Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums 'vēlēšanu lietā'

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments

piedaloties politiskās organizācijas (partijas) "Jaunie demokrāti" pārstāvjiem Jānim Grasim un Jurim Eglītim, partijas "Mūsu zeme" pārstāvim Ilmāram Ančānam, politiskās organizācijas "Sociālā Taisnīguma partija" pārstāvim Voiceham Teivānam un politiskās organizācijas "Tēvzemes savienība" pārstāvim Mārtiņam Draudiņam un Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvim Jānim Jonāsam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu, kas ierosināta sakarā ar politiskās organizācijas (partijas) "Jaunie demokrāti" pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas 2006.gada 25.oktobra lēmuma Nr.53 atcelšanu, partijas "Mūsu zeme" pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas 2006.gada 25.oktobra lēmuma Nr.53 atzīšanu par prettiesisku un notikušo 9.Saeimas vēlēšanu atzīšanu par nelikumīgām, politiskās organizācijas "Sociālā Taisnīguma partija" un politiskās organizācijas "Tēvzemes savienība" pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas 2006.gada 25.oktobra lēmuma Nr.53 atzīšanu par prettiesisku un atceļamu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 7.oktobrī notika 9.Saeimas vēlēšanas. Apkopojusi 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus, Centrālā vēlēšanu komisija 2006.gada 25.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.53 (turpmāk arī – Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums) un noteica 9.Saeimā ievēlētos deputātus.

[2] Politiskā organizācija (partija) "Jaunie demokrāti" Augstākajā tiesā iesniedza pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma atcelšanu. Politiskā organizācija (partija) "Jaunie demokrāti" pieteikumā lūdza apturēt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, kā arī izlemt par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesā par Saeimas vēlēšanu likuma, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma un likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" atbilstību Satversmei. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Atbilstoši starptautisko tiesību normām vēlēšanām jābūt brīvām, vispārējām, aizklātām, periodiskām un vienlīdzīgām. Pilsonim ir jābūt tiesībām vēlēt un tikt ievēlētam. Vienlīdzīgu vēlēšanu princips paredz, ka visu politisko partiju un deputātu kandidātu iespējas ir vienlīdzīgas. Vēlēšanas ir brīvas, ja vēlētāji var brīvi veidot savus uzskatus un paust savas vēlmes, kā arī cīnīties pret vēlēšanu procedūras pārkāpumiem. Vēlēšanu brīvība nozīmē arī to, ka vēlētāju izšķiršanos par to, kam atdot balsis, nedrīkst nepieļaujami ietekmēt.

Konkrētajā gadījumā Latvijas valsts neveica nekādus pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgas un demokrātiskas vēlēšanas. Ne Centrālā vēlēšanu komisija, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ne Ģenerālprokuratūra, ne arī citas iestādes nenovērsa Satversmē noteikto vēlēšanu principu pārkāpumus. Šie pārkāpumi būtiski ietekmēja vēlēšanu rezultātus. Līdz ar to ir pārkāpts Satversmes 1. un 6.pants. Minēto normu pārkāpums izpaudies arī tālāk minētajā veidā.

[2.1.1] Politiskā organizācija "Tautas partija" (turpmāk – Tautas partija) un politiskās organizācijas Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienība (turpmāk – LPP/LC apvienība) neievēroja Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.panta pirmo daļu, 6.panta trešo daļu un 8.4pantu.

Tautas partija un LPP/LC apvienība pārsniedza priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus, izmantojot biedrības "Sabiedrība par vārda brīvību" un nodibinājuma "PA SAULEI" starpniecību.

[2.1.2] Pēc biedrības "Sabiedriskās politikas centrs Providus" (turpmāk – Providus) pētījuma Tautas partija ar biedrības "Sabiedrība par vārda brīvību" palīdzību un LPP/LC apvienība ar nodibinājuma "PA SAULEI" palīdzību jau līdz 2006.gada 1.oktobrim priekšvēlēšanu kampaņā bija pārsniegušas priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus. Turklāt tieši pēdējā priekšvēlēšanu nedēļā šo partiju reklāma bija visintensīvākā. Līdz ar to vēlēšanu izdevumu pārkāpumi bija vēl lielāki.

Tautas partijas un LPP/LC apvienības reitingu pieaugums saistāms tieši ar priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu. Saskaņā ar SIA "SKDS" sabiedriskās domas pētījuma datiem 2006.gada augustā par Tautas partiju bija gatavi balsot 8,9 procenti no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, bet par LPP/LC apvienību – 3,5 procenti. Prettiesiski finansētās kampaņas rezultātā minētās politiskās organizācijas ieguva attiecīgi 19,56 procentus un 8,58 procentus balsstiesīgo iedzīvotāju balsu.

