Pārtikas ražotājiem jāpilda virkne tirgotāju uzspiestu patvaļīgu prasību - veikalu kreditēšana līdz pat 180 dienām, jauno veikalu celtniecības līdzfinansēšana, maksa par savas produkcijas izvietošanu veikalu plauktos utt. Tādi lielveikali kā "VP Market" faktiski parazitē uz Latvijas pārtikas ražotāju rēķina un sauc to par "sekmīgu uzņēmējdarbību". Šādas situācijas ieilgšana vietējiem pārtikas ražotājiem ilgtermiņā nozīmē vai nu bankrotu, vai pārdošanos ārvalstu investoriem.

Lielveikalu prakse tirgot ļoti lētus "private label" produktus, kā arī importētus produktus no dempinga tirgiem spiež vietējos ražotājus vēl vairāk samazināt cenas. Bieži vien produktiem veikalos tiek piemērotas akcijas cenas, par to pat neinformējot ražotāju. Pēc tam uzņēmumiem nereti nākas saņemt sūdzības no pircējiem par to, ka viens un tas pats produkts dažādos veikalos maksā ļoti atšķirīgi.

LPUF tiek pārmests, ka tā ir strādājusi ar Ekonomikas ministriju un Konkurences padomi, lai aizstāvētu Latvijas pārtikas ražošanas nozares intereses. Pilnīgi pašsaprotami, ka nedz Latvijas valsts, nedz LPUF interesēs nav vietējo ražotāju un lauksaimnieku iznīcināšana. Tāpēc nav jābrīnās, ka arī Latvijā valsts iesaistījusies šī jautājuma sakārtošanā. Jautājums par attiecībām starp ražotājiem un tirgotājiem ir aktuāls visās ES dalībvalstīs.

Ekonomikas ministrijai lūdzām palīdzēt sakārtot trīs lielākās problēmas: 1) Nodrošināt, lai visiem piegādātājiem būtu vienlīdzīgi līgumu noteikumi. It sevišķi tas attiecas uz priekšrocībām, kuras bieži tiek dotas ārvalstu piegādātājiem; 2) Ražotāja rūpēm par savu preci būtu jābeidzas brīdī, kad tā tiek piegādāta veikalam. Ražotājam nav jākļūst par veikala krāvēju; 3) Kredītdienu limitam, ko ražotājs sniedz tirgotājam, nebūtu jāpārsniedz produkta realizācijas laiks. Šie līdzekļi ir nepieciešami ražošanas tālākai attīstībai.

Attiecību sakārtošana starp ražotājiem un tirgotājiem dos iespēju Latvijas pārtikas ražotājiem turpināt attīstīties. Diemžēl, "VP Market" ir vienīgais no lielajiem Latvijas tirgotājiem ar kuru, par spīti mēģinājumiem, līdz šim nav izdevies uzsākt sarunas.

LPUF princips ir vienkāršs - lielveikalu savstarpējā konkurence nedrīkst notikt uz Latvijas pārtikas ražotāju rēķina. Koncentrēšanās uz it kā maksimāli zemākajām cenām (vai tiešām visās "Maximās" visiem produktiem tagad ir "Saulītes" cenas?) agri vai vēlu novedīs pie tā, ka no Latvijas veikaliem pazudīs Latvijas pārtikas ražotāju produkti.

Ja Stakena kungs tik ļoti mīl pasakas, tad mēs, pārtikas ražotāji, esam daudz reālistiskāki - veids, kā līdz šim tiek parakstīti līgumi ar "VP Market", drīzāk atgādina ainas no filmas "Krusttēvs". Jūs gribat patiesību? Sadarbības līguma noslēgšanas sarunas ar "VP Market" notiek ļoti vienkārši - ražotājam tiek piedāvātas tikai divas neapskaužamas izvēles – jūsu preci iepirksim par mūsu noteikto zemo cenu, vai arī jūsu produkti tiek izņemti no mūsu veikalu plauktiem. Protams, ka Latvijas pārtikas ražotāji nevar atļauties zaudēt ievērojamu savu pircēju daļu un ir spiesti parakstīt līgumus ar "VP Market".

Stakena kunga viedoklis, ka gadījumā, ja tirgotājiem būs jāpaceļ savas cenas, tie zaudēs apgrozījumu, bet pārtikas ražotāju peļņa tikai augs ir pilnīgs "VP Market" populisms. Katram pirmā kursa studentam ir skaidrs, ka mazinoties tirgotāju apgrozījumam, kritīsies arī pārdoto preču daudzums un attiecīgi samazināsies arī ražotāju ienākumi.

"VP Market" uzdevums ir nest peļņu saviem lietuviešu īpašniekiem. Jā, protams, lai nopelnītu, ir iespējams pircējiem piedāvāt lētākus Ķīnā, Turcijā vai Lietuvā ražotus produktus, taču tādā gadījumā "VP Market" ir skaidri jāuzņemas atbildība par Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumu, kā arī par Latvijas pārtikas uzņēmumos un lauksaimniecībā strādājošo izputināšanu.

LPUF uzskata, ka nav iemesla satraukties par iespējamo konkurētspējas mazināšanos tirgū. Konkurētspēja sevī ietver ļoti dažādus faktorus, viens no kuriem ir arī pircēju apkalpošanas kvalitāte. Tirgotājiem būtu ieteicams savus biznesa panākumus nebalstīt tikai uz vietējo ražotāju izmantošanu, bet sākt konkurēt ar klientu apkalpošanas kvalitāti, jo ko līdz 20% atlaide 20 santīmu vērtam maizes kukulītim, ja pircējam pēc tam 20 minūtes jāstāv nebeidzamā rindā pie kases?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!