Tas, kurp noved idiotiska imigrācijas politika un tai sekojoša totāli iracionāla zemošanās vienas reliģiskās grupas priekšā, vislabāk Rietumu pasaulē ir redzams Lielbritānijā. Tā kā daudzi mūsu tautieši strādā vai ir strādājuši šajā citādi visādi jaukajā salā, tad arī daudziem Latvijas pilsoņiem būs jau radies priekšstats par to, ko nozīmē šādas tuvredzīgas iekšpolitikas sekas attiecībā pret vienu no pasaules lielāko reliģiju pārstāvjiem. Šīs politikas sekas pirmoreiz bija uzskatāmi redzamas jau 1989. gadā, kad izveidojās līdzīga situācija ar musulmaņu izcelsmes britu rakstnieku Salmana Rušdija grāmatu “Sātaniskās vārsmas”, kuru arīdzan miljoniem šo grāmatu nelasījušu musulmaņu uzskatīja par viņu reliģiju par zaimojošu, tāpat kā tagad, kad lielākā daļa no aizskartajiem, trakojošajiem musulmaņiem, nemaz nav ne pa gabalu redzējuši dāņu karikatūristu veikumu. Arī Rušdija grāmatas sakarā Lielbritānijas pilsētu ielās protesta demonstrācijās izgāja neskaitāmi musulmaņu tūkstoši, kas cita starpā, karsti vēlējās neķītrā Rušdija pēc iespējas mokpilnāku nāvi. Tas viss dziļi šokēja Lielbritānijas sabiedrību un arī tās politisko eliti, kas nez kāpēc uzskatīja, ka vienīgais veids, kā veidot attiecības ar saviem musulmaņu cilmes līdzpilsoņiem, ir izrādīt padevīgu piekāpšanos it visā, kas varētu aizskart šīs totalitārās reliģijas piekritējus. Piemēram, pērn britu karalistes bruņinieka kārtā tika iecelts britu Musulmaņu padomes vadītājs Ikbals Sakrāni, kas jau minētajā 1989, gadā pauda dziļi izjustu uzskatu, ka “”Sātanisko vārsmu” autoram nāve būtu pārāk viegls sods”. Minētais Sakrāni, cita starpā, tiek uzskatīts par mērenāko Lielbritānijas musulmaņu pārstāvi, tādējādi, lasītājs viegli var iedomāties, kas notiek radikālāko britu musulmaņu galvās. Diemžēl arī daļa britu sabiedrības ir aktīvi iesaistījušies visu to savas kultūras zīmju likvidēšanā, kas varētu aizskart viņu musulmaņu līdzpilsoņus. Vistraģikomiskākā no šīm aktivitātēm ir saistīta ar mums pazīstamā literārā varoņa Vinnija Pūka līdzgaitnieka Sivēntiņa attēlu likvidēšana no visas Lielbritānijas publiskās telpas – no vispārizglītojošo skolu grāmatām, plakātiem, suvenīriem, T- krekliem utt.
Tāpēc nav brīnums, ka Eiropā viskrāšņākie pravieša Muhameda karikatūrās aizskartā goda un cieņas aizstāvju plakāti ir redzami tieši Lielbritānijā notikušajās “svētā naida” paušanas demonstrācijās. Demonstranti un viņu viennozīmīgie plakāti gan netika publicēti vadošajos, politkorektajos medijos, piemēram, BBC, tāpēc šos jaukos attēlus var apskatīt tikai dažās pusamatieru lapās, piemēram, šeit, http://www.eurojihad.org/index.php? name=News&file=article&sid=1984. Angļu valodas nepratēju ieskatam aptuvenais šo plakātu saturs ir sekojošs: “Lai ripo islama apmelotāju galvas!”, “Esiet gatavi īstam Holokaustam!”, “Brīvība – ej ellē!”, “Eiropa ir vēzis, islams ir risinājums!” utt.