[2.2] Centrālajai vēlēšanu komisijai atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 52.pantam ir jāizvērtē, vai nav bijuši vēlēšanu pārkāpumi, un saskaņā ar likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 4. un 12.pantu jānodrošina Saeimas vēlēšanu likuma vienveidīga un pareiza piemērošana. Ja minētais likums nav ievērots, vēlēšanu rezultāti jāanulē. Šos jautājumus Centrālā vēlēšanu komisija konkrētajā gadījumā nav vērtējusi.

[2.3] Ņemot vērā, ka politiskās organizācijas prettiesiski tērēja līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņu organizēšanā un to, ka Centrālā vēlēšanu komisija ar minēto lēmumu apstiprināja nelikumīgus vēlēšanu rezultātus, uzskatāms, ka ir noticis būtisks procesuālo tiesību pārkāpums. Tādējādi atbilstoši Administratīvā procesa likuma 84.pantam pārsūdzētais Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums ir atzīstams par prettiesisku. [3] Partija "Mūsu zeme" Augstākajā tiesā iesniedza pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma un 9.Saeimas vēlēšanu atzīšanu par prettiesiskām. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [3.1] 9.Saeimas vēlēšanu procesā pieļauti būtiski tiesību normu pārkāpumi, kas ietekmēja vēlēšanu rezultātus. Pārkāpumi noveda pie Satversmes 1. un 6.pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpšanas.

Tautas partija un LPP/LC apvienība saņēma ziedojumus no juridiskajām personām – biedrības "Sabiedrība par vārda brīvību" un nodibinājuma "PA SAULEI" un tādējādi pārkāpa Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.pantu. Par to liecina šādi pierādījumi: 1) atsevišķos biedrības "Sabiedrība par vārda brīvību" reklāmas materiālos izteikts aicinājums balsot par Tautas partiju; 2) Baltijas Sociālo Zinātņu institūta 2002.gada pētījumā redzams skaidrs konkrētu politisko organizāciju popularitātes pieaugums uzreiz pēc to reklāmas kampaņas sākšanās; 3) SIA "Latvijas fakti" veiktajos pētījumos 2006.gada augustā un septembrī konstatēts Tautas partijas un LPP/LC apvienības popularitātes pieaugums.

Politiskās organizācijas neievēroja arī Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 4.panta trešo un ceturto daļu un 8.4pantu. Minētie prettiesiskie ziedojumi būtiski ietekmēja 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus un deputātu mandātu sadalījumu.

[3.2] Turklāt 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus un deputātu mandātu sadalījumu ir ietekmējusi valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" (turpmāk – Latvijas Televīzija), kuras attieksme vērtējama kā diskriminējoša. Latvijas Televīzija raidījumā "Milžu cīņas" aicināja piedalīties pārsvarā tikai vadošo, šobrīd Saeimā esošo politisko organizāciju pārstāvjus. Jau Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2004.gada 23.marta spriedumā lietā Nr.C2957004 atzīts, ka prettiesiska ir Latvijas Televīzijas rīcību, liedzot iespēju piedalīties priekšvēlēšanu debatēs politiskajām organizācijām, ja tās sabiedriskajās aptaujās nav saņēmušas 4 procentu vēlētāju atbalstu.

Šobrīd Saeimā neesošajām politiskajām organizācijām raidlaiks Latvijas Televīzijā tika ierādīts laikā, kad faktiski lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju bija darbā. Tādējādi tika ierobežotas politisko organizāciju pārstāvju iespējas izklāstīt vēlētājiem partijas nostādnes. Raidījumā "Skats no malas" raidījuma dalībnieki nicīgi izteicās par mazajām partijām, bet pirms pašām vēlēšanām aicināja nebalsot par tām.

[3.3] Providus veiktie aprēķini apstiprina, ka no 2006.gada janvāra līdz 18.septembrim biedrība "Sabiedrība par vārda brīvību" ir izvietojusi reklāmu, iztērējot Ls 363 134, bet nodibinājums "PA SAULEI" – Ls 96 179. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka minētie izdevumi līdz 9.Saeimas vēlēšanu dienai pārsniedza noteiktos priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus Ls 279 053.

