu, piešķirot tam mājsaimniecības nozīmi. Šīs nianses tālākā attīstība ir pieļāvusi situāciju, kad par ģimeni tiek dēvēta arī homoseksuālistu kopdzīve.
TV un citos masu saziņas līdzekļos izvērstā antiģimenes propaganda nav nejauša. Tā ir apzināta darbība, kuras mērķis ir graut tradicionālos sabiedrības pamatus, lai izveidotu jau minēto bezkultūras sabiedrību. Kas tiek propagandēts? Jauniešiem - ka mainīt draugus (puišiem meitenes un otrādi) ir «forši un stilīgi». Pieaugušajiem - ka ikvienam sevi cienošam cilvēkam vēl bez sievas vai vīra noteikti jābūt arī mīļākajam. Papildus visam itin bieži varam redzēt vai lasīt intervijas ar viendzimuma laulībā esošajiem. Mērķis ir sasniegts, ja par kādu no šīm lietām cilvēks saka: “Kas tur slikts?”
Otra, ne mazāk spēcīga svira, kas tiek izmantota tautu pamatu šķobīšanai - ģimeņu graušanai -, ir propagandētais viedoklis par ekonomiskajiem priekšnosacījumiem. Jau pārsteidzoši bieži nākas dzirdēt: vispirms laba izglītība, tad darbs, tad dzīvoklis ar visu nepieciešamo, mašīna, ārzemju ceļojumi un visbeidzot ģimenes pieaugums. Ja šāda izpratne būtu bijusi senčiem, mūsu uz pasaules nebūtu. Veidojot cilvēkos šādu izpratni, tiek panākts, ka galvenais uzsvars tiek likts uz ekonomisko labklājību, pēcnācēju radīšanai labvēlīgāko mūža daļu bieži iztērējot jau minētajās dziņās pēc iedomātām vajadzībām un galu galā iegādājoties mājdzīvnieku. It īpaši rietumvalstīs bieži sastopami precēti bezbērnu pāri, kuri lutina kādu suni vai kaķi un pēcāk visu mantojumu novēl dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijām. Bērns ir ekonomiski neizdevīgs projekts.
Ja šādu izlaidību var atļauties lielās nācijas - franči, vācieši, angļi -, tad Latviešiem tas ir dzīvības un nāves jautājums. Kā zināms, ģimenes veidošana ir arī viens no Latviešu cilvēkpienākumiem (Dievu turēt, zemi turēt, ģimeni turēt). Protams, izklausās smagnēji - bērni kā pienākums. Tas nebūtu jāsaka, ja apstākļi būtu normāli. Tad katram pašam tas būtu skaidrs. Gadu tūkstošiem ilgi pasaules tautām tas ir bijis skaidrs. Un kurām nav bijis, par tām runājam pagātnes izteiksmē. Bez spēcīgām ģimenēm, kurās bērnus no mazotnes audzinātu par pilnvērtīgiem cilvēkiem, savas tautas piederīgajiem, arī Latvieši var pievienoties to pulkam.
23.jūlijā “Klubs 415” rīkos sapulci Dieva un ģimenes godināšanai, ceram, ka to atbalstīs arī kristīgo konfesiju vadība. Parādīsim, ka ģimene ir laime un svētums, un nelaimīgs tas, kam šīs izpratnes nav, vai kurš to iemainījis pret citu.