Par vienu no Baltic IT &T foruma, kā arī kompānijas Microsoft un tās partneru mārketinga veiksmēm var nosaukt "Virtuālo slimnīcu", kura, bez tradicionālās e-veselības sesijas, iespējams, bija galvenais iemesls lielajam medicīnas darbinieku pieplūdumam minētajā forumā. "Virtuālajā slimnīcā" tika uzskatāmi demonstrēts kompāniju "Microsoft", Rix Technologies, Meditec un Amerilat Latvijas veselības nozarei veidotu informācijas apstrādes risinājumu kopums. "Microsoft Latvija" Partneru grupas vadītājs Guntars Šmits stāsta, ka šī pasākuma mērķis esot bijis iepazīstināt medicīnas darbiniekus ar to, ko veselības aizsardzībai spēj dot IT. Tas, ka ārsti tik daudzskaitlīgi pārstāvēti šajā pasākumā, liecinot tikai par to, ka attīstības virziens ir izvēlēts pareizi un interese mediķu vidū ir. IT sistēmas, saka G.Šmits, neveido pašu sistēmu dēļ, bet gan tādēļ, lai būtu instrumenti darba, šajā gadījumā ārstu darba, uzlabošanai.
Pasaulē prognozē izaugsmi
Kopumā medicīnas IT pakalpojumu tirgus pasaulē tiek lēsts ap 50 miljardiem ASV dolāru gadā. Par to, ka augšanas iespējas šajā jomā ir vēl pietiekami lielas, liecina konsultāciju kompānijas INPUT dati, kas rāda, ka veselības aizsardzībā IT izdevumi caurmērā pasaulē veido tikai 2,2 % no kopējā šīs nozares budžeta, salīdzinoši vairumtirdzniecībā tas ir 3,9 %, bet banku sektorā 11,1 %.
Kā izriet no pagājušā gada nogalē publicētā IT pētniecības kompānijas IDC pētījuma "Western Europe, Healthcare Sector, IT Spending Update, 2004–2009", Rietumeiropas medicīnas nozares izdevumi IT jomā no 2005. līdz 2009. gadam katru gadu pieaugs vidēji par 6,7 % – naudas izteiksmē tas ir no 7,8 miljardiem ASV dolāru 2005. gadā līdz 10 miljardiem dolāru 2009. gadā.
Šim tirgum raksturīga pieauguma tendence, kas spilgti izpaužas tieši pēdējā laikā. Tam nopietni pievēršas visi lielākie IT nozares spēlētāji. Uzskatāms piemērs ir janvāra beigās izskanējušais kompāniju Cisco Systems, Intel un Oracle paziņojums par konsorcija izveidi risinājumu izstrādei medicīnas vajadzībām, tajā piesaistot arī Kalifornijas medicīnas kompānijas un šīs jomas profesionāļu asociācijas. Te jāpiebilst, ka pat tehnoloģiski attīstītajā ASV medicīnas digitalizācija ir attīstības sākumstadijā, un IT tirgus tur aptver tikai ap 20% no medicīnas nozares.
Latvijas specializētās medicīnas IT kompānijas Meditec vadītāja Anita Straujuma, kurai nācies vairāk iepazīties ar ASV sasniegumiem medicīnas digitalizācijā, saka – arī tur mediķiem un visai medicīnas nozarei raksturīga samērā konservatīva domāšana un daudzviet tiek lietoti IT risinājumi, kurus jau varētu uzskatīt par novecojušiem. Atsevišķi šīs jomas pozitīvie piemēri vērojami arī Rietumeiropā. Tā, piemēram, Vācijā, Hamburgā, Asklepios Barmbek slimnīcā kompānija Intel izveidojusi īstu nākotnes paraugslimnīcu, kas oficiāli atklāta šāgada februāra beigās. Slimnīca ir daļa no Asklepios Hospital Group, kas ir lielākā privātā ārstniecības iestāžu apvienība Vācijā. Šajā nākotnes slimnīcā katram pacientam ap roku ir sprādze, kurā esošie sensori nepārtraukti fiksē veselības stāvokli raksturojošos rādītājus, kas pieejami ārstējošajam medicīnas personālam. Ārsti no papīra veidlapām te pilnībā pārgājuši uz planšetdatoriem, kuros fiksē pacientu slimības vēsturi u.tml.