[3.4] Centrālā vēlēšanu komisija, nosakot 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus, pārkāpa arī Satversmes 6.pantu, jo tā piešķīra deputātu vietas tikai tiem kandidātu sarakstiem, par kuriem nobalsoja ne mazāk kā 5 procenti vēlētāju. Tomēr šādu tiesību normu Satversme neparedz. Vēlēšanu barjera ir prettiesiska, jo tā nav ieviesta Satversmes 77.pantā paredzētajā kārtībā, tas ir, par vēlēšanu barjeras ieviešanu nav notikusi tautas nobalsošana.

[4] Politiskā organizācija "Sociālā Taisnīguma partija" un partija "Tēvzemes savienība" iesniedza pieteikumu Augstākajā tiesā par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atceļamu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] 9.Saeimas vēlēšanu procesā pieļauti būtiski pārkāpumi, kas ietekmēja vēlēšanu rezultātus. Vēlēšanu laikā tika pārkāpts Satversmes 1. un 6.pants, tas ir, vēlēšanas nebija brīvas, vispārīgas, tiešas, proporcionālas un vienlīdzīgas.

[4.2] Tautas partija un LPP/LC apvienība, pārkāpjot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma normas, saņēmušas ziedojumus no juridiskajām personām. Biedrība "Sabiedrība par vārda brīvību" un nodibinājums "PA SAULEI" no 2006.gada jūlija līdz oktobrim izvietoja televīzijā un radio apmaksātus informatīvus materiālus, kuros pozitīvi atainota minēto politisko organizāciju pārstāvju darbība. Nacionālā radio un televīzijas padome šos materiālus kvalificējusi kā politisko reklāmu.

[4.3] Pārējie pieteicēju pieteikumā minētie argumenti atbilst partijas "Mūsu zeme" pieteikumā minētajiem argumentiem, kas norādīti šā sprieduma 3.1., 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā.

[5] Par minētajiem pieteikumiem Centrālā vēlēšanu komisija iesniedza paskaidrojumus, kuros norādīti turpmāk minētie argumenti.

[5.1] Pieteicējas nav norādījušas, kādām tiesību normām neatbilst Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums. Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence ir noteikta likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 4.pantā, tas ir, Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma (..) izpildi, kā arī šā likuma vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šā likuma precīzu izpildi.

Centrālā vēlēšanu komisija nekontrolē Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpildi, kas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē. Centrālā vēlēšanu komisija, pieņemot lēmumu un nosakot Saeimā ievēlētos deputātus, rīkojās atbilstoši tās kompetencei.

[5.2] Neviens no vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokoliem Saeimas vēlēšanu likuma 35.1pantā noteiktajā kārtībā netika apstrīdēts. Turklāt līdz Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanai arī netika saņemti iebildumi no kandidātu sarakstu iesniedzējiem. Līdz ar to Centrālā vēlēšanu komisija nepiekrīt pieteikumos izteiktajiem argumentiem, ka Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums būtu atceļams.

[6] Tiesas sēdē pieteicēju pārstāvji pieteikumos norādītos prasījumus uzturēja uz pieteikumos minētajiem argumentiem. Politiskās organizācijas (partijas) "Jaunie demokrāti" pārstāvji atteicās no pieteikumā izteiktā lūguma apturēt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma darbību, kā arī no lūguma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis pieteikumus neatzina un lūdza tos noraidīt.

[7] Tiesas sēdē pēc pieteicējas partijas "Mūsu zeme" lūguma kā liecinieks tika nopratināts Valts Kalniņš. Liecinieks norādīja, ka viņa rīcībā ir dati par priekšvēlēšanu reklāmas, kas izvietota televīzijā, radio un drukātajos medijos, apjomiem un tās izmaksām.

Līdz 7.oktobrim biedrība "Sabiedrība par vārda brīvību" izvietoja reklāmas, kuru apjoms bija 47 485 sekundes; nodibinājums "PA SAULEI" izvietoja reklāmas, kuru apjoms bija 35 248 sekundes; Tautas partija savā vārdā izvietoja reklāmas, kuru apjoms bija 17 250 sekundes; A.Šlesera vārdā izvietoja reklāmas, kuru apjoms bija 2 560 sekundes; LPP/LC apvienība izvietoja reklāmas, kuru apjoms bija 8 392 sekundes; Creative media services par LPP/LC izvietoja reklāmas, kuru apjoms bija 2 190 sekundes; Shark media par LPP/LC izvietoja reklāmas, kuru apjoms bija 1 350; Latvijas Pirmā partija izvietoja reklāmas, kuru apjoms bija 1 014 sekundes; partija "Latvijas Ceļš" savā vārdā izvietoja reklāmas, kuru apjoms bija 1 500 sekundes.