Tas, ka Eiropā jau tagad dzīvo desmitiem tūkstošu potenciālo vardarbīga džihada (islama svētā kara pret neticīgajiem) piekritēju, nebūtu nekāds liels jaunums, bet svarīgākais visā šajā ir kas cits. Varu saderēt, ka neviens no augstāk minēto plakātu autoriem netiks apcietināts un izsūtīts no Lielbritānijas, neskatoties uz to pilnīgi nepārprotamo fašistisko saturu. Kāpēc? Tāpēc, ka lielā daļā dažu Rietumeiropas valstu sabiedrību un to politiskajās elitēs ir vērojamas neslēptas BAILES izdarīt jeb ko, kas varētu aizskart šo valstu musulmaņu kopienu slimīgo pašcieņu un izraisīt vardarbīgu to pretreakciju.
Musulmaņu “svēto dusmu” formālie iemesli
Lielbritānijas piemērs lieliski ilustrē arī Latvijas potenciālās drošības dilemmas, ja, piemēram, tiks tālāk sekmīgi īstenota arī mūsu politiskās elites (piemēram, Tautas partijas) nez kāpēc atbalstītā musulmaniskās Turcijas uzņemšana Eiropas Savienībā, kas ļaus brīvi pārvietoties pa visu ES teritoriju jebkuram, pat pašam radikālākajam turku islamistam.
Taču, kamēr Turcijas “eiropizēšanas” vai Eiropas “pārturkošanas” projekts ir nākotnes miglā tīts, būtu lietderīgi paskatīties uz tiem aspektiem, kas tad ir izraisījis šo konkrēto musulmaņu dusmu agoniju? Teikšu uzreiz, ka tai faktiski nav nekāda nopietni ņemama sakara ar pašu karikatūru publicēšanu. Lai gan patiešām pravieša Muhameda attēlošana islamā nav diez ko akceptēta, nerunājot par pravieša kariķēšanu, taču gan senatnē, gan mūsdienās Muhameds ir ticis gan attēlots, gan arī pat kariķēts daudzas, jo daudzas reizes, ko labi ilustrē kaut vai šī mājas lapa (http://info2us.dk/muhammed/). Tam, ka karikatūru nosodīšanas demonstrācijas “pēkšņi” norit vienlaicīgi vairākus mēnešus pēc to publicēšanas, acīmredzot ir daudz triviālāks iemesls. Šķiet, ka islamistu organizācijas visā pasaulē labi ir pastrādājušas, lai noorganizētu šo visu šovu ārvalstu telekompāniju kameru priekšā. Kā trāpīgi izteicās britu laikraksta “Telegraph” žurnālists, vērojot Dānijas karogu masveida dedzināšanas un mīdīšanas šovu Palestīnā, viņa iepriekšējās vizītes laikā šajā reģionā netika manīts, ka jebkur varētu iegādāties tālās vikingu zemes karogu ar nīsto krusta simbolu, taču tagad visu Palestīnu ir pārpludinājuši milzīgi dedzināšanai, samīdīšanai un apspļaudīšanai paredzētu Dānijas karogu krājumi.
Lai nu sazvērestības teoriju mīļotāji turpina risināt šo mīklu, taču, lai arī cik organizēta nebūtu šī visa musulmaņu pasaules histērija, ir jāpaveras uz tiem galvenajiem formālajiem iemesliem, kāpēc tik daudzi musulmaņi ir gatavi iziet ielās un sirdsšķīsti ņemties ar demolēšanu, nāves draudu izteikšanu un citām aizraujošām padarīšanām. Vienkāršāk sakot, kas atšķir vidusmēra rietumnieku un viņa vērtības no vidusmēra tradicionāla musulmaņa vērtībām?