Izmantojot planšetdatorus pacienta informācija tiek nepastarpināti ievadīta viņu elektroniskajās veselības kartēs, tādējādi medicīniskais personāls iegūst nozīmīgu laika ekonomiju. Arī visi analīžu dati elektroniskā veidā tiek pārsūtīti ārstējošajam ārstam.
Skats reģiona attīstībā
Uzstājoties Baltic IT &T forumā kompānijas Microsoft biznesa attīstības pārstāve Centrālajā un Austrumeiropā Taņa Znamenskaja minēja, ka Eiropas Savienības(ES) 15 valstīs izdevumi veselības aizsardzībai veido 8,6 % no iekšzemes kopprodukta, bet jaunajās ES valstīs šis rādītājs ir vidēji 5,8 % un tam tendence pieaugt. Uz daļu no šiem līdzekļiem var cerēt arī IT nozare.
Kaut arī Austrumeiropas un Centrāleiropas reģiona valstis ir dažādas, situācija tajās līdzīga. Veselības aizsardzības sistēmas tiek reformētas. Pāreja no papīra uz datoru kā informācijas nesēju visur prasa gan ieguldījumu tehnikā un tehnoloģijā, gan arī darbības principu maiņu un domāšanas konservatīvisma pārvarēšanu.
Taču visur Eiropā investīcijām IT aparatūrā un risinājumos medicīnas nozarē nākas konkurēt ar investīcijām medicīnas aprīkojumā, zālēs, slimnīcu ēku infrastruktūrā, un šo vajadzību konkurencē IT risinājumi bieži tiek nostumti prioritāšu lejasgalā. Līdz šim investīcijas galvenokārt tikušas ieguldītas atsevišķos lokālajos IT risinājumos, t.i., slimnīcu informācijas sistēmu (IS) izveidē, medicīnas iestāžu finanšu pārvaldības, uzņēmuma resursu plānošanas (ERP) un klientu attiecību pārvaldības (CRM) risinājumos, kā arī mobilajos ātrās palīdzības risinājumos, ko īstenojušas galvenokārt valstu veselības aizsardzības ministrijas. Speciālisti veselības aizsardzības jomas digitalizācijas projektus vērtē kā sarežģītus. Tā Microsoft reģionālais IT risinājumu arhitekts Iļja Fortunovs, raugoties no IT nozares pozīcijām, raksturo veselības aizsardzības jomas IS kā kompleksas sistēmas, kas tomēr ir atšķirīgas no citām liela apjoma IS. Veselības biznesā automatizējamie procesi ir ļoti daudzveidīgi un mainīgi, līdz ar to IS jābūt pielāgotām nepārtraukti mainīgajai attīstībai, turklāt sistēmu izmantošanā liela loma ir lietotāju praksei.
Raugoties no IT biznesa interešu viedokļa, uzskata T. Znamenskaja, nozīmīgākais posms veselības aizsardzības modernizēšanā būs slimnīcas. Eiropas valstīs tieši slimnīcu pacientu aprūpes izdevumi veido gandrīz pusi no veselības aizsardzības izdevumiem. Tās ir lielas un kompaktas struktūras, kurās IT risinājumi varētu nest vislielāko labumu. Patlaban Centrāleiropas reģiona valstīs tikai nelielu daļu no slimnīcas budžeta veido IT jomas izdevumi.
Līdzīgi varētu būt arī Latvijā, saka A. Straujuma. Tas kaut vai tādēļ, ka ar slimnīcu ir daudz vieglāk strādāt. Tā ir korporatīvs klients, IT projekti tur ir lielāki, tur koncentrējas arī finansu līdzekļi. Šādi projekti IT biznesam ir pievilcīgāki, kaut gan, ja skatās no sistēmas sakārtotības viedokļa, līdztekus liela uzmanība būtu jāpievērš arī ģimenes ārstiem, poliklīnikām, jo tieši tur rodas pamatinformācija par pacientu. Būtībā slimnīca, uzskata Microsoft Latvia izpilddirektors Sandis Kolomenskis, ir liels pakalpojumu sniegšanas uzņēmums, kurā bez specifiski ārstnieciskā ir arī, piemēram, viesnīcu biznesa elementi, tur nepieciešamas arī dažādas finansu sistēmas u.tml.