Biedrība "Sabiedrība par vārda brīvību" izvietoja reklāmas par kopējo summu Ls 506 583; nodibinājums "PA SAULEI" izvietoja reklāmas par kopējo summu Ls 309 365; Tautas partija izvietoja reklāmas par kopējo summu Ls 195 613; A.Šlesera vārdā izvietoja reklāmas par kopējo summu Ls 84 033; LPP/LC apvienība izvietoja reklāmas par kopējo summu Ls 54 344; Shark media un Creative media services izvietoja reklāmas par kopējo summu Ls 61 557; Latvijas Pirmā partija izvietoja reklāmas par kopējo summu Ls 11 603. Kopējais tēriņu apjoms līdz 1.oktobrim Tautas partijai bija Ls 702 196, bet LPP/LC apvienībai – Ls 520 902.

Liecinieks paskaidroja, ka no pētījuma izriet, ka jūlijā, augustā, septembrī, pieaugot politisko organizāciju reklāmām, bija vērojams arī attiecīgo politisko organizāciju reitingu pieaugums. Tomēr reitingus ietekmē dažādi faktori. No vēlēšanu kampaņas loģikas viedokļa slavinošas reklāmas ir izteikts labums attiecīgajai politiskajai organizācijai. Ticams ir pieņēmums, ka reklāmu ietekme uz vēlēšanu rezultātiem ir būtiska. Jo lielāks ir reklāmu finansējums, jo reitingi pieaug, ko var attiecināt gan uz 8., gan 9.Saeimas vēlēšanām.

Valsts izveidotais mehānisms nav piemērots, lai kampaņas laikā īstenotu vienlīdzīgus noteikumus. Lai pateiktu, cik precīza ir sakritība starp reklāmu un reitingu, jāņem vērā, ka reklāmas nav vienīgais faktors, kas ietekmē vēlēšanu rezultātus. Nav acīmredzams, cik liela ir reklāmas ietekme uz vēlēšanu rezultātiem, taču tā varētu būt 2–5 procenti. Pretkampaņas reklāmās pēc vispārējām aplēsēm iztērēts Ls 120 000. Teorētiski vēlētājus varēja ietekmēt arī vēlētāju izglītojošā kampaņa. Liecinieka ieskatā, būtiska ietekme var būt arī viens mandāts. Jebkura reklāmas ietekme nav atzīstama par nepieļaujamu, svarīgs ir tās apjoms.

Tiesas sēdē pēc pieteicējas partijas "Mūsu zeme" lūguma kā liecinieks tika nopratināts arī Jānis Ikstens, kas norādīja, ka reklāmas ietekme uz personu ir neapstrīdama. Cik lielā mērā kāda konkrēta reklāma ietekmē konkrētu sabiedrību, ir atkarīgs no reklāmas pārraidīšanas kanāla, biežuma un citiem faktoriem.

Daudzās valstīs ir noteikti politisko organizāciju reklāmas pārraides ierobežojumi, lai radītu vienlīdzīgus noteikumus politiskajām organizācijām. 2002.gadā Baltijas Sociālo Zinātņu institūts veica pētījumu priekšvēlēšanu laikā, kas liecināja, ka atsevišķu politisko organizāciju popularitāte pieauga pēc intensīvas reklāmas kampaņas.

Liecinieks tiesas sēdē norādīja, ka politisko organizāciju finansēšanas pārkāpumi vēlēšanās ir bijuši un ka to ietekme uz vēlēšanām ir tik liela, lai vēlēšanu rezultātus uzskatītu par ietekmētiem. Par to liecina politisko organizāciju popularitātes mērījumi.

Motīvu daļa

[8] Politiskā organizācija (partija) "Jaunie demokrāti" iesniedza Augstākajā tiesā pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma atcelšanu, partija "Mūsu zeme" – par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma un 9.Saeimas vēlēšanu atzīšanu par prettiesiskām un politiskā organizācija "Sociālā Taisnīguma partija" un partija "Tēvzemes savienība" – par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atceļamu. No minēto politisko organizāciju pieteikumiem izriet, ka politiskās organizācijas pēc būtības pārsūdz vēlēšanu rezultātus un to mērķis ir panākt vēlēšanu rezultātu atcelšanu.

Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 51.panta pirmo daļu kandidātu sarakstu iesniedzējiem ir tiesības Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā.