Pirmkārt un galvenokārt, musulmaņi visu savu dzīvi redz tikai caur reliģijas prizmu. Sekularizācija šajās sabiedrībās parasti tiek uzskatīta par murgainu un velnišķīgu Rietumu konceptu bez jebkādas vērtības. Tādējādi, lai ko arī musulmanis darītu, tas tiek izvērtēts, skatoties no Korāna un citos svētos rakstos rakstītā. Šeit būtiski ir piemetināt, ka šos svētos rakstus musulmaņi uztver lielākoties burtiski, tādējādi, ja Korānā ir rakstīts “nogaliniet ebrejus”, tad tas nozīmē tikai to un neko citu. Protams, absolūtajam vairākumam musulmaņu pietrūkst drosmes vai pietiek veselā saprāta, nepildīt šādus uzstādījumus, taču to, kas notiek, ja drosmes pietiek un veselā saprāta nav palicis nemaz, mēs varam redzēt TV kanālos pēc kārtējā palestīniešu pašnāvnieka misijas veikšanas Izraēlā. Ar to arī ir skaidrojams visaptverošais musulmaņu pasaules antisemītisms un Osamas bin Ladena un viņa rokaspuišu popularitāte musulmaņu vidū – Osama taču ikvienu savu terora aktu bagātīgi attaisno ar citātiem no svētajiem rakstiem, viņš vienkārši ir puisis, kas uzcītīgi veic katra tradicionālā musulmaņa pienākumu veikt vardarbīgu džihadu pret neticīgajiem – tāds zināma veida elks. Tiesa, pastāv arī cits džihada veids, kurā musulmaņi cīnās ar negatīvajām iezīmēm sevī, taču to acīmredzot piekopj ne pārāk liels skaits musulmaņu, vismaz ne tie, kas šobrīd mēģina nosvilināt kārtējo Dānijas vēstniecību....
Tādējādi musulmaņi ļoti godbijīgi, nopietni un svēti attiecas pret visu, kas saistīts ar Allahu, Korānu un pravieti Muhamedu. Viskodolīgāk to ir raksturojis Irānas islamiskā režīma bijušais līderis Ajatolla Homeini ar savu slaveno teicienu “There is no fun in Islam” (aptuveni tulkojot “Islamā jokiem nav vietas”). Tādējādi, ja kāds atļaujas pajokot, piemērām, par pravieti Muhamedu, tad tālākais jau ir atkarīgs no kariķētāja veiksmes, slēpjoties no aizskartajiem un veselo saprātu zaudējušajiem, bet drosmīgajiem musulmaņiem. Starp citu, divi no dāņu karikatūristiem sekmīgi slēpjas vēl šobrīd....
Līdz ar to saprotamāka kļūst daudzu musulmaņu reakcija it īpaši attiecībā pret to dāņu zīmēto karikatūru, kas attēlo Muhamedu kā teroristu un līdz ar to asociē islamu ar vardarbību. Ikviens pasaulē zina, ka terors un vardarbība ir sliktas lietas, kāds tur vēl humors! Asociēt svēto pravieti ar ko sliktu – tas ir par daudz! Un šeit ir jāsaprot, ka te nelīdzēs kaudze racionālu pierādījumu par simtiem tūkstošiem islama vārdā nokauto simtiem gadu laikā jau pirms 2001. gada 11. septembra. Cita lieta, ja pravietis Muhameds būtu attēlots nevis sliktā terorista tēlā, bet labā, svētā džihada kareivja veidolā! Tas jau varētu būt tīri pieņemami! Tas nekas, ka tiem, kas ir miruši no islama kareivju zobena pirms 1000 gadiem vai arī teroristu spridzekļiem mūsdienās, būtu maz mierinājuma uzzinot, ka viņi ir tapuši nokauti cēla mērķa labad. Ļoti trāpīgi šo sirreālo radikālo musulmaņu attieksmi var izteikt arī ar amerikāņu pretdžihada aktīvista Roberta Spensera vārdiem: “Viņi (rietumnieki) apmelojoši uzskata, ka islams ir vardarbīgs? Tad nogaliniet viņus!”.
Es varētu turpināt uzskatīt virknēm faktu, kas skaidri parādītu musulmaņu pasaules redzējuma nesamierināmas pretrunas ar Rietumu vērtībām. Taču tad es palaistu garām pašu būtiskāko jēdzienu, kas ļauj puslīdz labi saprast it visu, kas šobrīd notiek musulmaņu sabiedrībās un kopienās visā pasaulē. Šis jēdziens ir frustrācija.