Latvijas medicīna IT speciālistu redzējumā
Veselības aizsardzībai, tāpat kā citām līdzīgām pakalpojumu nozarēm, būtiska ir pakalpojumu sniegšanas efektivitāte, uzskata S.Kolomenskis. Viņaprāt, veselības aizsardzība ir atpalicēja daudzu citu pakalpojumu nozaru starpā. Daudz kas tajā notiek tā, kā tas bija pirms desmit – piecpadsmit gadiem un pat daudz agrāk. Vismaz uz procesu automatizācijas jomu to varot attiecināt droši. Ārstniecības procesā ir daudz neracionālu, lieku darbību. Pacienta dati pašlaik ir dokumentēti vairākās ambulatorajās kartēs. Daudz kas atrodas tikai paša pacienta prātā. Informācija par cilvēku ir saraustīta, neapkopota, bet, jo nepilnīgāka ir informācija, jo grūtāk ir uzstādīt diagnozi un rodas lielāka iespēja pieļaut kļūdas.
S.Kolomenskis uzskata, ka, īstenojot valstī e-veselības nostādnes, nepieciešams sākt ar attiecīgās IT infrastruktūras izveidi. Vispirms slimnīcas, ārstu prakses un poliklīnikas būtu jānodrošina ar datoriem un interneta pieslēgumu, tad, izstrādājot IT risinājumus, jānodrošina saturs, kā arī personāla apmācība. Savukārt galarezultāts tam visam būtu centralizēta informācijas sistēma, kurā atrastos dati par ikvienu esošo vai potenciālo pacientu. Tas ļautu mediķiem jebkurā situācijā – gan mājas vizītē, gan arī, teiksim, vēl tikai vedot cilvēku uz slimnīcu – lēmumu pieņemt ātri un profesionāli, jo vienlaikus būtu iespējas izvērtēt visus apstākļus.
Patlaban pasaulē šajā jomā pieredze ir, no tās var mācīties. Jautājums – vai Latvijas medicīna administratīvi tam gatava un ieinteresēta šādā jaunievedumā.
Citādi var gadīties, ka tiks radītas sistēmas, kuras pastāvēs tik ilgi, kamēr IT nozares uzņēmumi būs ieinteresēti ar to nodarboties, vai arī tikmēr, kamēr būs finansējums, uzskata S.Kolomenskis. Viņaprāt, līdz šim e- veselībā netika ieguldīts nevis līdzekļu trūkuma dēļ, bet gan tādēļ, ka mediķi nav tajā saskatījuši reālu labumu. No IT nozares puses, uzrunājot mediķus, mēs sakām – tas, ko piedāvā IT nozare, ir veids, kā samazināt izmaksas, bet to naudu, kas tiks ieekonomēta pēc IT jomas sakārtošanas, varēs ieguldīt citur, saka S. Kolomenskis.
Latvijā raksturīga IS sistēmu ieviešana soli pa solim, stāsta A. Straujuma. Medicīnas iestādēs tā parasti sākas ar reģistratūru, uzņemšanas nodaļu, tālāk seko slimnīcu nodaļas un ārstu prakses. Viņas vadītā kompānija, kas specializējusies IT risinājumos un konsultācijās medicīnas nozarē, piedāvā specializētus programmu risinājumus medicīnas nozarei. Meditec Ārsta birojs ar risinājumiem ģimenes ārstiem un slimnīcām ir populārākais šāda veida produkts veselības aprūpes nozarē, un to lieto 190 ģimenes ārsti un speciālisti, 13 veselības centri, poliklīnikas, kā arī 18 slimnīcas. Taču pašlaik Latvijā ir ap 1400 ģimenes ārstu. Kādēļ no visiem ģimenes ārstiem Ārsta biroju lieto tikai nepilni 10%?
A.Straujuma skaidro, ka viens no iemesliem, kas gan pēdējā laikā mazinoties, esot datoru trūkums, kā arī problēmas ar datu pārraidi internetā. Vēl ģimenes ārstiem vairāk būtu piemēroti klēpjdatori vai personālie ciparasistenti (PDA), jo tos varētu izmantot mājas vizītēs. Problēma arī tā, ka ārstam, uzklausot pacientu, svarīgs ir psiholoģiskais kontakts, un tādēļ grūti pārslēgties no pacienta uz datoru. Ja informācija jāievada datorā pēc vizītes, pārrakstot datus no papīra, tas vairs nav tik izdevīgi. Būtiskas ir ārsta datorlietošanas iemaņas, pieradums. Liela daļa no ģimenes ārstiem jau ir gados veci, un viņiem dators nav tik pazīstams kā nesen augstskolu beigušajiem. Ģimenes ārstu datorprasmju uzlabošanai būtu nepieciešamas papildu investīcijas apmācībā. Te arī liela nozīme ir ieinteresētībai, organizējošam spēkam no pašu ģimenes ārstu puses. Piemēram, sekmīgi tas īstenots Igaunijā, kur ģimenes ārstu biedrība pati organizē šādus kursus.