Administratīvo lietu departaments secina, ka Saeimas vēlēšanu likuma 51.panta pirmā daļa expressis verbis noteic, ka tiesā ir pārsūdzams Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Taču ne konkrētā tiesību norma, ne arī citas Saeimas vēlēšanu likumā ietvertās tiesību normas nenoteic Administratīvo lietu departamenta kompetenci, izskatot pieteikumus, kas iesniegti Saeimas vēlēšanu likuma 51.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

[8.1] Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Kā atzīts tiesību doktrīnā, ja no demokrātijas jēdziena atvasināts pamatprincipu atzars Latvijas tiesību sistēmā ir noregulēts nepietiekošā līmenī, demokrātijas jēdziens Satversmes 1.pantā ar savu formālo spēku, stāvot pāri citām tiesību normām, var šo trūkumu mazināt (Levits E. Tiesību normas interpretācija un Satversmes 1.panta demokrātijas jēdziens. Cilvēktiesību Žurnāls, Nr.4, 1997, 64.-65.lpp.).

Ņemot vērā Saeimas vēlēšanu likuma 51.panta pirmās daļas nepilnīgo regulējumu, Administratīvo lietu departaments atzīst, ka, noskaidrojot tā kompetenci, izskatot pieteikumus par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, minētā tiesību norma interpretējama Satversmes 1.panta tvērumā.

[8.2] No Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātijas jēdziena izriet virkne tiesiskas valsts principu. Viens no tiesiskas valsts galvenajiem principiem ir valsts varas dalīšanas princips, no kura savukārt izriet tiesu varas kontrole pār likumdevējvaras un izpildvaras atzaru. Ārpus tiesu varas kontroles nevar palikt neviena no tiesību normām vai izpildvaras darbībām, ja tās aizskar kādas personas intereses (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr.2001-06-03 "Par Saeimas Prezidija 2000. gada 28. februāra "Noteikumu par kārtību, kādā no Saeimas budžeta kompensējami izdevumi, kas deputātam radušies, realizējot savas pilnvaras" 4., 5., 6., 7., 8. punkta un 9. punkta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" 1.punktu, Satversmes tiesas 1999.gada 9. jūlija spriedumu lietā Nr. 04 – 03(99) "Par "Nolikuma par kārtību, kādā izīrējami brīvie dzīvokļi Valsts nekustamā īpašuma aģentūras pārvaldīšanā esošajos namīpašumos" atbilstību likumiem").

Demokrātiskā valsts iekārtā ieinteresētajām personām ir jābūt nodrošinātām iespējām vērsties tiesā, lai tiesiskā procedūrā pārbaudītu vēlēšanu norises tiesiskumu. Vēlēšanu norises tiesiskuma pārbaude tiesas ceļā ir demokrātiskas valsts iekārtas nepieciešamība. Lai gan Centrālā vēlēšanu komisija, pieņemot lēmumu par 9.Saeimas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, nevērtēja vēlēšanu norises tiesiskumu, Saeimas vēlēšanu likuma 51.panta pirmajā daļā noteiktā procedūra – Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu pārbaude tiesā - ir vienīgā, kuras ietvaros tiesai ir iespējams pārbaudīt arī vēlēšanu norises tiesiskumu. Atbilstoši demokrātiskas valsts standartiem institūcijai, kas izskata sūdzības par vēlēšanām, jābūt tiesīgai, citastarp, pārbaudīt arī vēlēšanu norises tiesiskumu (sk. European Commission for Democracy through Law (Venice Commission). Code of good practice in electoral matters. Adopted guidelines and draft explanatory report. http://venice.coe.int/docs/2002/CDL-AD(2002)023rev-e.asp).

[8.3] Saeima 2006.gada 9.martā pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, precizējot Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu pārsūdzības kārtību. Minētā likumprojekta anotācijā norādīts, ka ar likumprojektu paredzēts saskaņot likumā esošo regulējumu ar Administratīvā procesa likumu (sk. Likumprojekta "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" anotācija http://www.saeima.lv/bi8/lasa?dd=LP1105_0).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103.panta pirmo daļu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta (..) tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros (..). Administratīvā procesa likuma 2. pantā ir definēti šā likuma pamatmērķi: 1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu; 2) pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu; 3) nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.

Ievērojot Saeimas vēlēšanu likumā izdarīto grozījumu mērķi, atzīstams, ka Administratīvo lietu departamenta kompetencē ir veikt kontroli pār Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu tiesiskumu, nodrošinot cilvēktiesību, tostarp personas vēlēšanu tiesību, īstenošanu.