Visaptverošā islamiskā vilšanās
Ar frustrācijas jēdzienu tiek saprasta ilgstoša indivīda subjektīvi uztvertu pamatvajadzību neapmierināšana. Šāda stāvoklī lielākā daļa musulmaņu sabiedrību atrodas jau gadsimtiem ilgi (kopš beidzās islama vardarbīgās izplešanās ēra ar kauju pie Vīnes 1683. gadā). Laiks pirms šīs minētās kaujas, musulmaņu kolektīvajā apziņā ir iespiedies kā “zelta laikmets”, jo karos salaupītās bagātības, ļāva dzīvot ar plašu vērienu. Starp citu, arī mūsdienās, absolūts vairums materiālo bagātību islama pasaulē rodas nevis no sūra darba, bet gan no “ģeoloģiska rakstura negadījuma” naftas veidā. Mūsdienās, kad ārprātīga dzimstības pieauguma rezultātā, lielākā daļa musulmaņu sabiedrību kļūst aizvien nabagākas, frustrācija sit augstu vilni, jo, piemēram, saskaņā ar islama parašām, jaunam vīrietim bez pietiekamiem resursiem bagātīgu kāzu rīkošanai, nav ne mazākās likumīgās iespējas apmierināt savas seksuālās vajadzības islamā atļautā veidā. Protams, ka lielākā daļa šo brašuļu kaut kā jau apmierina savas dabiskās seksuālās vajadzības, bet tā rezultātā rodas vainas apziņa un kauns – šie divi ingredienti ir nepieciešami kā gaiss jebkuras totalitāras sistēmas izdzīvošanai.
Protams, ne tikai nabadzība rada frustrāciju vien. Piemēram, virkne bagāto Saūda Arābijas dēlu arīdzan ir savā veidā frustrēti. Nē, ne jau naudas dēļ, tā miljardiera dēlam bin Ladenam gan rūpēja vismazāk, pirms uzsākt asiņainu džihadu. Taču, tas, ka islama valstis kopumā mūsdienās ir pieskaitāmas pie vismazattīstītākajām un neietekmīgākajām valstīm pasaulē, ir tāds kauna traips, ko var nomazgāt tikai ar asinīm (jo līdz šim, vardarbība, nevis sieviešu tiesību konsekventa aizstāvība ir bijusi vienīgā metode, kas ir ļāvusi islamam nostiprināt savu ģeopolitisko pozīciju), panākot islamam to vietu pasaulē, kas tam pienākas, kā vistaisnākajai un vissvētākajai no pasaules reliģijām.
Frustrācijai mēdz būt vairākas sekas, taču lielākā daļa no tām ir saistītas ar agresiju, vainas meklēšanu citos, retāk ar depresiju. Tāpēc vardarbīgas reportāžas no musulmaņu pasaules saprātīgāk ir skatīties kā ilustrāciju psiholoģijas mācību grāmatām, nevis izmisīgi rakāties Rietumu demokrātisko, pārtikušo un brīvo sabiedrību pamatvērtībās un izdarīt bīstamus eksperimentus ar šīm grūti izcīnītajām vērtībām kaut vai pašcenzūras veidā, lai tik uz brīdi ieaijātu gražīgās musulmaņu pasaules frustrētos pilsoņus. Ir patiešām humāni lieki nekaitināt jau tā ciešanās esošus cilvēkus, bet kad viņi savā izmisumā vēlas nodedzināt mūsu kopējo māju – tad ir jādara viss, lai neļautu šādiem ļaudīm mūs paraut līdzi tajā tumšajā dūksnājā, kurā viņi mājo.
Frustrāciju islama pasaulē nevar novērst neviens cits, kā musulmaņi paši. Kā jau augstāk minēts, tad tradicionāli islams dominē pār ikvienu musulmaņa dzīves aspektu, arī tiem, kas ir frustrācijas pamatā. Līdz brīdim, kad musulmaņi spēs racionāli paskatīties uz ķecerīgo domu, ka tradicionālais islams ir pamatā viņu ciešanām un tajā nav atrodami 21. gadsimtam piemēroti risinājumi, Rietumu pasaulei nav ne mazāko iespēju palīdzēt šim miljardam līdzcilvēku.
P.S. Tie Latvijas ļaudis, kas uzskata par vajadzīgu atbalstīt drosmīgo, pravieša Muhameda karikatūras publicējušo dāņu laikrakstu “Jyllands Posten” un Dānijas tautu kopumā, to var izdarīt parakstot šo elektronisko petīciju: http://www.petitiononline.com/danmark/ petition.html
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