Mērķis – vienota medicīnas IS
To, ka Latvija arī veselības aizsardzības digitalizācijas jomā atpaliek no Igaunijas un zināmā mērā arī no Lietuvas, atdzīst gan A.Straujuma, gan G.Šmits. Taču atpalicība neesot tik dramatiska, saka G.Šmits. Igaunijas galvenā priekšrocība ir tāda, ka tur jau ir ieviesta centralizēta vizuālās diagnosticēšanas (radioloģijas) uzņēmumu uzglabāšanas un ieguves sistēma, ko izmanto visas Igaunijas slimnīcas un kas ir būtisks kopējās topošās vienotās medicīnas IS elements. Pašlaik, kā stāsta A. Straujuma, arī Latvijā, no mediķu puses vislielākā interese jūtama tieši par radioloģijas jomas informatizēšanu. Tas izriet no ekonomiskiem apsvērumiem, no prognozējamā līdzekļu ietaupījuma, kas radīsies, samazinoties attēlu drukāšanas izdevumiem.
Kopumā gan mums, gan igauņiem e-veselības programmu īstenošanas mērķis ir viens, t.i., izveidot šo vienoto veselības aprūpes datu IS, kuras centrālais elements būtu pacienta elektroniskā veselības karte, kas būtu saistīta ar dažādām slimnīcu, poliklīniku, laboratoriju u.tml. IS, kur atrastos dati par katru pacientu un kas būtu pieejami vienotās IS ietvaros. Izmantojot dažādas pakāpes autorizācijas iespējas, ātri varētu piekļūt pie tiem vai citiem pacienta datiem. Tādējādi veselības aizsardzības digitalizācija ir saistīta ar daudzu datu bāzu integrāciju un datu pārraidi vienotā tīklā. Te slimnīcām, poliklīnikām tiek dota brīva izvēle, veidojot savu IS sistēmu, taču ar noteikumu, ka datu sistēmām ir jābūt savstarpēji savienojamām. Tas paver iespējas arī IT kompānijām savstarpējai konkurencei IT risinājumu izstrādē.
Pašlaik mums no visa kā ir pa druskai – pastāv IS atsevišķās slimnīcās, augsts digitalizācijas līmenis ir laboratorijās. Visvairāk padarīts, sakārtojot Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) informācijas sistēmu, kas darbojas un tiek uzlabota.
Tuvojas projektu gatavošanas laiks
Raugoties uz e-veselības programmas perspektīvo attīstību no IT nozares skatpunkta, ieguvēji būs visdažādākā profila IT nozares uzņēmumi – gan specializētās programmatūras izstrādātāji un pārdevēji, gan datoraparatūras tirgotāji, integratori, gan tīklu veidotāji. Jau šogad, sākoties e-veselības ieviešanas programmas īstenošanai, radīsies nepieciešamība pēc medicīnas jomas IT projektiem valsts un arī ES fondu naudas piesaistē. Tās medicīnas iestādes, kas, piesaistot speciālistus no IT jomas, spēs šādus projektus radīt, spēs arī sekmīgi piesaistīt līdzekļus un iegūt būtiskus labumus no uzlabojumiem darba organizācijā. Tam vajadzētu atstāt pozitīvu iespaidu arī uz mediķu darba rezultātiem, kā arī uz konkrētās slimnīcas vai poliklīnikas prestižu un konkurētspēju.
Kopumā veselības aizsardzības digitalizāciju, pacienta elektronisko veselības karšu ieviešanu un izmantošanu sekmēs arī vienotā Eiropas darbaspēka tirgus attīstība, pēdējos gados vērojamā iedzīvotāju pārvietošanās ES robežās. Katrs šāds darbinieks, dodoties ārpus savas valsts, ir arī potenciāls slimnieks un ārsta pacients, kura ārstēšanai elektroniski apstrādājama un pārraidāma informācija var būt ļoti svarīga. Pretējā gadījumā dati par šādu Īrijā saslimušu cilvēku no Latvijas vai arī portugāļu tūristu, kas pēkšņi sasirdzis Latvijā, ir jāsāk vākt no nulles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
